Ašeradens: jāsaņem drosme un ierēdniecībai jāmaksā vairāk. Un to var izdarīt ātri 35
Pirms jaunā konkursa uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu izsludināšanas jāpalielina iestādes vadītāja atalgojums, lai tādējādi piesaistītu labākos kandidātus, intervijā aģentūrai BNS sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
“Ir vairāki konkursi, kuros jau atlases procesos kā galvenā problēma ir iezīmējies zemais atalgojums. Runa ir par VID, Maksātnespējas administrācijas un zināmā mērā arī gaidāmo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amata konkursu. Zemais atalgojums ir minēts kā iemesls, kāpēc nevaram rēķināties ar kvalitatīvu atlases procesu un valdībai un sabiedrībai nav iespēju izdarīt izvēli. Uzskatu, ka valdībai ir jāsaņem pietiekami liela drosme un jāpasaka, ka valsts augstākajai ierēdniecībai ir jābūt atalgotai citādāk. Piemēram, VID gadījumā būtu jāuzdod profesionālai personāla atlases kompānijai novērtēt, kādam jābūt konkurētspējīgam atalgojumam un cik darba tirgū ir šādu kompetentu personu, kas būtu gatavi strādāt par attiecīgo cenu,” klāstīja Ašeradens.
Pēc viņa teiktā, budžeta sagatavošana ir piemērots laiks, kad par šo jautājumu runāt. “Šobrīd ir atvērts budžeta process, līdz ar to domāju, ka tas ir labs laiks, lai to darītu. Protams, ir jāskatās reāli, kā to varam darīt, taču mums ir jānosaka pietiekami augsts, konkurētspējīgs atalgojums, lai varētu piesaistīt konkursos pienācīgi kvalificētus kandidātus. Skaidrs, ka zināmu laiku aizņems attiecīgo likumu pieņemšana Saeimā, bet domāju, ka koalīcijā varam vienoties pietiekami ātri par izmaiņu izdarīšanu. Pēc tam jau mēneša laikā var steidzamības kārtā izdarīt izmaiņas likumā,” skaidroja ministrs.
Vienlaikus viņš atzina, ka jaunu konkursu ar augstāku piedāvāto atalgojumu nevarētu izsludināt, kamēr nepieciešamie lēmumi nav pieņemti Saeimā. “Šobrīd ir augusts, līdz septembrim valdībā varam šo jautājumu pietiekami kvalitatīvi izdiskutēt, līdz septembra vidum varam lūgt atzinumu profesionālām personāla atlases kompānijām, kas var novērtēt, cik lielam būtu jābūt atalgojumam par šādu amatu un kādām kompetencēm būtu jābūt kandidātiem, un pēc tam Saeima var pietiekami operatīvi pieņemt attiecīgo lēmumu. Skaidrs, ka būs diskusijas, bet domāju, ka mēneša laikā ar tām varētu tikt galā. Jā, process [konkursa izsludināšana] aizkavēsies par diviem, trijiem mēnešiem, bet neredzu to kā problēmu,” sacīja Ašeradens.
Ministrs gan neatbildēja, vai labāk būtu meklēt jauno VID vadītāju dienestā vai ārpus tā.
“Domāju, ka tas ir atkarīgs no konkrētās kandidatūras. Finanšu ministrija ir atbildīga par politiku un kopējo stratēģiju šajā jautājumā, un, ja finanšu ministre ir uzstādījusi, ka vadītājs ir jāmeklē no ārpuses, iespējams, tā ir jādara. Svarīgi, ka šim cilvēkam ir jābūt ļoti kompetentam finanšu inženierijā, jo VID ir nepieciešamas ļoti gudras reformas, VID efektivitāte ir jāuzlabo. Mūsu kaimiņi igauņi ir ļoti labi strādājuši ar IKT sistēmu ieviešanu, nodokļu nomaksas atbilstība ir ievērojami augstāka, bet izmaksas ir zemākas par iekasēto eiro nekā pie mums. Mums ir jāiet sistēmu attīstības virzienā. Ja kāds no VID esošajiem darbiniekiem var apliecināt gatavību to darīt, ļoti labi, bet, ja kāds no ārpuses – arī ļoti labi. Konkursa vērtēšanas komisijai būs jāparāda, kas ir labākā izvēle. Domāju, ka tas bija nepieņemami, ka šobrīd mums nebija iespējas izvēlēties, bet vienkārši tika atrasts cilvēks, kurš bija gatavs uzņemties šo amatu par attiecīgo atalgojumu,” klāstīja Ašeradens.
Vienlaikus viņš atzīmēja, ka pēdējos gados VID darbība uzlabojas. “Gribētu uz VID raudzīties objektīvi. Pirmkārt, redzam, ka nodokļu ieņēmumi šobrīd aug straujāk nekā tautsaimniecība – nodokļu ieņēmumu pieauguma temps ir aptuveni 6% gadā, bet tautsaimniecības izaugsmes – ap 2% gadā. Tas liecina, ka salīdzināmos apstākļos VID relatīvi labi tiek galā ar ēnu ekonomiku. Pirms diviem gadiem 28% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet šobrīd jau tuvu 30% no IKP ir nodokļu iekasējamība. Pēdējos divos gados šis rādītājs ir audzis, un tendence ir saglabājusies. VID ir uzņēmis pietiekami labu tempu. (..) Manuprāt, VID attīstās pietiekami labi. Piemēram, pēdējie soļi, kas ir sperti drošības un uzraudzības jomā, ir ļoti labi. Jā, ir diskutēts par analītiskās kapacitātes celšanu, kas ir svarīgs jautājums, bet kopumā VID attīstās labi,” pauda ekonomikas ministrs.
Politiķa ieskatā Latvija ir nobriedusi nepieciešamajām pārmaiņām un sagaida spēcīgu VID vadītāju. “Ir vesels saraksts ar reformām, kas ir jāveic. Līdzīgi ir ar Maksātnespējas administrācijas vadītāja meklējumiem. Konkurss beidzās bez rezultātiem, un tam par galveno iemeslu tika minēts zemais atalgojums. Lai izpildītu tik sarežģītus uzdevumus, kādi ir uzstādīti, nepieciešami eksperti, un eksperti maksā. Tāpēc mums ir jāsper attiecīgie soļi. Domāju, ka līdzīga situācija būs ar KNAB. Ir jāizmaina valsts pieeja šim jautājumam,” atzina Ašeradens.
Jau vēstīts, ka Valsts vides dienesta vadītāja Inga Koļegova nolēmusi atsaukt savu kandidatūru VID ģenerāldirektora amatam.
“Vienotības” iebildumu dēļ valdība pagājušajā nedēļā uz nedēļu atlika Koļegovas apstiprināšanu VID ģenerāldirektora amatā. Koļegovas kandidatūru VID vadītāja amatā atbalstīja Zaļo un zemnieku savienība un Nacionālā apvienība. Pēc valdības lēmuma atlikt lemšanu Koļegova apliecināja, ka joprojām ir gatava kļūt par VID vadītāju, tomēr vēlāk domas mainīja – piektdien iesniegumā finanšu ministrei viņa norāda, ka atsauc savu piekrišanu pārcelšanai uz VID vadītājas amatu un šī viņai neesot viegla izvēle.
Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars aģentūrai BNS skaidroja, ka uz vakanto VID ģenerāldirektora amatu tiks rīkots jauns konkurss.
VID ir finanšu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas nodrošina nodokļu maksājumu un nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā, kā arī iekasē nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus Eiropas Savienības budžetam, īsteno muitas politiku un kārto muitas lietas.
