Sāpīgs zaudējums Latgales rakstniecības saimei 70
Padomju aviācijas uzlidojums 1944. gada 6./7. aprīļa naktī izdzēsa arī vairāku pazīstamu Latgales sabiedriskās un kultūras dzīves darbinieku dzīvības. Viņu vidū bija literāts un pirmskara populārā laikraksta “Latgolas Vōrds” redaktors Jānis Ikaunieks, daudzsološais latgaliešu rakstnieks, vairāku stāstu krājumu autors, izglītības un preses darbinieks Alberts Sprūdžs, publicists un pedagogs, Rēzeknes skolotāju institūta skolotājs un pamatskolas pārzinis Pauls Svenne un citi.
Būdams laikraksta “Rēzeknes Ziņas” atbildīgais redaktors, A. Sprūdžs bija plānojis viens pats pavadīt Lieldienas Rēzeknē, lai sagatavotu avīzes pēcsvētku numuru. Tomēr, saņēmis no avīzes izdevēja – Rēzeknes apriņķa priekšnieka Lieldienu dāvanā grozu alus un citus Lieldienu labumus, viņš uzaicināja arī redakcijas līdzstrādniekus tovakar viesoties viņa mājā Galdnieku šķērsielā pie Rēzeknes upes. Drīz pēc aiziešanas no laikraksta redakcijas sākās padomju aviācijas uzlidojums, kas izjauca iecerētās svinības. Starp abiem uzlidojumiem noskaidrojies, ka kāda aviobumba bija kritusi blakus rakstnieka namiņam, noārdot tā virtuves stūri. A. Sprūdžs tomēr bija nospriedis, ka vienā un tajā pašā vietā atkārtots aviācijas uzbrukums nevarētu notikt un kopā ar P. Svenni nesteidzās atstāt savu mājokli. Nākamajā uzlidojumā rakstnieka māja tika sagrauta, ar gruvešiem apberot un nogalinot arī abus tajā patvērumu meklējušos iemītniekus. Pēc bombardēšanas dārzā rēgojās bedre un sprādziena samests zemju kalns, bet A. Sprūdža istabā vēl izdevās atrast viņa romāna “Stipras saknes” pārstrādāto manuskriptu, kas grāmatas formā tā arī nekad vairs neiznāca.
P. Svenni un vēl vairākus Rēzeknes bombardēšanas upurus jau nākamajā dienā apglabāja Rēzeknes Katoļu kapos. Viņa draugs un kolēģis Jānis Šķirmants atceras: “Uz kapu kopiņas uzlikām baltu krustu, noskaitījām tēvreizi, pārkrustījām aizgājēja mūža dusas vietu un atvadījāmies. Tādu juku un posta laikā nebija iespējams sameklēt mācītāju, ne citādi noorganizēt pienācīgu izvadīšanu.”
Šodien šīs kapavietas identificēt ir grūti, jo jau ap 1970. gadu tām virsū tika izveidoti jauni apbedījumi. A. Sprūdža izvadīšana pēdējā gaitā ar Latvijas karogu pārklātā šķirstā notika 15. aprīlī no viņa dzimtajām mājām Dekšārēm uz Varakļānu kapiem. Bēru dalībnieks, literāts Jānis Andrups divas dienas iepriekš laikrakstā “Tēvija” līdzjūtīgi un spilgti apliecinot tā laika reālitāti rakstīja: “Kad cauri dūmu mutuļiem un ugunsgrēku plēnēm Rēzeknei atausa Lielās ciešanu piektdienas rīts, tās bālo sauli vairs neieraudzīja citu terora upuru starpā arī rakstnieks Alberts Sprūdžs. Ar viņu Latgale zaudējusi rosīgu, tālredzīgu kultūras darbinieku, bet latviešu rakstniecība jaunu, daudzsološu epikas talantu, kam paši labākie darbi iecerēti, bet neuzrakstīti vēl brieda dvēselē. [..] Šī labā sirds apklusa lielajā Rēzeknes ciešanu naktī, un tagad Alberts Sprūdžs ir piepulcināts tiem savas tautas mocekļu un asins liecinieku tūkstošiem, kas bargā apsūdzībā pret austrumu varu kopā ar dzīvajiem neprasa nekā vairāk kā brīvu zemi un brīvu elpu.”
