Vainīgas ne tikai pretsāpju zāles. Par ko liecina asiņojošs kuņģis un zarnas? 0
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Asiņu plūsma var būt pavisam neliela – tikai pa kādam pilienam, kas ilgā laika periodā par sevi nekā citādi neliek manīt, gan strauja, pēkšņa un dzīvību apdraudoša, kas rada izteiktu asiņu zudumu. Kaut gan slēpta un neliela asiņošana pirmajā brīdī nešķiet nozīmīga, tā var liecināt ne tikai par kuņģa un zarnu trakta problēmām, bet arī par ļaundabīgu audzēju, tādēļ to nekādā ziņā nedrīkst atstāt bez ievērības.
Gļotādu bojā zāles un baktērijas
Gremošanas slimību centra “Gastro” gastroenterologs Mārcis Leja norāda, ka divi galvenie peptiskās čūlas slimības izraisītāji ir helikobaktērijas un zāļu – aspirīna un nesteroīdo pretsāpju līdzekļu – lietošana. Helikobaktērijas ir mikroorganismi, ar kuriem cilvēks parasti inficējas jau bērnībā un kuri spēj izdzīvot kuņģa skābajā vidē.
Lai gan tie saviem “saimniekiem”, kā likums, izraisa gastrītu jeb kuņģa gļotādas iekaisumu, daļai attīstās peptiskās (kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas) čūlas slimība, bet apmēram 1–2% var attīstīties kuņģa vēzis. Lai atbrīvotos no helikobaktēriju infekcijas, nepieciešams antibiotiku kurss, pēc kura pabeigšanas pacientam jāveic izmeklējumi – elptests vai helikobaktērijas noteikšana fēcēs, lai pārliecinātos, vai ārstēšanās bijusi sekmīga.
Pretsāpju medikamenti uz kuņģa gļotādu iedarbojas vēl kaitīgāk – pat viena tablete var izraisīt dzīvībai bīstamu asiņošanu, taču parasti bojājumu risks pieaug, šos medikamentus lietojot ilgstoši.
Ja nu bez tiem iztikt nevar, vienlaikus nepieciešams lietot arī preparātus, kuri mazina kuņģa skābes izdalīšanos.
Visprecīzākā metode, kas ļauj apstiprināt peptiskās čūlas slimības diagnozi, ir augšējā endoskopija, kuras laikā tiek izmeklēts barības vads, kuņģis un divpadsmitpirkstu zarna, kā arī paņemts audu gabaliņš, lai pārliecinātos, vai čūla patiesībā nav ļaundabīgs veidojums.
Asinsvadu un citu izmaiņu, piemēram, iekaisuma, dēļ var asiņot arī tievā zarna, kā arī barības vada vēnas. Pacientiem ar aknu cirozi šī asiņošana visbiežāk saistīta ar barības vada vēnu varikozi jeb paplašināšanos. Arī to iespējams atklāt endoskopijas laikā.
Signalizē par asiņu zudumu
Rīgas Austrumu universitātes slimnīcas Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīnikas vadītāja profesore Sandra Lejniece mudina pievērst uzmanību asinsanalīzēm, it īpaši, ja to rezultāti liecina par pazeminātu hemoglobīna, dzelzs un ferritīna līmeni, kā arī samazinātu eritrocītu skaitu. “Lielā problēma pasaulē, arī Latvijā, ir dzelzs deficīta anēmija, kurai var būt vairāki cēloņi, viens no tiem – asiņu zudums.
Ja asiņošana bijusi redzama, piemēram, pēc traumas vai operācijas, viegli noskaidrot anēmijas cēloni, taču var būt arī slēpta asiņošana. Piemēram, ja asiņo kuņģis vai zarnas, ir tumšākas fēces, šķidrāka vēdera izeja, taču pacienti šos simptomus uzskata par gremošanas traucējumiem un nemeklē ārsta palīdzību.”
Ciešot no dzelzs deficīta anēmijas, pacients kļūst viegli nogurdināms, jūt vājumu, nespēku, rodas problēmas ar nagiem, matiem un ādu, izmainās garšas un smaržas sajūtas, piemēram, parādās tieksme ēst neēdamas lietas – zobu pastu, papīru, zemi, krītu, pastiprināti lietot uzturā kādu viena veida produktu, reizēm var pēkšņi iepatikties dažādas smakas, piemēram, acetona vai citu ķimikāliju.
Diemžēl asinsanalīzes ar tipisko anēmijas ainu, caureju, diskomforta sajūtu vēderā, neizskaidrojamu nogurumu, galvas reiboņiem un citām nespecifiskām pazīmēm var liecināt arī par resnās un taisnās zarnas jeb kolorektālo vēzi.
Tā kā šim audzējam gadiem ilgi var nebūt nekādu simptomu – tie parasti parādās jau vēlīnā stadijā,
tāpēc ir īpaši svarīgi jau laikus veikt resnās zarnas vēža skrīninga testu slēptā asiņu piejaukuma noteikšanai fēcēs, kurš Latvijas iedzīvotājiem no 50 līdz 74 gadu vecumam pieejams bez maksas. Lai veiktu profilaktisko vēža pārbaudi, jāvēršas pie sava ģimenes ārsta, kurš izsniegs testa komplektu izmeklējuma veikšanai mājas apstākļos. Šo testu ir iespējams veikt arī laboratorijā, ja pacientam ir ģimenes ārsta nosūtījums.
Taču pozitīvs rezultāts vēl nav iemesls satraukumam. Pacients tiek nosūtīts uz valsts apmaksātu resnās zarnas izmeklējumu – kolonoskopiju, kuras laikā tiek paņemti audu paraugi no aizdomīgām resnās zarnas gļotādas vietām un veiktas ārstnieciskās manipulācijas, piemēram, polipektomija. Polipus uzskata par pirmsvēža stāvokli, kuru bīstamība palielinās līdz ar polipa izmēru un tā augšanas ilgumu zarnas gļotādā, tādēļ drošības dēļ kolonoskopijas laikā tiek noņemti visi polipi neatkarīgi no tā, vai tie ir labdabīgi vai ļaundabīgi.
Ja sākusies akūta asiņošana
* Latvijā akūtas asiņošanas cēlonis no kuņģa un zarnu trakta pārsvarā (90% gadījumu) ir ar kuņģa skābi saistītās slimības: kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūla (60–70%, smags barības vada (ezofagīts) vai kuņģa gļotādas (hemorāģisks gastrīts) iekaisums, barības vada čūlas.
* Retāk to izraisa labdabīgi un ļaundabīgi audzēji, varikozi vēnu paplašinājumi, asinsvadu malformācijas, bet 20% gadījumu asiņošanas cēlonis netiek atklāts.
* Kuņģa un zarnu trakta augšdaļas akūtas asiņošanas pazīmes ir vemšana ar svaigām asinīm un asiņu recekļiem, ar svaigām asinīm sajauktas fēces. Par to liecina arī netiešas pazīmes – zems asinsspiediens, paātrināts pulss, bāla āda, aukstas kājas un rokas, ģībonis, pēkšņs galvas reibonis, nespēks.
* Šādos gadījumos nekavējoties jāizsauc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde.
Avots: Latvijas Gastroenterologu asociācijas vadlīnijas
