Asiņainā Rēzeknes 1944.gada bombardēšana – noklusētais padomju varas noziegums 70
Pēckara gados padomju aviācijas veiktā Rēzeknes bombardēšana tika noklusēta, vainu par pilsētas iznīcināšanu uzveļot vāciešiem.
Ilgus pēckara gadus noklusēta un daudziem vēl arī šodien nezināma ir palikusi padomju aviācijas 1944. gada Lieldienu priekšvakarā veiktā Rēzeknes bombardēšana. Tās laikā tika nogalināti gandrīz simts nevainīgu civiliedzīvotāju, sagrauta ievērojama pilsētas daļa, un bez pajumtes palika vairāki tūkstoši iemītnieku. Par šo barbarisko gaisa uzbrukumu padomju vēstures grāmatas savulaik klusēja un pilsētas nopostīšanu pat piedēvēja vāciešiem. Vienlaikus tika glorificēta t. s. “Rēzeknes atbrīvošana” 1944. gada 27. jūlijā, lai gan pēc atsevišķu militāri svarīgu objektu uzspridzināšanas vācu armijas galvenie spēki tobrīd jau bija atstājuši pilsētu.
Padomju aviācijas uzlidojumi Rēzeknei
1944. gada pavasarī un vasarā PSRS un Vācijas karaspēku frontes līnija nenovēršami tuvojās un sasniedza arī Latvijas teritoriju. Sarkanās armijas augstākās virspavēlniecības galvenās mītnes direktīva 1944. gada 17. februārī paredzēja 2. Baltijas frontei doties uzbrukumā un kopā ar Ļeņingradas frontes kreiso spārnu sagraut vācu armijas grupējumu Ostrovas apkārtnē. Šī uzbrukuma trešajā etapā bija plānots sasniegt līniju Ostrova– Kārsava–Rēzekne. Vācu karaspēka sekmīgās pretdarbības dēļ to izdevās paveikt tikai piecus mēnešus vēlāk. Rēzekne bija viens no sarkanās armijas uzbrukuma mērķiem, jo tai bija svarīga stratēģiska nozīme. Caur pilsētu gāja Daugavpils-Pleskavas dzelzceļa līnija, kas regulāri nodrošināja armiju grupas “Nord” (Ziemeļi) 16. armijas apgādi ar karavīriem, kara tehniku un munīciju, ļāva izvest uz aizmuguri ievainotos u. tml. Rēzeknē atradās arī vairākas lielas vācu armijas kara materiālu noliktavas. Sarkanās armijas militārā stratēģija arī paredzēja sauszemes karaspēka ofensīvu (tāda bija Strešņovas placdarma operācija, kas sākās 25. martā tikai 40 kilometrus no Latvijas robežas) pastiprināšanu ar aviācijas uzbrukumiem. Kara laikā Rēzekne piedzīvoja 11 padomju aviācijas uzlidojumus, no kuriem vissāpīgākā bija bombardēšana 1944. gada 6. un 7. aprīļa naktī, kas izpostīja līdz 80% pilsētas. Pēc aculiecinieku nostāstiem, pilsētas degošā atblāzma bijusi redzama pat 90 kilometrus attālajā Daugavpilī. Pēc aptuvenām aplēsēm, dzīvību Rēzeknes bombardēšanā zaudēja 70 – 100 cilvēku.
Padomju aviācijas uzlidojums Rēzeknei Zaļās ceturtdienas vakarā sākās ap plkst. 21 un bija vērsts pret Rēzeknes upes krastu un pilsētas tik apdzīvoto, bet samērā nabadzīgo dienvidu daļu un turpinājās gandrīz trīs stundas. Pēc stundas ilgas atelpas ap vieniem naktī nāca nākamais uzbrukuma vilnis, kas vairāk skāra pilsētas ziemeļu daļu un ilga līdz rīta gaismai. Smago fugasu bumbu, degbumbu un citās ugunīs gruvešos tika pārvērsts Rēzeknes skolotāju institūts, Tautas pils (vācu karavīri tobrīd tajā esot skatījušies kādu kinofilmu), Armijas universālveikals, slimnīca, krievu ģimnāzija, arodskola un daudzas citas sabiedriskās un dzīvojamās ēkas. Daudzas ielas bija aizbērtas gruvešiem, uzlidojumā bija cietusi arī Rēzeknes Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca un tirgus laukums. Austot rīta gaismai, visapkārt valdīja haoss, pilsētas ielas klāja ēku drupas, sagāzušies telefona stabi, izbiruši logu stikli, bumbu bedres un asiņaini cilvēku ķermeņi. Lai slēptu Rēzeknes nopostīšanu, padomju militārajā literatūrā tās bombardēšanas gaita nemaz nav detalizēti aprakstīta. Līdzās iespējai, ka sarkanās armijas uzbrukuma mērķis būtu bijis konkrētu militāru objektu iznīcināšana, ko būtiski koriģēja pretinieka pretdarbība, laika apstākļi vai vēl kādi citi iemesli, iespējams, ka tā bija padomju aviācijas apzināti izmantota t. s. lauka bombardēšanas taktika ar mērķi iznīcināt visu apdzīvoto teritoriju. Vēl precizējama ir arī dažviet izskanējusī informācija, ka bombardēšanas laikā dzelzceļa stacijā Rēzekne I no Rīgas bija pienācis pasažieru vilciens, no kura bēgušie cilvēki meklējuši patvērumu uz netālā Kovšu ezera ledus, kur viņus sasnieguši padomju lidmašīnu ložmetēju nāvējošie šāviņi. Paradoksāli, bet ne Rēzeknes dzelzceļa stacijām, ne dzelzceļa maģistrālei un arī ne vācu karaspēkam 1944. gada 6./7. aprīļa uzlidojumi nekādus būtiskus zaudējumus nenodarīja. Galvenie upuri šajā bombardēšanā izrādījās Rēzeknes civiliedzīvotāji.
