“Asfalts pēc maijpuķītēm nesmaržos!” Kuldīdznieki iebilst pret asfaltbetona ražotni pilsētā 56
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kuldīgas iedzīvotāji iebilst Aizputes ceļu būves uzņēmuma “ARB 7” nodomam pilsētas teritorijā uzbūvēt asfaltbetona ražotni.
Jūnija vidū izsludinātās projekta sabiedriskās apspriešanas laikā viņi iesnieguši vietējā pašvaldībā ap 600 parakstītas aptaujas anketas, pieprasot tai atteikties no šīs ieceres. Zemes gabals Dārzniecības ielā 7A, kur iecerēta asfalta ražotnes būvniecība, pieder pašvaldībai.
Šī gada 3. februārī ar apbūves tiesībām uz 30 gadiem tas iznomāts “ARB 7”, kas dibināts uz savulaik sekmīgi strādājošā ceļu būves uzņēmuma “Aizputes ceļinieks” pamatiem.
Kuldīdznieki gan neiebilst pret pašu asfalta ražotni, atzīstot, ka asfalts vajadzīgs vietējo ceļu remontam un jaunu būvei. Bet iebilst pret tās atrašanos pilsētas teritorijā, dzīvojamo māju tuvumā.
Ilmārs Beiers ir pārliecināts, ka pašvaldība pieļaus lielu kļūdu, atļaujot pilsētā dzīvojamo māju tuvumā būvēt ražotni.
“Asfalta ražotne pēc maijpuķītēm un jasmīniem nesmaržos. Neizbēgami tā radīs kaitīgus izmešus, kuru dēļ cietīs cilvēki, mājlopi un apkārtnē viņu gadiem iekopti sakņu un augļu koku dārzi,” saka Ilmārs.
Dārzniecības ielas 13. nama iedzīvotāja Laima Rozentāle domā, ka, uzceļot šo ražotni, ievērojami samazināsies iedzīvotājiem piederošo ģimeņu privātmāju, dzīvokļu un zemes vērtība.
“Kurš tad gribēs iegādāties šeit īpašumu, kuram līdzās ražos asfaltu, izplatot smakas un dūmus,” spriež viņa, “cietīsim ne tikai mēs, kuru mājas ir tuvumā, bet arī trešdaļa pilsētas iedzīvotāju!”
Paslepen un bez lieka trokšņa
Laima Rozentāle domā, ka pašvaldība apzināti izvēlējusies būvniecības projekta sabiedriskajai apspriešanai ļoti neizdevīgu laiku – no 14. jūnija līdz 12. jūlijam, kad sākušies vasaras atvaļinājumi, iedzīvotāji atpūšas ārpus pilsētas vai devušies ceļojumos.
“Par iecerēto asfalta ražotni liela daļa iedzīvotāju neko nezināja un, iespējams, nezina vēl šobaltdien,” stāsta Evita Pētersone.
“Sociālajos tīklos gan pazibēja pašvaldības vadītājas Ingas Bērziņas jautājums iedzīvotājiem, ko viņi domā par asfalta ražotnes būvniecību. Bet nebija skaidri pateikts, kur to būvētu. Kuldīgā sociālajiem tīkliem daudzi nemaz neseko līdzi, iztiekot ar vietējo laikrakstu “Kurzemnieks”.
Bet pirmā ziņa “Kurzemniekā” parādījās tikai 9. jūlijā, trīs dienas pirms sabiedriskās apspriešanas termiņa beigām. Tā vien liekas, ka šo apšaubāmo projektu pašvaldība gribējusi izdabūt cauri paslepen, ātri un bez lieka trokšņa.”
“Jau šī gada pavasarī pamanīju, ka ražotnei iecerētajā vietā izcērt kokus, ved smiltis būvlaukuma pamatiem,” turpina Ilmārs Beiers. “Iznāk, ka 14. jūnijā izsludinātajai sabiedriskajai apspriešanai nebija nekādas nozīmes, pašvaldībā viss bijis izlemts jau gada sākumā, kad ar “ARB 7″ noslēdza zemes nomas līgumu.”
Daži deputāti izbrīnīti
Kuldīgas novada pašvaldības deputāte, SIA “Asfora” valdes priekšsēdētāja Kristīna Ansone atklāj, ka asfalta ražotnes būvniecība pilsētas teritorijā viņai ir liels pārsteigums.
Pagājušā gada beigās, kad pirmoreiz sākušās sarunas par šo projektu, būvēt ražotni paredzēja pie pilsētas apvedceļa, kur, viņasprāt, tai būtu vispiemērotākā vieta.
Deputāti pārsteidzis arī tas, ka, internetā “Zoom” platformā, attālināti iepazīstinot ar šo projektu, “ARB 7” vadītājs pavēstījis, ka simt metru rādiusā no būvniecībai paredzētās vietas neviens nedzīvojot.
“Taču būvniecībai paredzētās vietas tuvumā ir vairākas apdzīvotas mājas ar dzīvokļiem, tostarp man piederošiem, kā arī liela zirgu audzētava,” stāsta Kristīna Ansone.
“Uzceļot ražotni un ikdienā ieelpojot asfalta ražošanas izgarojumus un putekļus, cietīs gan cilvēki, gan zirgi, gan visa pārējā dzīvā radība.”
Uzņēmuma “ARB 7” sagatavotajā un pašvaldības mājas lapā publiskotajā paskaidrojuma rakstā apgalvots, ka no tuvākajām mājām ražotni šķir ap 500 metru. Taču “Latvijas Avīze” Dārzniecības ielā pārliecinājās, ka līdz tuvākajām dzīvojamām mājām attālums ir vien 50 metri.
“Šajā vietā rūpnīcas celtniecība nebūtu pieļaujama,” saka pašvaldības deputāte Loreta Robežniece, “lēmums atļaut būvēt to Dārzniecības ielā būtu necieņa pret tur dzīvojošajiem cilvēkiem. Vieta šai ražotnei jāatrod citur.”
“Ražotnē paredzētās četras jaunas darba vietas neatsver tos zaudējumus, ko sagādāsim simtiem kuldīdznieku, pilsētā uzbūvējot asfalta ražotni,” piebilst pašvaldības deputāte Sigita Vaivade.
“Tā kā turpat Snēpeles pagastā uzņēmumam “ARB 7″ pieder grants karjers, tad, manuprāt, izdevīgāk būvēt šo ražotni līdzās karjeram.”
Uzņēmuma “ARB 7” valdes loceklis un asfalta ražotnes projekta vadītājs Māris Grundmanis, kuram jautāju par iedzīvotāju paustajām bažām, man apgalvo, ka iecerētās asfalta ražotnes darbība neradīšot tādu piesārņojumu, kas pārsniegtu kādas ražošanas gaitā radītā piesārņojuma veidiem noteiktās normas.
Viņš gan nenoliedz, ka ražošanas laikā apkārtnē būšot jūtama asfalta smaka. Bet asfaltu ražošot tikai no aprīļa līdz oktobrim. No Valsts vides dienesta esot saņemti visi nepieciešamie saskaņojumi ražotnes būvniecībai.
Viņu pārsteidz tas, ka vēl pagājušā gada 26. novembrī 15 pašvaldības deputāti vienbalsīgi nolēmuši nodot zemes gabalu izsolē, kur lēmumā bijis norādīts lietošanas mērķis – mobilās asfaltbetona rūpnīcas būvniecība. Tagad daži deputāti iebilst tam, par ko paši balsojuši.
Izpētot 26. novembra deputātu sēdes protokolu, lēmumā gan nekas nav teikts par atbalstu asfalta ražotnes būvniecībai. Deputāti, vienprātīgi balsojot, nolēmuši vien konceptuāli atbalstīt zemes nodošanu izsolē.
Kas svarīgāks – bizness vai sabiedrība?
Atbildot uz iedzīvotāju jautājumu, kāpēc ražotne jābūvē pilsētā, dzīvojamo māju tuvumā, nevis aiz tās robežām, kur tā radītu mazāku apdraudējumu cilvēkiem, Māris Grundmanis atbild, ka tie esot ekonomiski apsvērumi.
Netālu no pilsētas Snēpeles pagastā atrodas grants ieguves karjers. Līdz Ventspils ostai granīta piegādei Kuldīgu šķir vien 50 kilometri.
Te gan vietā būtu jautājums, kas, lemjot par jaunās ražotnes atrašanās vietu, būtu liekams pirmajā vietā – viena uzņēmuma ekonomiskie ieguvumi vai apdraudējums simtiem apkārtnes iedzīvotāju veselībai.
Par to, ka apdraudējums nav gluži no gaisa pagrābts, liecina vairāku ārvalstu ekspertu veiktie pētījumi un atzinums, ka asfalta ražotnēm nebūtu jāatrodas tuvāk par 3 līdz 3,5 kilometriem no cilvēku apdzīvotām vietām.
Karstā asfalta izmantošana var izraisīt slimības cilvēkiem, kuri dzīvo netālu no asfalta rūpnīcām.
Iedzīvotāju bažas vairo arī Valsts vides dienesta Kurzemes reģionālās vides pārvaldes atzinums, ka no bitumena uzglabāšanas rezervuāriem, sabojājoties tehnoloģisko cauruļvadu aizbīdņiem vai citām ierīcēm, varot notikt bitumena noplūde.
Pārvaldes ieskatā bitumena uzglabāšanai būtu jāizmanto rezervuāri, ap kuriem ir ierīkots ūdensnecaurlaidīgs valnis.
“Kur tā bitumena “zapte” noplūdīs, to jau var pateikt uzreiz – grāvjos, savulaik izraktajos dīķos, pēc tam Ventā,” saka Jānis Rimeiks, kuram Dārzniecības ielas otrā pusē, tieši pretim iecerētās ražotnes būvlaukumam, ganās 30 zirgi.
“Uz papīra jau viss izskatās skaisti un likumu ietvaros,” teic Jānis, “bet kā notiek dzīvē, to jau mēs redzam pēc bērza saplākšņa ražotnes “Stiga RM”, kas ir turpat līdzās ieplānotajai asfalta ražotnei un piesārņo gaisu ar putekļiem, par ko iedzīvotāji sūdzējušies jau gadiem ilgi.”
Pašvaldības vadītāja šķēršļus nesaskata
Kuldīgas novada pašvaldības vadītāja Inga Bērziņa atbild, ka asfalta ražotnei paredzētā vieta Dārzniecības ielā atbilst Kuldīgas novada teritorijas plānojumam un ilgtspējīgas attīstības stratēģijai 2014.–2030. gadam. Tāpēc pēc “ARB 7” ierosinājuma ražotnes novietošanai Dārzniecības ielā 7A neesot šķēršļu.
Atbilstoši būvniecības iecerei asfaltbetona ražošana būs slēgts process, līdz ar to smaku rašanās iespējama tikai produkcijas pārkraušanas laikā. Turklāt asfalta ražošana būs sezonāla.
Jautāta, vai tiks ņemti vērā vairāk nekā 600 pilsētnieku iebildumi pret ražotnei izvēlēto vietu pilsētas teritorijā, pašvaldības vadītāja atbild, ka no 14. jūnija līdz 12. jūlijam rīkotās publiskās apspriešanas rezultātus izmantos, lai lemtu par būvatļaujas izdošanu vai atteikumu to izdot, kā arī lai ietvertu būvatļaujā papildu nosacījumus, kas skar ietekmi uz vidi un rada bažas iedzīvotājos.
Bet publiskās apspriešanas laikā pašvaldībā esot saņemti arī pozitīvi iedzīvotāju viedokļi par šo ieceri.
Kā noprotams no pašvaldības vadītājas atbildes, deputāti vēl nav izlēmuši par asfalta ražotnes būvniecību pilsētā. Kāds būs lēmums, tas tagad atkarīgs no pašvaldības vadītājas Ingas Bērziņas un viņas pārstāvētās partijas “Kuldīgas novadam” deputātiem, kuriem pašvaldībā ir vairākums.
Vieta industriālajā parkā ārpus pilsētas
Vai asfalta ražotnei būtu vieta pilsētā, Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta vadošā pētniece, Dr.sc.ing., profesore Jeļena Pubule atbild, ka iedzīvotāju bažas par rūpnīcas būvniecību māju tuvumā ir saprotamas.
Vēsturiski gan esot izveidojies tā, ka daļa šo ražotņu jau atrodas pilsētu teritorijās, tādējādi šo pilsētu iedzīvotājus skar uzņēmumu radītais troksnis, palielināta kravas pārvadājumu satiksme, smakas utt.
Viņasprāt, nākotnē būtu jāveido industriālie parki, kas atrodas pilsētu tuvumā un kuri ir aprīkoti ar nepieciešamo infrastruktūru. Asfalta ražošanai vispiemērotākā vieta būtu tieši šāds industriālais parks ārpus pilsētas vai tās tuvumā.
Pašvaldības mājas lapā publicētajā asfalta ražotnes būvniecības ieceres skaidrojošā apraksta autors ir… Liepājas diecēzes Grobiņas iecirkņa Ilmājas draudzes vācu tautības mācītājs Martins Samms. Iespējams, baznīctēvam ir dziļas zināšanas asfalta ražošanā un ražošanas iekārtās.
Ticamāks izskaidrojums gan varētu būt cits, proti, asfaltbetona ražotnes apraksts pārtulkots no Vācijā ražotās iekārtas reklāmas teksta, kura ražotāji, protams, par to teiks tikai labu.
Bet Kuldīgas novada pašvaldībā pat neviens nav pajautājis speciālistiem, kas tā ir par ražošanas iekārtu un kādi varētu būt tās trūkumi.
