AS “Latvijas valsts meži” loģistikā sīkumu nav, svarīga ir katra nianse 6
AS “Latvijas valsts meži” (LVM) pēc meža zemju platības (1,6 miljoni hektāru) ir mūsu valsts lielākais meža zemju apsaimniekotājs. Meža apsaimniekošanas cikla ietvaros svarīgs virziens ir arī apaļo kokmateriālu un enerģētiskās koksnes produktu ražošana un piegāde pircējiem. LVM struktūrvienības “Koksnes produktu ražošana un piegāde” (KPRP) piegādes izpilddirektors Mārtiņš Krūze stāsta, ka ik dienu koksnes kravas tiek piegādātas uz 120-150 piegādes vietām, savukārt, krautuvju skaits, no kurām ikdienā piegādes tiek plānotas, svārstās no 1500 līdz pat vairākiem tūkstošiem krautuvju.
Mežsaimniecība ir viena no nozīmīgākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, un tās pirmais solis tiek sperts tieši mežā, – stādot, kopjot un audzējot kvalitatīvas un ražīgas mežaudzes, lai nodrošinātu kokrūpniecības nozarei nepieciešamos koksnes produktus – apaļos kokmateriālus. Meža kopšanas un izstrādes procesā iegūtā koksne nonāk krautuvēs, un tālāk uzņēmums tos piegādā saviem klientiem – uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar kokmateriālu pārstrādi. Tā kā koksni LVM neeksportē, tad klientiem, piedaloties pārdošanas procesā, jāapliecina, ka viņu ražošanas uzņēmuma rīcībā ir koksnes pārstrādei paredzētās ražošanas iekārtas un resursi, tādējādi veicinot, ka koksnes pārstrāde notiek tieši Latvijā.
LVM piedāvā un pircēji iegādājas visplašāko produktu spektru – gan augstvērtīgos zāģbaļķus un finierklučus, gan tehnoloģisko koksni un malku. Kā skaidro Mārtiņš Krūze, tik attīstīta un niansēta katra stumbra nogriežņa pārstrāde kā Latvijā nav nevienā no tuvējām kaimiņvalstīm, un tā ir reizē esot gan Latvijas veiksme, gan arī atbildība savu pircēju priekšā.
Konkrēta pircēja vajadzībām paredzētie kokmateriāli tiek sagatavoti jau cirsmā, – katram no tiem ir sava specifikācija – noteikta kvalitāte, diametri, garumi. Kad kokmateriāli sagatavoti, tie nonāk krautuvē un tiek attiecīgi marķēti, kas, savukārt, kokvedēju vadītājiem ļauj vienkārši identificēt, kurš produkts konkrētā darba uzdevuma ietvaros ir jāiekrauj.
“Krautuvju skaits, no kurām ikdienā piegādājam produkciju klientiem, ir mainīgs, taču orientējoši to skaits svārstās no pusotra līdz četriem tūkstošiem. Savukārt katrā krautuvē ir vairāk nekā desmit produkti, kas katrs nokrauts atsevišķā krautnējumā. Apjoms ir liels, un ikdienā strādā 160 līdz 180 kravas kokvedēji, kuri kopā nozarei piegādā vidēji 600 līdz 800 kravas dienā,” skaidro LVM KPRP piegādes izpilddirektors Mārtiņš Krūze.
Kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniedzēji tiek izvēlēti publisko iepirkumu procedūru ietvaros, kuru rezultātā tiek slēgti pārvadājumu pakalpojumu līgumi ar termiņu līdz 4 gadiem. Šāds līguma termiņš LVM sadarbības partneriem – pārvadātājiem ļauj plānot darbību ilgākā termiņā, bet LVM ieguvums ir kvalitatīva un stabila pakalpojuma pieejamība, jo, kā rāda pēdējo gadu pieredze, īsāku termiņu līgumu ietvaros ir arvien grūtāk piesaistīt pakalpojumu sniedzējus.
Mārtiņš Krūze stāsta, ka pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju katram kokvedējam tiek izsniegti transportēšanas uzdevumi ikkatras kravas līmenī – uz kuru krautuvi jābrauc, kāds konkrēts produkts jāpaņem un uz kuru piegādes vietu jāpiegādā. Uz krautuvi un no tās automašīnas dodas pa konkrētu, LVM izsniegtu digitālu maršrutu, kurš kokvedējā skatāms ģeogrāfiskās informācijas sistēmā. Kokvedēja vadītājam šis maršruts ir jāievēro un novirzes no tā iespējamas tikai izņēmuma gadījumos, to iepriekš saskaņojot ar LVM pārstāvi.
Loģistikas process ir gana sarežģīts, jo krautuvju, klientu un kokvedēju skaits nav vienīgie faktori, kuri nosaka, kuras kravas un kādā secībā attiecīgajā dienā tiks piegādātas. “Meža nozarē, atšķirībā, piemēram, no “tradicionālām” loģistikas centru noliktavām, krautuves atrodas pie meža ceļiem, tādēļ loģistika ir ļoti atkarīga no laika apstākļiem un citiem faktoriem, kas ietekmē ceļu lietošanas ierobežojumus. Augstas kvalitātes apaļkoksnes produkti, kuri bojājas salīdzinoši ātri, ir savlaicīgi jāpiegādā pasūtītājam. Piemēram, ir ceļi, kuros atkušņa laikā iebraukt nevar, tātad pie tiem esošo produktu piegādes jāplāno pirms vēl ceļi kļuvuši nepieejami un pirms kokmateriāli zaudējuši kvalitāti. Tāpat jāņem vērā klientu darba laiki un tas, cik lielu kravu apjomu viņi dienā var pieņemt. Ir arī citi faktori, un tas viss kopā veido neskaitāmu kombināciju skaitu, no kurām jāatrod vislabākā 600 līdz 800 kravu kombinācija, kas nodrošina visefektīvāko piegāžu izpildi, ievērojot arī pārējos ierobežojumus un nosacījumus,” par LVM loģistikas niansēm stāsta Mārtiņš Krūze.
Cilvēka prātā visas iespējamās kombinācijas, ierobežojumi un optimālākie risinājumi nav aptverami. Tādēļ LVM jau pirms vairākiem gadiem izstrādāja unikālu koksnes piegāžu optimizācijas informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumu, kas dod iespēju visoptimālāk saplānot, kurus produktus, no kurām krautuvēm, pa kādu maršrutu, kurā dienā, kādā secībā piegādāt, ņemot vērā iespējamās prognozes par ceļu pieejamību, tajā skaitā, piemēram, neplānojot kravu transportēšanu tajos laikos, kad pa konkrētu posmu kursēs skolēnu autobuss, laikā, kad fiziski pasliktinājusies ceļa nestspēja vai ir citi operatīvie ierobežojumi, kuru dēļ kokvedēju kustība nav vēlama.
Savukārt, atbildot uz jautājumu, vai LVM sadarbības partneri ir apzinīgi un nepārkrauj automašīnas, Mārtiņš Krūze teic, ka nepārsniegt transportlīdzekļa masas ierobežojumus motivē līguma, tajā skaitā arī apmaksas nosacījumi. Proti, ir noteikts maksimālais kravas apjoms, un, ja tas tiek pārsniegts, tad par šo pārsniegto apjomu netiek veikta samaksa. “Mēs esam ieinteresēti, lai kokvedēji nav pārkrauti ne tikai likumdošanas prasību dēļ, bet arī tādēļ, lai auto ar pārsniegtām slodzēm uz asīm, nebojātu ne LVM būvētos un uzturētos ceļus un brauktuves, ne arī citu valdījumā esošos ceļus, kuru bojāšana rada milzīgas izmaksas. Par šo tēmu šobrīd LVM ir aktuāli izpētes darbi, kas analizē – kā, izmantojot kokvedējos pieejamās svēršanas tehnoloģijas, nodrošināt, ka kravā tiek iekrauts maksimāli atļautais kravas apjoms, vienlaikus nebaidoties, ka varētu tikt pārkāpti normatīvajos aktos noteiktie ierobežojumi”. LVM ir vienošanās ar pašvaldībām un AS “Latvijas valsts ceļi” par viņu pārziņā esošo ceļu tīklu izmantošanu un uzņēmums ir ieinteresēts, lai pārkrautu automašīnu dēļ tie netiktu bojāti. “Ja uz autoceļiem redzat “pārkrautu mašīnu”, varat būt diezgan droši, ka tā nav LVM piegādāta krava,” bilst Mārtiņš Krūze.
