Ārzemnieku nodarbināšana 0
Kas man jāzina, ja es kā darba devējs esmu nolēmis pieņemt uz noteiktu laikā darbā divus ārzemniekus – viens ir no Polijas, otrs – no Baltkrievijas? Vai es to vispār varu darīt? Varbūt ir vajadzīgas kādas atļaujas? Vladislavs Daugavpilī
Darba likuma 14. panta trešās daļas 4. punktā noteikts: ja darbinieks nosūtīts veikt darbu uz Latviju, tam neatkarīgi no darba līgumam un darba tiesiskajām attiecībām piemērojamā likuma jānodrošina darba apstākļi un nodarbinātības noteikumi, kas paredzēti Latvijas normatīvajos aktos. Tas attiecas arī uz darba koplīgumiem, kuri atzīti par vispārsaistošiem un regulē noteikumus par darbaspēka nodrošināšanu.
Darba likuma 35. panta trešā daļa nosaka: sagatavojot darba līgumu, darba devējam ir pienākums pieprasīt, lai ārzemnieks uzrāda vīzu vai uzturēšanās atļauju, kā arī darba atļauju, ja atbilstoši normatīvajiem aktiem šāda atļauja ir nepieciešama. Šis noteikums neattiecas uz Eiropas Savienības pilsoņiem un personām, kurām ir brīvas pārvietošanās tiesības Eiropas Savienībā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta regulai. Ievērojot Darba likuma 37. panta astoto, devīto, desmito, vienpadsmito daļu, ārzemnieku atļauts nodarbināt tikai tad, ja viņam ir darba atļauja, izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus.
Aizliegts nodarbināt personu, kura nav tiesīga uzturēties Latvijas Republikā. Darba devējs nav saucams pie atbildības par tādas personas nodarbināšanu, kura nav tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, ja darba devējs ir izpildījis Darba likuma 35. panta trešajā daļā un 38. panta otrajā daļā minētos pienākumus, izņemot gadījumu, kad darba devējs zinājis, ka uzrādītais dokuments, kas apliecina personas tiesības uzturēties Latvijas Republikā, ir viltots.
Darba likuma 38. panta otrā daļa turklāt nosaka, ka darba devējam ir pienākums nodrošināt šā likuma 35. panta trešajā daļā minēto dokumentu kopiju vai atbilstošas informācijas uzglabāšanu visā ārzemnieka nodarbināšanas laikā un to uzrādīšanu pēc uzraudzības un kontroles institūciju pieprasījuma.
Ja darba devējs nodarbinājis personu, kura nav tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, viņam ir pienākums izmaksāt tai visu darba samaksu. Ja šādu personu ir nodarbinājis darba devējs, kuram kā apakšuzņēmējam ir nodota pilnīga vai daļēja līgumsaistību izpilde, par darba samaksu solidāri atbild darba devējs un persona, kura darba devējam ir tieši nodevusi pilnīgu vai daļēju līgumsaistību izpildi.
Ja darba devējs, kuram kā apakšuzņēmējam ir nodota pilnīga vai daļēja līgumsaistību izpilde, ir nodarbinājis personu, kura nav tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, par neizmaksātās darba samaksas izmaksu solidāri ar darba devēju atbild persona, kura ir sākotnējo līgumsaistību izpildītājs, un jebkurš cits iesaistītais apakšuzņēmējs, ja viņi par šādu prettiesisku nodarbināšanu zinājuši.
Ja persona, kura darba devējam kā apakšuzņēmējam ir tieši nodevusi pilnīgu vai daļēju līgumsaistību izpildi, kā arī persona, kura ir sākotnējo līgumsaistību izpildītājs, un jebkurš cits iesaistītais apakšuzņēmējs ir veikuši nepieciešamos pasākumus, lai novērstu tādu personu nodarbināšanu, kuras nav tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā, tie nav solidāri atbildīgi par neizmaksātās darba samaksas izmaksu.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz šādus sodus par ārzemnieka nodarbināšanas aizlieguma pārkāpšanu:
• par vienas vai vairāku personu (līdz piecām) nodarbināšanu, ja persona ir tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, bet tai nav darba atļaujas, kuras nepieciešamību nosaka normatīvie akti, uzliek naudas sodu no 100 līdz 300 latiem fiziskajām personām un no 500 līdz 2500 latiem – juridiskajām personām;
• par vairāk nekā piecu personu nodarbināšanu, ja tām nav darba atļaujas, kuras nepieciešamību nosaka normatīvie akti, uzliek naudas sodu no 300 līdz 500 latiem fiziskajām personām un no 2000 līdz 10 000 latiem – juridiskajām personām;
• par vienas vai vairāku tādu personu (līdz piecām) nodarbināšanu, kuras nav tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā, uzliek naudas sodu no 150 līdz 350 latiem fiziskajām personām un no 750 līdz 3000 latiem juridiskajām personām.
Krimināllikuma 280. pants paredz kriminālatbildību par personas nodarbināšanas noteikumu pārkāpšanu. Par likumā paredzēto noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījis darba devējs un ja ar to radīts būtisks kaitējums, soda ar arestu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām.
Par tādas personas nodarbināšanu, kura nav tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, ja to izdarījis darba devējs un ja nodarbināts nepilngadīgais vai nodarbinātas vairāk nekā piecas personas, vai persona nodarbināta īpaši ekspluatējošos darba apstākļos, vai apzināti nodarbināts cilvēku tirdzniecības upuris, soda ar arestu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām.
