Asumi starp rektora kandidātiem: Muižniekam pārmet eksministres dāsnu atalgošanu, Bērziņam – paviršu promocijas darbu 0
Neraugoties uz sabiezējušo gaisu, kas Latvijas Universitātē (LU) valda pirms piektdien, 24. maijā, gaidāmajām rektora vēlēšanām, rektora amata kandidātu debates vakar noritēja mierīgā gaisotnē, kaut izskanēja arī asi jautājumi.
Pašreizējam LU rektoram Indriķim Muižniekam šovasar beidzas pirmais piecu gadu termiņš rektora amatā. Viņš uz rektora krēslu kandidē atkārtoti un konkurē ar Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekānu Gundaru Bērziņu.
Šīs rektora vēlēšanas aptumšojis skandāls, kas saistīts ar G. Bērziņa promocijas darbu. Pagājušajā nedēļā vispirms medijiem tika nosūtīts anonīms raksts, kurā autors vērsās pret goda doktora titula piešķiršanu dažādām personām. Pēc tam jau parādījās, visticamāk, šī paša autora analīze par G. Bērziņa doktora disertāciju, kurā autors atradis dažādas neprecizitātes. LU vadība šo informāciju uztvērusi kā trauksmes celšanu saskaņā ar nesen pieņemto likumu par trauksmes cēlējiem, un nu tiks vētīta gan attiecīgā promocijas darba kvalitāte, gan process, kādā G. Bērziņš ticis pie doktora grāda.
G. Bērziņš uzskata, ka tiek apmelots, lai diskreditētu viņu kā rektora amata kandidātu, tomēr ar nepacietību gaidot akadēmiskās ētikas komisijas atzinumu, lai “noņemtu jebkuras šaubas”.
Debatēs abi rektora amata kandidāti, kaut izteicās korekti, tomēr kritizēja viens otra līdzšinējo darbu.
G. Bērziņš norādīja, ka, viņaprāt, LU šobrīd nepietiekami izmanto savu potenciālu un iespējas. Savukārt I. Muižnieks konkurentam vaicāja: kāpēc viņa vadītajā Vadības un ekonomikas fakultātē samazinās studentu skaits un budžets, kaut tai piešķirto valsts apmaksāto studiju vietu skaits ir pieaudzis. G. Bērziņš taisnojās, ka studentu skaits visur krītas, tomēr ārvalstu studentu kļuvis vairāk. Ja izdosies panākt, ka LU iekļūst starp 500 labākajām pasaules augstskolām, ārvalstu studentu skaits varētu augt vēl vairāk.
Jautāts, kāpēc daļā fakultāšu sevišķi trūkst finanšu, I. Muižnieks atkal vēla vainu uz konkurentu, kurš iepriekšējā rektora Mārča Auziņa komandā bija LU kanclers. G. Bērziņš esot LU ieviesis tādu budžeta veidošanas principu, ka katrai fakultātei ir savs maks: vienas fakultātes pelna, bet citas ir pabērna lomā. “Esam vadībā meklējuši ceļus, kā to risināt un nākotnē samazināt finanšu deficītu, jo sevišķi sociālajās un humanitārajās fakultātēs,” apgalvoja I. Muižnieks, kurš norādīja, ka arī valsts nepilda likumā prasīto par augstskolu finansēšanu, un teica, ka beidzot būtu laiks pret valdību un Saeimu vērsties likumā noteiktā ceļā.
Taču kopumā LU budžets esot pat ļoti veselīgs. Katru gadu esot vairāku miljonu pārpalikums. “Kad sāku strādāt šajā amatā, bijām faktiski deficītā,” teica I. Muižnieks. Jāpiebilst gan, ka LU joprojām ir arī miljonos mērāmas parādsaistības. Esošais rektors atgādināja, ka 24. maijā gaidāmas arī augstskolas senāta vēlēšanas. Tieši senāts ir tiesīgs lemt par pārmaiņām LU finansējuma sadalē.
No zāles abiem kandidātiem tika uzdoti visdažādākie jautājumi. Piemēram, tika vaicāts, kā potenciālie rektori ievēlēšanas gadījumā veidos LU vadības komandu. Tā kā I. Mužnieks paziņojis, ka turpmāk trīs prorektoru vietā varētu būt divi, viņam vaicāja, vai tā nebūs varas koncentrācija. I. Muižnieks atbildēja, ka ne. Prorektori veidojot stratēģiju, plānojot kopīgi veicamos uzdevumus, nevis darbojoties kā kādi varneši.
Jāpiebilst, ka G. Bērziņš jau paudis, ka arī viņam būs divi prorektori: viens studiju, otrs zinātnes, kas esot pasaules tradīcija – atšķirībā no I. Muižnieka, kam rektori atbild par dažādām studiju un zinātņu jomām: viens par sociālo un humanitāro, otrs par eksakto un dabaszinātņu jomu. G. Bērziņš neatklāja, kam ievēlēšanas gadījumā varētu uzticēt prorektoru amatus.
Tika uzdots arī jautājums par LU vadības politizēšanos. Kā zināms, I. Muižnieka komandā strādā divas bijušās politiķes: prorektore ir bijusī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete, bet rektora vietniece juridiskajos jautājumos ir bijusī tieslietu ministre Baiba Broka. I. Muižniekam tika vaicāts, kāds ir B. Brokas pienesums LU darbā, ja ik gadu viņai tiek maksāta ap 60 000 eiro liela alga, turklāt amatā iecelta bez konkursa.
I. Muižnieks atbildēja: tikko B. Broka iecelta amatā, tā ievēlēta arī LU senātā, kas liecinot, ka kolēģi atzīst viņas augsto kvalifikāciju. Viņš arī stāstīja, ka B. Broka strādā ar administratīviem jautājumiem un veicinājusi LU administratīvās darbības efektivitāti, piemēram, panākot, ka administratīvie darbinieki nu strādā vienā ēkā. Taču lielākais viņas panākums esot sadarbība ar Saeimu un valdību, kā rezultātā pieņemti LU labvēlīgi Augstskolu likuma grozījumi un dota atļauja augstskolām pārdot vai citādi atsavināt tām vairs nevajadzīgos nekustamos īpašumus.
G. Bērziņš gan jau izteicies, ka LU vadībā nevajadzētu būt politiskām personām. Tāpēc I. Muižnieks viņam vaicāja, kā tādā gadījumā viņš grasās politiskā līmenī aizstāvēt LU intereses. Uz to konkurents atbildēja, ka akadēmiskais personāls jāiesaista valsts līmeņa lēmumu pieņemšanā. Viņa vadītās fakultātes mācībspēki kā eksperti jau darbojoties “atbilstošās nozares ministrijās”.
