Asiņainais septembris: okupantiem lielākie zaudējumi kopš kara sākuma 203
Krievijas spēki pēdējo nedēļu laikā ir guvuši lēnus, bet stabilus panākumus, taču tie ir prasījušu augstu cenu — septembris kļuvis par asiņaināko mēnesi teju trīs gadus ilgajā karā, trešdien paziņoja ASV amatpersonas.
Zaudējumi Donbasa ofensīvās ir palielinājuši Krievijas kopējo kritušo un ievainoto skaitu līdz vairāk nekā 600 000. Šis skaitlis ir vairāk nekā 40 reizes lielāks par Krievijas zaudējumiem desmit gadus ilgajā karā Afganistānā, raksta Politico.
Pēdējo mēnešu laikā Krievijas spēki ir ieguvuši kontroli pār vairākām stratēģiski nozīmīgām pilsētām Ukrainas austrumos, neskatoties uz Ukrainas armijas sīvo pretošanos masīvajiem Krievijas uzbrukumiem.
Tagad okupanti tuvojas Pokrovskas pilsētai Donbasā, kas ir svarīgs transporta mezgls Ukrainas frontes spēkiem. Pilsētas zaudēšana būtu nopietns trieciens Ukrainas armijai, kas cīnās gar simtiem kilometru garo frontes līniju.
Krievijas ofensīvas kopš vasaras ir sastāvējušas no masīviem artilērijas uzbrukumiem, kam seko lielu karavīru grupu uzbrukumi labi nocietinātām Ukrainas pozīcijām, radot tūkstošiem upuru.
Maskavas komandieri, šķiet, ir izvēlējušies stratēģiju, kurā teritorijas tiek iegūtas, upurējot cilvēkus, norāda izdevums.
Krievijas pašreizējie ieguvumi ir bijuši noturīgākie un nozīmīgākie kopš sākotnējā iebrukuma 2022. gada februārī. Maskava, šķiet, uzskata, ka šādi zaudējumi ir pieņemami, vismaz īstermiņā.
“Viņi mēģina pārvarēt [Ukrainas] uguns pozīcijas ar masveida manevriem,” norādīja kāda militārā amatpersona.
“Ja paskatās uz situāciju Pokrovskas apkārtnē, Krievijas spēku skaits tur ir pārsteidzošs – nelielā teritorijā ir izvietoti desmitiem tūkstošu Krievijas karavīru. Liela spēku koncentrācija mazā teritorijā padara tos viegli ievainojamus un rada Ukrainas armijai labvēlīgus apstākļus triecieniem,” viņš teica.
Ukrainas valdība ir steigusies nosūtīt papildspēkus, lai aizpildītu robus frontes līnijā, taču kopš vasaras tā ir spiesta atkāpties, nespējot pilnībā pretoties Krievijas uzbrukumiem.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir piedāvājis savu “uzvaras plānu” līderiem Vašingtonā un Eiropā, taču nav guvis lielu atbalstu tā galvenajiem punktiem. Tie paredz vairāk ieroču piegādes un atļauju izmantot Rietumu tālas darbības ieročus dziļi Krievijas teritorijā pēc Kijivas ieskatiem.
NATO aizsardzības ministri plāno tikties Beļģijā nākamnedēļ, kur, visticamāk, apspriedīs šo situāciju.
Ir bažas, ka tūkstošiem Ukrainas karavīru, kas kopš augusta izvietoti Krievijas Kurskas reģionā, varētu izraisīt spēku trūkumu citās frontes līnijās.
Tomēr analītiķi uzskata, ka Krievija nespēs ātri atgūt kontroli pār šo teritoriju.
Ukraiņi spēj apgādāt savus spēkus Krievijas teritorijā, kamēr krieviem ir nopietnas loģistikas problēmas karaspēka pārvietošanā un organizēšanā.
“Nav nekas, kas liecinātu, ka Krievija ir gatava uzsākt lielu ofensīvu, lai atgūtu Kursku, un nedomāju, ka viņi to spēs izdarīt tuvākajā laikā,” piebilda amatpersona.
