Ārzemniekiem Latvijas zemes tirgū nebūs šķēršļu 35
Šodien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā izsijāja ap trīsdesmit trešajam un galīgajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus grozījumiem likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kas ietver noteikumus lauksaimniecībā izmantojamās zemes pircējiem un kuram tādējādi būtu jāierobežo ārzemnieku pieplūdums Latvijas zemes tirgū.
Lielāko daļu iesniegto priekšlikumu gan neatzina par noderīgiem. Starp noraidītajiem bija vairāki Saeimas deputāta Edgara Putras priekšlikumi, piemēram, noteikt, ka pircējam jāprot valsts valoda, jādeklarē pastāvīgā dzīvesvieta Latvijā, rakstiski jāapsola gada laikā pēc zemes iegādes uzsākt zemes izmantošanu lauksaimniecībā un citi. Tāpat izbrāķēja Saeimas deputāta Armanda Krauzes (ZZS) priekšlikumu uz pusi samazināt platību, kas var piederēt vienai fiziskai vai juridiskai personai. Pašlaik likumā noteikts, ka īpašumā var iegūt zemi līdz 2000 hektāru platībā.
Starp atbalstītajiem bija Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra R. Arnīša ierosinājums uzlikt zemes īpašniekiem pienākumu līdz 2018.gada 1.janvārim reģistrēt vietējās pašvaldībās līdz 2014.gada 1. novembrim veiktos zemes pirkumus.
Komisija daļēji atbalstīja deputāta Armanda Krauzes ierosinājumu ierobežot darījumus ar zemes pircēju saistītām personām, nosakot, ka tās varēs iegūt īpašumā līdz 4000 hektāriem zemes. Tādējādi mēģinās ierobežot daudzu tūkstošu hektāru lauksaimniecības zemju koncentrēšanās viena vai savstarpēji cieši saistītu cilvēku rokās, izmantojot vairāku juridisko personu reģistrēšanu, kas savukārt veicina mazo saimniecību likvidēšanu un cilvēku aizplūšanu no laukiem.
Trešajam lasījumam deputāti piekrita arī Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumam noteikt, ka Latvijā zemi var nopirkt ārzemnieki, kuriem ir ES pilsoņa reģistrācijas apliecība.
Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS) gan atzina, ka, ieviešot šo noteikumu, viņam neesot pārliecības, vai Eiropas Komisija nepieprasīs to atcelt un vai pēc kāda laika šis likums Saeimas deputātiem nebūs jālabo vēlreiz. Viņš arī atzina, ka šo likumu deputāti spiesti grozīt, pakļaujoties Eiropas Komisijas (EK) prasībai. Kā zināms, zemes iegādes noteikumus Saeima mīkstināja jau pirmajā lasījumā, bez jebkādām debatēm, klusi un mierīgi no likuma izsvītrojot prasību pircējiem būt ar lauksaimniecisku izglītību vai ar lauksaimnieciskā darba pieredzi. Pašlaik likumā gan paliek prasība, ka par 10 hektāriem lielāku zemes gabala iegādei pircējam (fiziskai personai) vajadzīga vietējās pašvaldības atļauja. Ja pērk uzņēmums, tad atļauja jāprasa, pērkot par 5 hektāriem lielāku īpašumu.
Tomēr pēc pašlaik komisijā izdarītajiem likuma labojumiem, ārzemniekam nebūs šķēršļu, lai Latvijā brīvi nopirktu zemi. Ja no likuma bija jāsvītro prasība pēc izglītības un lauksaimnieciskā darba pieredzes, tad astoņu mēnešu laikā Saeimas deputāti tā arī nav atraduši, ko likt to vietā.
Kā gaisā pakārta joprojām paliek 10 480 Latvijas pilsoņu parakstītā prasība pārtraukt zemes izpārdošanu ārzemniekiem, kas pēc likuma jāskata Saeimā. Bet kopš pagājušā gada 15.septembra tā guļ uz komisijas priekšsēdētāja Romāna Naudiņa (Nacionālā Apvienība) galda.
Trešajam un galīgajam lasījumam komisijas sagatavotos grozījumus Saeimā paredzēts skatīt marta sākumā.
