Asaru cope Ventā zivgribīšus piesaista ar sportiskumu 0
Kurzemes daiļava Venta tinusies baltās sniega drānās, ko, gluži vai kā ar Svarovski kristāliem, apkaisījusi sīkiem ledus gabaliņiem. Upi klāj ledus sega, un tikai vietās, kur straume spēcīgāka un vaļējas krāces, mutuļo ūdens.
Daudzi zemledus makšķernieki gada pirmajos mēnešos dodas lūgt skaistules dāsno roku. Upē ienāk milzu salaku bari, klusos līčos apmetušies brekši, sev tīkamas bedres un atvariņus atradušas vimbas, gar niedru malām un atstraumēs šaudās strīpainie rīmas asari… Ciemos pie saviem sugasbrāļiem – pastāvīgajiem iedzīvotājiem upē – dodas jūras asari jeb, kā tos dēvē makšķernieki, – jūrnieki.
Asaru cope Ventā zivgribīšus piesaista ar savu sportiskumu, iemaņu nepieciešamību un ķeramo zivju prāvajiem izmēriem. Makšķerēt nākas tekošā ūdenī, un te jāņem vērā tas, ka jāizvēlas pareiza smaguma mormiška, lai varētu sasniegt upes gultni.
Mānekli vislabāk izvēlēties tādu, kas ar katru pacēlienu nedaudz pa straumi aizpeld uz sāniem. Labākais asara kampiens parasti ir, kad mormiška atrodas divus līdz trīs metrus sānis no āliņģa. Nevajadzētu pārspīlēt ar auklu resnumiem – pietiks, ja izvēlēsieties 0,10 – 0,12 mm kvalitatīvu aukliņu.
Veikalu piedāvātajā auklu sortimentā viegli var apmaldīties, tāpēc uzticieties savai pieredzei, bet, ja tādas nav, parunājiet ar kādu pieredzējušu copmani. Mormiškas izspēli var veidot, kādu pats vēlas. Iesaku paeksperimentēt, no viegla dribla pārejot uz līganu šūpošanu vai vispār iepauzēt – varbūt straume pienes mormišku makanam tieši pie deguna!
Kā nesen novēroju, ķerot asarus Ventā, liela nozīme ir mormiškas krāsai. Pēc drauga ieteikuma biju uzsējis zelta pilīti ar actiņu, bet copes nebija. Pavēroju kāda vietējā “matadora” darbošanos, kurš pārdesmit minūšu laikā bija ticis pie septiņiem skaistiem asariem. Ievēroju, ka vietējais makšķernieks darbojas ar gaiši sarkanas krāsas māneklīti, uz kura uzkabina trīs motilīšus. Nomainīju mormišku, nolaidu uz grunts, papeldināju uz sāniem, un sardziņš asi noraustījās. Piecirtu, un jau pēc brīža uz ledus spārdījās prāvs asaris. Tam sekoja vēl viens un vēl.
Dodoties copēt uz upēm, nedrīkst aizmirst, ka tās pārklātas ar nevienāda biezuma ledu. Straumju ietekmē vēl nesen tik drošais ledus ātri var kļūt plāns. Padomāsim par savu drošību un ar vergu iztaustīsim katru soli. Ielūšana upes ledū ir sevišķi bīstama, jo stiprā straume var jūs paraut zem ledus.
