“Klusā hipoksija” – Covid-19 slimnieki paši bieži nejūt, ka pazeminājies asins piesātinājums ar skābekli 5
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Covid-19 pandēmijas laikā asiņu piesātinājumu ar skābekli mājas apstākļos iesaka mērīt gados vecākiem cilvēkiem, kuri cieš no smagām hroniskām saslimšanām, cilvēkiem ar lieko svaru vai nomāktu imūnsistēmu, bet, saslimstot ar Covid-19, arī gados jauniem cilvēkiem.
“Šai slimībai tipiska “klusā hipoksija” – Covid-19 slimnieki paši bieži nejūt, ka pazeminājies asins piesātinājums ar skābekli,” norāda plaušu slimību speciālists, asociētais profesors Alvils Krams.
Kā notiek gāzu apmaiņa
Elpošanas sistēmas galvenais uzdevums ir gāzu maiņa – apgādāt organismu ar skābekli un izvadīt no tā laukā ogļskābo gāzi. Gāzu transportu ar asinīm galvenokārt veic eritrocīti jeb sarkanās asins šūnas, kurās atrodas dzelzi saturošs proteīns – hemoglobīns, kas spēj saistīt no atmosfēras gaisa ieelpotās skābekļa molekulas un nogādāt tās organisma audos, bagātinot tos ar skābekli un veidojot oksihemoglobīnu.
Zināms, ka pieauguša cilvēka organismā ir aptuveni 2,5 l skābekļa, no kuriem lielākā daļa atrodas asinīs un plaušās. No visa skābekļa daudzuma, kas atrodas asinīs, tikai niecīga daļa izšķīdusi asins plazmā, pārējais saistīts ar hemoglobīnu eritrocītos.
Šī procesa laikā veidojas dažādi ķīmiskie savienojumi, kuru galvenais mērķis ir nodrošināt parciālo spiedienu, lai varētu notikt gāzu apmaiņa starp dažādām vidēm – gaisu, asinīm un audu šķidrumu.
“Asinīs cirkulējošā skābekļa daudzumu raksturo skābekļa piesātinājums jeb saturācija, ko aprēķina, izsakot procentos oksihemoglobīna daudzumu pret kopējo hemoglobīnu,” skaidro Alvils Krams, piebilstot, ka atkarībā no vecuma skābekļa piesātinājuma norma asinīs svārstās 95–98% robežās.
Hroniskiem plaušu vai sirds slimību pacientiem ikdienā pieļaujamais skābekļa piesātinājums var būt zemāks, bīstama ir tā samazināšanās par 3% vai vairāk. “Tas ir viens no svarīgākajiem vitālajiem parametriem.
Akūtās situācijās ar skābekļa terapiju cenšas nodrošināt, lai pacientam tā līmenis būtu virs 90%. Jāuzsver, ka ar skābekli ārstē hipoksēmiju – zemu skābekļa līmeni asinīs, nevis elpas trūkumu – subjektīvu sajūtu, kurai var būt daudz cēloņu,” norāda ārsts.
Hipoksēmija var izraisīt hipoksiju – skābekļa “badu” jeb tā daudzuma samazināšanos audos, kas var būt vietēja vai vispārēja rakstura, akūta vai hroniska.
Piemēram, akūta vietējā hipoksija rodas, ja smadzeņu vai kādu citu asinsvadu pēkšņi nosprosto trombs. Vispārējo hipoksiju var izraisīt elpošanas, asinsrites vai citu orgānu sistēmu, kuras apgādā audus ar skābekli, darbības traucējumi, ilgstoša atrašanās vietās ar retinātu atmosfēru vai slikti vēdinātās telpās. Hipoksija nelabvēlīgi ietekmē imunitāti, smadzeņu darbību, vielmaiņu un citus organisma procesus, tādēļ svarīgi jau laikus atklāt skābekļa trūkumu asinīs.
Asins analīze un oksimetrija
“Visprecīzāk asins skābekļa piesātinājumu var izmērīt, paņemot asins paraugu no artērijas un laboratoriski nosakot skābekļa un slāpekļa parciālo spiedienu. Taču var noteikt arī netieši ar īpašu ierīci – pulsa oksimetru,” stāsta plaušu speciālists.
Mērījumu veic uz pirksta gala falangas, kur ir arī venozās un kapilārās asinis. Arteriālās asins plūsma ir pulsējoša, tādēļ, lai mērījums būtu precīzs, nepieciešams labs pulss un apasiņošana jeb mikrocirkulācija. Lai gan pulsa oksimetru precizitāte svārstās 2% robežās, dažādu apstākļu ietekmē kļūda var būt lielāka.
“Mērīšanas laikā uz ierīci nedrīkst krist tieši, spilgti gaismas stari, kas var pazemināt rādītājus, arī tumšas krāsas – melna, zila, zaļa, nagu laka vai mākslīgie nagi, drebuļi, roku kustības un trīce var ietekmēt mērījumu rezultātus,” stāsta ārsts.
Rādījumu precizitāti ietekmē slikta perifēro audu apasiņošana, piemēram, zems asinsspiediens, aukstums, sirds mazspēja, mirdzaritmija vai citi sirds ritma traucējumi, Reino sindroms – izmainīta asinsvadu reakcija uz aukstumu.
Savukārt smēķētājiem pulsa oksimetrija var uzrādīt mānīgi labus mērījumu rezultātus, jo cigarešu dūmos esošā tvana gāze daudz labāk un ilgāk saistās ar hemoglobīnu nekā skābeklis, bet ierīce nespēj atšķirt šos abus savienojumus.
Daudziem pīpmaņiem uzreiz pēc dūma uzvilkšanas novēro īslaicīgu karboksihemoglobīna (tvana gāzes un hemoglobīna savienojuma) paaugstināšanos par 2–15%. Smēķēšanas ietekme uz pulsa oksimetra radītājiem var saglabāties līdz pat 10 stundām.
Slimojot ar Covid-19
Alvils Krams uzsver, ka šādā gadījumā mērījumi jāveic regulāri no rīta un vakarā, kā arī pasliktinoties pašsajūtai. Pirms pulsa oksimetrijas vēlams nomazgāt un sasildīt rokas, kā arī pāris minūšu atpūsties.
“Ieteicams asins skābekļa piesātinājumu mērīt uz vidējā vai rādītājpirksta un tikai tad, ja ir labs pulsa signāls. Vajag fiksēt nevis pirmo, bet biežāko mērījumu 30–60 sekunžu laikā, bet, ja rezultāti ir pazemināti, sasildīt rokas un atkārtot mērījumus uz citiem pirkstiem vai pārbaudīt to pareizību uz ģimenes locekļiem,” saka ārsts.
Ņemot vērā pieaugošo nepieciešamību pēc skābekļa mērījumiem asinīs, Nacionālais veselības dienests Covid-19 pacientiem apmaksā pulsa oksimetru nomu lietošanai mājās līdz pat 30 dienām. Lai to pieteiktu, jāvēršas pie ģimenes ārsta, kurš sazināsies ar ārstniecības iestādi, kura nodrošina šo pakalpojumu. Protams, šo ierīci var arī iegādāties. Interneta veikalos pulsa oksimetra cena svārstās no 6 līdz 75 eiro.
Covid-19 pacientiem asins skābekļa piesātinājums raksturo slimības smaguma pakāpi. Ja tā līmenis samazinājies zem 93–94%, vajag sazināties ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu. “Savlaicīga hipoksēmijas atklāšana, hospitalizācija un ārstēšanas uzsākšana būtiski uzlabo slimības prognozi,” uzsver Alvils Krams, aicinot pacientus neatteikties no došanās uz slimnīcu.
