Asanžam liegts papildu laiks sagatavoties prāvai par izdošanu ASV 0
Lielbritānijas tiesnese pirmdien noraidījusi tīmekļa projekta “WikiLeaks” dibinātāja Džūljena Asanža lūgumu dot viņam ilgāku laiku, lai sagatavotos prāvai par izdošanu ASV.
Pie tiesas nama bija sapulcējušies Asanža atbalstītāji, tostarp bijušais Londonas mērs Kens Livingstons, kurš piedalījās arī sēdē.
Savienotās Valstis ir oficiāli lūgušas Lielbritāniju izdot Asanžu, kuru apsūdzējušas par simtiem tūkstošu slepenu ASV dokumentu nopludināšanu.
48 gadus vecais Asanžs pašlaik atrodas apcietinājumā Londonā pēc tam, kad Lielbritānijas policija viņu 11.aprīlī aizturēja un aizveda no Ekvadoras vēstniecības Londonā, kur viņš bija pavadījis septiņus gadus. Tas notika pēc tam, kad Ekvadoras prezidents Lenins Moreno atcēla Asanžam piešķirto diplomātisko aizsardzību.
Tiesnese Vanesa Baraitsere šodien nolēma, ka izdošanas lietas izskatīšana sāksies 25.februārī, kā bija plānots.
ASV valdības advokāti bija iebilduši pret lietas izskatīšanas atlikšanu.
Lietas izskatīšanai rezervētas piecas dienas, bet viss process var ilgt vairākus mēnešus, jo ir iespējamas pārsūdzību iesniegšanas.
Saistībā ar lietas izskatīšanu vēl viena tiesas sēde paredzēta 19.decembrī.
Aprīlī Asanžam ASV tika izvirzīta pirmā apsūdzība par to, ka viņš 2010.gadā slepus sadarbojies ar bijušo ASV armijas izlūkošanas analītiķi Čelsiju Meningu, lai uzlauztu paroles, kas bija izvietotas Aizsardzības ministrijas datoros.
Maijā Asanžam tika izvirzītas 17 jaunas apsūdzības par ASV Spiegošanas likuma pārkāpšanu, 2010.gadā iegūstot un publicējot slepenu informāciju. Jaunajās apsūdzībās teikts, ka Asanžs bijis Meningas līdzdalībnieks slepenu ASV nacionālās aizsardzības dokumentu nozagšanā un publicēšanā, pārdroši atmaskojot un apdraudot konfidenciālus ziņu avotus Tuvajos Austrumos un Ķīnā, kas šajos dokumentos bija nosaukti vārdā.
Starp šiem dokumentiem bija ASV Valsts departamenta ziņojumi par karadarbību Irākā un Afganistānā. Apsūdzības rakstā teikts, ka Asanžs ar savām darbībām “riskējis nodarīt nopietnu kaitējumu” Savienotajām Valstīm.
Jūnijā toreizējais Lielbritānijas iekšlietu ministrs Sadžids Džavids apstiprināja Asanža izdošanu Savienotajām Valstīm.
Asanža advokāts Marks Sammerss atklāja, ka tiesā centīsies pierādīt, ka šis ir politisks mēģinājums signalizēt žurnālistiem par sekām, kas draud pēc informācijas publicēšanas.
Advokāts arī apsūdzēja ASV varasiestādes, ka tās traucējušas Asanža sarunas ar advokātiem Ekvadoras vēstniecībā, un apgalvoja, ka “vīrieši kapucēs” ielauzušies birojos.
Cilvēktiesību organizācijas “Amnesty International” direktora vietnieks Eiropā Masimo Morati pirms tiesas sēdes aicināja Lielbritāniju neapstiprināt Asanža izdošanu ASV, norādot, ka Asanža cilvēktiesības ASV var tikt pārkāptas.
Pirms mēneša cits tiesnesis nolēma, ka Asanžam jāpaliek Lielbritānijas cietumā, lai gan viņš ir izcietis cietumsodu par atbrīvošanas nosacījumu pārkāpšanu 2012.gadā.
Asanžs tiek turēts aizdomās par izvarošanu Zviedrijā 2010.gadā. Viņš noliedzis, ka ka būtu vainīgs seksuālos uzbrukumos un izvarošanā, un apgalvo, ka vēstniecībā patvērās tāpēc, ka baidījies no tā, ka Zviedrija izdos viņu ASV.
Noilguma dēļ trīs lietas par seksuāliem uzbrukumiem 2014.gadā tika slēgtas, bet izvarošanas lietas noilgums beidzas tikai 2020.gada augustā.
