Ukrainas iekšlietu ministrs sadursmju izraisīšanā vaino nacionālistus 4
Protestējot pret Ukrainas parlamenta pieņemtajiem grozījumiem Konstitūcijā, kas paredz lielākas autonomijas piešķiršanu prokrievisko nemiernieku kontrolētajām teritorijām valsts austrumos, vakar pie parlamenta ēkas izcēlās sadursmes starp protestētājiem un drošības spēkiem.
Paredz lielāku autonomiju
Ukrainas parlaments vakar pirmajā lasījumā apstiprināja rietumvalstu prasītos un Minskas pamiera līgumā paredzētos Konstitūcijas grozījumus, kas paredz lielāku autonomiju prokrievisko nemiernieku kontrolētajām teritorijām valsts austrumos. Par likumprojekta pieņemšanu balsoja 265 no 368 Augstākās radas sēdei reģistrētajiem deputātiem. Pret šīm izmaiņām jau iepriekš kategoriski iebilda labējās partijas. Konstitūcijas grozījumus paredz februārī parakstītā Minskas vienošanās, tādēļ Ukrainas prezidenta Petro Porošenko iesniegtajā grozījumu projektā ir norādīts, ka pašpārvalde atsevišķos Doņeckas un Luhanskas apgabalu rajonos ir nosakāma ar atsevišķu likumu. Otrajā balsojumā, lai pieņemtu grozījumus, tiem būs nepieciešams vismaz 300 parlamenta deputātu atbalsts. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Tūrbjorns Jāglands norādīja, ka šis balsojums apliecina Ukrainas vēlmi veikt konstitucionālo reformu un varas decentralizāciju, uzsverot, ka reformu procesam ir jāturpinās”.
Austrumukrainas promaskavisko separātistu grupējumu “Doņeckas tautas republikas” un “Luhanskas tautas republikas” vadoņi Krievijas plašsaziņas līdzekļos asi kritizēja pieņemtās izmaiņas Ukrainas likumprojektos, apgalvojot, ka tām nav nekā kopīga ar varas decentralizāciju un Minskas vienošanos.
“Runa, tieši pretēji, ir par varas centralizāciju, tiek ieviesta prefekta institūcija, kas būs centrālās varas īstenotājs. Procesam, kas šobrīd notiek, nav nekāda sakara ar Minskas vienošanos,” “Luhanskas tautas republikas” līdera Vladislava Deinego teikto citē Krievijas ziņu aģentūra “RIA Novosti”.
Protestos piedalās tūkstošiem cilvēku
Galēji labējā kustība „Labējais sektors”, kas aktīvi piedalījās protestos, kuri noveda pie bijušā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča gāšanas, jau iepriekš solīja plašus nemierus, ja parlaments atbalstīs likumprojektu pieņemšanu. Pirms balsojuma “Labējā sektora” aktīvisti ar automašīnām bloķēja ielas ap Ukrainas parlamenta ēku, vēsta ziņu aģentūra UNIAN. Asas sadursmes izcēlās jau pēc likumprojektu pieņemšanas. Protestētāji miličus un Nacionālās gvardes karavīrus sākotnēji apmētāja ar dūmu svecēm, petardēm un degmaisījuma pudelēm, bet pēc tam kārtības sargu virzienā raidīta arī kaujas granāta.
Sadursmēs starp drošības spēkiem, kas pielietoja asaru gāzi, un demonstrantiem, kas protestē pret konstitūcijas grozījumiem par varas decentralizāciju, viens Nacionālās gvardes karavīrs gājis bojā, bet aptuveni 100 kārtības sargi ievainoti. Iekšlietu ministrijas pārstāvis apgalvoja, ka starp protestētājiem ievainoto neesot. Kijevas mērijas pārstāvis paziņojis, ka ievainoti 54 karavīri un divi žurnālisti, bet pazīstamā ārste un parlamenta deputāte Olga Bogomoļeca pavēstījusi, ka viņa no trim slimnīcām saņēmusi informāciju par 76 ievainotajiem. Starp cietušajiem ir arī karavīri, kuri piedalās pretterorisma operācijā pret Ukrainas austrumos esošajām Krievijas apbruņotajām kaujinieku bandām. Viens no ievainotajiem Nacionālās gvardes karavīriem slimnīcā miris.
Sākotnēji tika ziņots, ka viņš miris no šautas brūces, taču vēlāk Iekšlietu ministrijas pārstāvis pavēstīja, ka mirušais karavīrs ticis nāvīgi ievainots ar granātas šķembu.
Granātas metēju apsūdz provokācijā
Avīze “Украинская правда” raksta, ka sadursmēs cietuši arī vairāki mierīgie iedzīvotāji, tomēr oficiālās varas iestādes to neapstiprināja. Ievainoto bija tik daudz, ka neatliekamās palīdzības brigādes nespēja visus nogādāt slimnīcās, tāpēc to hospitalizācijā tika iesaistītas policijas patruļmašīnas, atzīmē UNIAN. Ukrainas varas iestādēm izdevies aizturēt granātas sprādziena izraisītāju, kuram atsavinātas vēl vairākas granātas, informēja Ukrainas iekšlietu ministrs Arsens Avakovs. Netiek izslēgts, ka tā bijusi īpaši rīkota provokācija. Kopumā Ukrainas varas iestādes aizturējušas aptuveni trīsdesmit cilvēkus. Ukrainas mediji fiksējuši, ka sadursmju epicentrā atradušies nacionālistiskās partijas “Svoboda” (“Brīvība”) pārstāvji, tostarp tās līderis Oļegs Tjagniboks. Iekšlietu ministrs tieši šīs partijas pārstāvjus vainoja sadursmju izraisīšanā. Partija “Svoboda” notikušajā vaino valdošo koalīciju, kas sadarbībā ar prokrievisko opozīcijas bloku iekļāvusi parlamenta dienaskārtībā konstitūcijas grozījumus un panākusi to apstiprināšanu pirmajā lasījumā. Partija arī apgalvo, ka pirmie spēku pielietojuši kārtības sargi, tādējādi aizsākot sadursmes ar protestētājiem.
Vakar Kijevā saglabājās saspīlēta gaisotne, draudot izcelties jaunām sadursmēm, jo savus atbalstītājus pilsētas centrā aicināja pulcēties “Labējais sektors”. “Pie Augstākās radas tika izlietas patriotu asinis”, teikts ultranacionālistu izplatītajā paziņojumā sociālajos tīklos. Saistībā ar asiņainajiem notikumiem Kijevas centrā vakar valsts iedzīvotājus bija paredzējis uzrunāt Ukrainas prezidents Petro Porošenko.
