Asinskārība aptaujās turpinās? 0
2008. gadā pārdomās apkopoju uzskatus, noskaņas, stereotipus, klišejas, kas nemitīgi sīca, virmoja sabiedrībā, ļaužu mutēs un galvās, medijos. To visu galēji koncentrējot, vispārinot, izkristalizējās, ka ļoti labi būtu, ja patriektu Saeimu un ministrus, nudien sāktos zelta laiki.
Ja tomēr valdību un Saeimu nepatriec, maksāt tādiem vien minimālo algu. I naivi, i draudīgi. Kā šodien? Kas mainījies? Diemžēl maz, lai neteiktu – nekas. Asinskārība TV aptaujās, skaudība debatēs. Sīku dvēseļu dvinga. Gaišie netiek pie vārda un galu galā aiziet. Paliek labestības un sirdsskaidrības tukšums. Saņemamies! Jānis Biezais
Komentāri
Sociālantropologs un “DNB Latvijas barometra pētījumu” eksperts Klāvs Sedlenieks: “Pēdējos “DNB barometra” pētījumos ir ļoti labi redzams, ka sabiedrības attieksme pret valdības darbu kļūst aizvien labāka un valdība tiek novērtēta pozitīvāk. Krīzes pirmajos gados bija stiprs novērtējuma kritiens. Kopš tā laika vairāk vai mazāk šis vērtējums noturējās nemainīgs. Tieši Valda Dombrovska valdīšanas periodā novērtējums kļūst aizvien pozitīvāks. Taču neskatoties uz to, ka novērtējums nedaudz uzlabojas, cilvēku attieksme joprojām ir diezgan kritiska, un paredzu, ka arī nākotnē cilvēki nesāks pastāvošo varu vērtēt daudz pozitīvāk. Ja kaut kas mainīsies uz labo pusi, tad tas norisināsies ļoti lēni. Jāpiebilst, ka sabiedrība nenovērtē konkrētu politiķu darbību, mūsu valstī jau ilgi pastāv dziļāks uzskats, ka politika un tajā esošās partijas ir sliktas un visi, kas tajā darbojas, grib tikai naudu sevā kabatā.”
Sociologs Arnis Kaktiņš: “Veiktie pētījumi parāda, ka sabiedrībā joprojām valda kritiski liela neuzticība un neapmierinātība ar pastāvošo varu. Praktiski pēdējo deviņu mēnešu laikā uzticēšanās parlamentam nav mainījusies. Rādītāji ir ļoti zemi, taču labā ziņa ir tāda, ka kopējā dinamika ir pozitīva, nevis negatīva, jo 10. Saeimas laikā cilvēki tai uzticējās vēl mazāk. Reti bija tādi mēneši, kad cilvēku skaits, kas uzticas Saeimai, sasniedza 16%. Tagadējie 16% ir labāks rādītājs nekā 2009., 2010. un arī 2011. gadā. Pastāv šis pozitīvais aspekts, taču tik un tā šī dinamika ir zema un lēna.”
