AS prasa skaidrot pārspriedumus LĀI izdevumā par Palestīnas atzīšanu un sankcijām pret Izraēlu 0
Opozīcijā esošais “Apvienotais saraksts” (AS) vērsies ar pieprasījumu pie ārlietu ministres Baibas Bražes (JV), prasot skaidrot ar Ārlietu ministriju (ĀM) nesaistītā Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) publikāciju apkopojumā “Latvijas ārējā un drošības politika. Gadagrāmata 2025” izteiktos viedokļus par Palestīnas atzīšanu un rosinājumus par sankciju noteikšanu pret Izraēlu.
Deputātus neapmierina vairāki LĀI akadēmisko pētnieku ieteikumi, kas pausti gadagrāmatā, piemēram, aicinājums izvērtēt sadarbību ar Izraēlas pārstāvjiem, pamatojoties uz Starptautiskās tiesas atzinumu, kas paredz ierobežot sadarbību ar Izraēlas valdības pārstāvjiem.
Tāpat AS deputāti nav mierā ar ieteikumu apsvērt Eiropas Savienības (ES) sankcijas, kur Latvijai būtu jāiestājas par ES sankciju ieviešanu pret Izraēlu, pamatojoties uz dokumentētajiem pārkāpumiem. Opozīcijas deputāti uzskata, ka gadagrāmatā paustais ieteikums par Palestīnas valsts atzīšanu, kur Latvijai būtu jāatzīst Palestīnas valsts, veicinot divu valstu risinājumu, esot pretējs nacionālajām drošības interesēm.
Latvija jau gadiem aizstāv tieši divu valstu risinājumu, un vēl 2024.gada rudenī ĀM uzsvēra, ka vienīgais ilgtspējīgais veids konflikta izbeigšanai un miera panākšanai Tuvajos Austrumos ir divu valstu risinājums.
Lai arī LĀI nav saistīts ar ĀM, AS deputāti no Bražes vēlas saņemt informāciju, vai ĀM ir finansējusi gadagrāmatas izdošanu, kā izpaudies ĀM atbalsts gadagrāmatas sagatavošanai, vai Ārlietu ministrija saskaņojusi, ka gadagrāmatā tiek izmantots Latvijas valsts ģerbonis. Tāpat AS vēlas uzzināt, vai ĀM ir saskaņojusi iepriekš pieminētās rekomendācijas un vai ārlietu ministre šīs rekomendācijas atbalsta.
LĀI direktors Kārlis Bukovskis sarunā ar aģentūru LETA vērsa uzmanību, ka rakstu krājuma sākumā norādīts, ka grāmatā paustie viedokļi ir tikai norādīto individuālo rakstu autoru viedokļi un tie nav ne projekta atbalstītāju, ne kādas institūcijas, ne LĀI viedokļi.
Viņš skaidroja, ka pētnieki, līdzīgi kā žurnālisti un ikviens Latvijas iedzīvotājs, ir tiesīgi paust savu skatījumu un viedokli atbilstoši Satversmei un likumiem un pētnieciskās ētikas principiem. Bukovskis akcentēja, ka tiesības uz akadēmisko un vārda brīvību ir neatņemama demokrātiskas sabiedrības funkcionēšanas sastāvdaļa, kas uzlabo lēmumu pieņemšanas kvalitāti.
LĀI direktors klāstīja, ka diskusijas par ārpolitikas jautājumiem, viedokļu atšķirības un dažādās pozīcijas uzlabo lēmumu pieņemšanas kvalitāti. Savukārt autoru uzdevums bija piedāvāt faktos un analīzē balstītas personīgās rekomendācijas, ko autori arī veica.
“Neviena autora rekomendācijas gadagrāmatā nav klasificējamas kā radikālas, jo tās neaizstāv Latvijas likumiem vai Latvijas un ES sankcijām pakļautu organizāciju vai indivīdu politiskās pozīcijas. Izraēlas valsts un tautas tiesības uz pastāvēšanu, drošību un aizsardzību neviens gadagrāmatas autors vai LĀI pētnieks nekad nav apšaubījuši,” uzsvēra Bukovskis.
