Ašeradens atklāj, ka Latvijas tautsaimniecības situācija šobrīd ir ļoti neskaidra. Kuros nodokļos esam samaksājuši visvairāk naudas? 112
“Latvijas tautsaimniecības situācija šobrīd ir ļoti neskaidra,” TV24 raidījumā “Kārtības rullis” izsakās Arvils Ašeradens, finanšu ministrs (JV).
Nepatīkami pārsteidza otrā ceturkšņa rādītāji – pirmais pusgads noslēdzās ar -0.4%, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, ar lielu uzmanību tagad skatāmies, kas mūsu sagaidīs otrajā pusgadā.
Visi ekonomisti sakot, ka šī gada izaugsme plānota 1,4% apmērā, nākamgad tie būšot jau 2,9%. Ašeradens uz šiem skaitļiem raugoties piesardzīgi.
“Tas viss ir ļoti relatīvs, ja skatāmies uz Dienvidiem, tur lietuviešiem iet daudz labāk nekā mums un tā izaugsme ir relatīvi laba pirmajā pusgadā, savukārt, igauņiem iet galīgi bēdīgi. Mēs esam kaut kur pa vidu!” ministrs norāda.
Vispārīgi runājot, ministrs saka, ka Latvija vēl joprojām ir droša vieta, kur dzīvot, arī no ekonomikas viedokļa raugoties.
“Ekonomika nav negatīvā lejupejošā spirālē līdz šim, bet ar piesardzību raugos uz nākamo pusgadu,” viņš atkārto.
Runājot par nodokļiem, viņš min, ka sistēma izskatās nevesela.
“Inflācija šobrīd ir 1%, jūlijā tā bija pat 0,7%, tātad deflatori procesi sākušies, ļoti augsti darbaspēka nodokļu ieņēmumi, kas rāda, ka darbaspēka inflācija ir apmēram 11% pirmajā pusgadā pret 0%, kas ir ekonomikas inflācija, savukārt, PVN, kas ir galvenais patēriņa nodoklis ir -5,6%, tātad patēriņa nodoklis, kas ir ekonomikas nodokļu mugurkauls, ir nokrities,” ministrs skaidro.
Iepriekš jau ziņots, ka Ašeradens norādīja, ka šogad nodokļu ieņēmumi salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir lielāki, taču atpaliek no šim gadam plānotā.
“Budžetā ieņēmumu būs mazāk, nekā plānots,” sacīja Ašeradens, piebilstot, ka 2024.gada pirmajā pusgadā budžetā nodokļu ieņēmumi bija par apmēram 30 miljoniem eiro mazāki, nekā plānots, bet otrajā pusgadā varētu būt par kādiem 70 miljoniem eiro mazāki.
Ministrs skaidroja, ka šāda situācija ir saistīta ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenoto politiku. “Joprojām ekonomikas dzesēšanas sistēma ir ieslēgta un ar to mums ir jārēķinās,” teica Ašeradens, piebilstot, ka, plānojot budžetu, tika gaidīts, ka ECB lēmumus par procentu likmju samazināšanu pieņems agrāk.
Tāpat finanšu ministrs norādīja, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs (JV) ir paudis, ka neatbalsta nodokļu palielināšanu, tāpēc aktuāls jautājums ir kādā veidā stimulēt ekonomikas izaugsmi, neceļot nodokļus. “Budžeta komisijas vadības teiktais nosaka valdības rīcības algoritmu. Šobrīd mēs meklējam risinājumus, kā, nepalielinot nodokļus, tikt uz priekšu,” sacīja Ašeradens.
Viņš arī atzīmēja, ka šobrīd pastāv klasisks konflikts starp monetāro un fiskālo politiku. “Monetārā politika mēģina ekonomiku dzesēt, bet mums ir jāveic viss iespējamais, lai noturētu ekonomiku uz ūdens,” norādīja finanšu ministrs.
LETA jau vēstīja, ka nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos sešos mēnešos iekasēti 7,024 miljardu eiro, kas ir par 32,7 miljoniem eiro jeb 0,5% mazāk, nekā plānots. Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada pirmajā pusgadā bija par 443 miljoniem eiro jeb 6,7% lielāki nekā 2023.gada pirmajos sešos mēnešos.
