AS “Latvijas valsts meži” piedāvā darbu tūrisma atpūtas vietu uzturēšanas darbu veicējiem 5
AS “Latvijas valsts meži” (LVM) pārziņā ir vairāk nekā 300 labiekārtotas atpūtas vietas dabā – ugunskura vietas, skatu torņi, dabas takas, meža parki, pilskalni un pat bunkuri, kas prasa rūpīgu un regulāru uzturēšanu. Par to, kādas LVM atpūtas vietas ir iecienītas visvairāk un ar kādiem izaicinājumiem jāsaskaras to apsaimniekošanā, jautājām LVM Infrastruktūras objektu uzturēšanas vadītājam Kasparam Kristiņam.
Lai arī līdz aktīvās tūrisma sezonas sākumam vēl pāris mēneši jāgaida, tomēr ļaužu, kuri arī ziemā vēlas baudīt atpūtu mežā, netrūkst. “Cilvēki arī gada aukstajā laikā brauc piknikot, nereti atstājot aiz sevis arī atkritumus. Mūsu uzdevums ir rūpēties, lai katra LVM atpūtas vieta būtu apmeklētājiem pievilcīga un sakopta,” saka Kaspars Kristiņš.
LVM dabas draugu un tūristu ērtībām izveidojuši 157 vienkāršās atpūtas vietas ar galdiem, soliņiem un nojumēm; 69 šādās atpūtas vietās ir rekreācijas infrastruktūra – piemēram, īpaši izveidotas laipas ezeros; 44 vietās ir takas ar speciālo segumu, kur dažās purva takās ir arī pieejamas putnu vērošanas skatu platformas . Tāpat LVM pārziņā ir arī 14 meža parki un pilskalni, 4 atjaunoti Otrā pasaules kara laika bunkuri un 5 koka konstrukcijas skatu torņi.
Atpūtas vietas pie jūras iecienītas arī ziemā
Ziemas periodā apmeklētājus galvenokārt vilina pastaigas dabas takās un jūras piekraste, kur ērti var piebraukt ar mašīnu, atstāt to stāvvietā un doties pastaigā gar jūras krastu. Vislielākais skaits tūrisma vietu – , piecdesmit piecas, ir LVM Ziemeļkurzemes reģionā, no tām daudzas atrodas jūras piekrastē un ir atpūtnieku ļoti iecienītas. Protams, aukstajos mēnešos dabas draugu skaitu pat nevar salīdzināt ar to apmeklētāju pieplūdumu, kāds tajās ir vasarā, kad, Kaspara Kristiņa vārdiem runājot, tās “gāž vai apkārt” un ne tikai Latvijas iedzīvotāji vien. Brauc daudz tūristi no Lietuvas, Vācijas un arī Skandināvijas valstīm. Šādās apmeklētāju iecienītās vietās sezonas laikā apsaimniekošana tiek veikta gandrīz katru dienu.
Taujāts, kādas ir lielākās problēmas tieši piejūras atpūtas vietās, Kaspars Kristiņš min divas – viena ir ugunskuru kurināšana, tam neparedzētās vietās, otra – atkritumu mešana sausajās tualetēs, kurās ļaudis mēdzot samest visu, kas vien ienāk prātā. Galvenokārt tieši šī iemesla dēļ ne viens vien pakalpojumu sniedzējs no to apsaimniekošanas atsakās. “Viņi vienkārši nevar šīs tualetes ar specializēto tehniku izsūknēt, bet tīrīt tās ar roku darbu ir ļoti nepatīkams uzdevums, ” skaidro LVM Infrastruktūras objektu uzturēšanas vadītājs.
Īpašā “odziņa” – bunkuri un skatu torņi
Atjaunotie kara laika bunkuri ir ne tikai vieta, kur pieminēt brīvības cīnītājus, tās ir arī nozīmīgas vēstures liecības, kas skolēniem un citiem interesentiem ļauj labāk izprast Latvijas vēstures liktenīgos notikumus. Piemēram, Īles nacionālo partizānu bunkuru cīņai pret padomju varu Īles mežos 1948. gada rudenī uzbūvēja apvienotās latviešu un lietuviešu grupas partizāni. Tāpat arī Stompaku partizānu mītne Balvu novadā – šeit Otrā pasaules kara laikā bija ierīkota viena no lielākajām nacionālo partizānu apmetnēm Baltijā. Lai nokļūšana līdz vēsturiskajai apmetnei būtu vieglāka, LVM uzbūvēja koka laipu pāri mitrajām vietām uz takas, kas ved uz šo vēsturisko objektu.
Tūristu ļoti iecienīti ir arī LVM skatu torņi. Piemēram var minēt 32 metrus augsto Priedaines skatu torni, no kura paveras fantastisks skats uz Daugavas loku ainavu, bet 27 metrus augstais Ložmetējkalna skatu tornis ļauj vērot Pirmā pasaules kara Ziemassvētku kauju vēstures liecības. LVM pārziņā ir arī citi dažāda augstuma skatu torņi, kas labi piemēroti arī putnu vērošanai. LVM rūpīgi seko līdzi šo objektu tehniskajam stāvoklim un nepieciešamības gadījumā tiek veikti atjaunošanas darbi.
Lielākais izaicinājums – atkritumi
Visbiežāk dabas draugu ceļš ved uz kādu no daudzajām labiekārtotajām atpūtas vietām, bet daudzi savam brīvdienu ceļojumam izvēlas arī dabas takas. “Uzlikām šajās takās apmeklētāju plūsmas skaitītājus un pārliecinājāmies, ka interese ir ļoti liela,” atklāj Kaspars Kristiņš.
Savukārt uz jautājumu par lielāko izaicinājumu, ar kuru nākas saskarties tūristu atpūtas vietu apsaimniekošanā, LVM Infrastruktūras objektu uzturēšanas vadītājs atbild, ka tie ir atkritumi vai, pareizāk sakot, tūristu nevēlēšanās ievērot vienu no dabā gājēju baušļiem – pats atnesi, pats aiznes! “Mēs izvietojam dažādas informatīvās zīmes, aicinot nemēslot mežā, taču gadās, ka atpūtnieki tās neievēro. Ir tādas tūristu atpūtas vietas, no kurām esam aizvākuši atkritumu urnas. Jo, ja reiz ir urna, tad cilvēki domā, ka tajā var atvest un samest visu mājās nevajadzīgo, kā rezultātā ap urnām veidojas lielas sadzīves atkritumu kaudzes. Savukārt ar vandālismu LVM atpūtas vietu cienītāji par laimi nesirgst. Atsevišķi gadījumi gan ir bijuši, taču to ir salīdzinoši maz. “Tajās vietās, kur šādi gadījumi bijuši vairākkārt, esam spiesti uzlikt arī novērošanas kameras.”
Uzturēšanas darbu veicēji vēl var pieteikties
Atpūtas vietu uzturēšanas darbu veicēji tiek izraudzīti atklātā konkursa rezultātā un ieinteresētie pakalpojuma sniedzēji uz vienu vai vairākām iepirkuma daļām var pieteikties vēl līdz 22. janvārim. Konkursā tiek iepirkts tūrisma vietas uzturēšanas darbu pakalpojums 2024.–2025. gadam, aptverot 24 tūrisma atpūtas vietu uzturēšanu sešos LVM reģionos: Dienvidlatgales, Ziemeļlatgales, Austrumvidzemes, Rietumvidzemes, Vidusdaugavas un Dienvidkurzemes. Kaspars Kristiņš skaidro, ka pārsvarā tā ir tūristu atstāto atkritumu savākšana, malkas sagādāšana ugunskuru vietām, nojumē esošo galdu un solu notīrīšana, zāles pļaušana, u.c. Darbu veikšanas vietas ir ērti sasniedzamas pārsvarā pa dabiskām brauktuvēm vai meža autoceļiem. Sagatavojot piedāvājumu, objektīvi jāizvērtē savas tehniskās spējas un jāpiedāvā atbilstoša pakalpojuma sniegšanas cena, informē LVM infrastruktūras objektu uzturēšanas vadītājs Kaspars Kristiņš, uzsverot, ka šī ir lieliska iespēja strādāt savas dzīvesvietas tuvumā gandrīz jebkurā vietā Latvijā.
