Ārzemniekiem būs jāreģistrējas Fizisko personu reģistrā pirms nekustamā īpašuma nostiprināšanas zemesgrāmatā 9
Ar grozījumiem Zemesgrāmatu likumā plānots noteikt, ka fiziskā persona nekustamo īpašumu zemesgrāmatā varēs ierakstīt tikai tad, ja reģistrēsies Fizisko personu reģistrā, bet ārvalsts juridiskā persona – ja identificēs savu patieso labuma guvēju. Savukārt grozījumi Fizisko personu reģistra likumā paredz, ka ārzemnieku Fizisko personu reģistrā varēs reģistrēt, balstoties arī uz noteiktā kārtībā izsniegtiem un apliecinātiem publiskiem dokumentiem, tā vēstī “Latvijas Vēstnesis” portālā “lvportals.lv“.
Izmaiņas tiesiskajā regulējumā Saeimai ir iesniegusi Nacionālās drošības komisija. Likumprojektu “Grozījums Fizisko personu reģistra likumā” 3. oktobra sēdē ir atbalstījusi Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, un 12. oktobrī konceptuāli to ir atbalstījusi arī Saeima. Savukārt likumprojektu “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” Saeimas Juridiskā komisija 17. oktobrī atbalstīja pirms pirmā lasījuma.
Likumprojekta “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” mērķis ir pilnveidot zemesgrāmatu darbību, atvieglot sankciju piemērošanu, tostarp uzlabot datu apstrādes procesus, kā arī nodrošināt to, ka tiek iegūta minimāli nepieciešamā informācija par nekustamā īpašuma ieguvējiem – ārzemniekiem – kā fiziskām personām un ārvalsts juridiskajām personām, norādīts likumprojekta anotācijā.
Plānots noteikt, ka fiziskajai personai nekustamā īpašuma ierakstīšana un tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā būs iespējama tikai tad, ja tā būs reģistrēta Fizisko personu reģistrā, bet ārvalstī reģistrētai juridiskajai personai – ja varēs identificēt tās patieso labuma guvēju.
Tāpat paredzēts noteikt, ka zemesgrāmatu personu rādītājā tiek uzturēta minimālā informācija par ārvalsts juridisko personu patieso labuma guvēju, kā arī pārstāvjiem.
Nav informācijas par īpašniekiem – ārvalstniekiem Zemesgrāmatu likuma 119. pants šobrīd noteic, ka ierakstos jānorāda:
fiziskajām personām – vārds, uzvārds, personas kods;
juridiskajām personām – nosaukums un identifikācijas kods.
Regulējums ir ieviests, lai vieglāk varētu identificēt nekustamā īpašuma īpašnieku un personas, kuru labā taisāms nostiprinājums. Tomēr praksē ne vienmēr ir iespējams noskaidrot valstisko piederību ārvalsts pilsoņiem, kuriem pieder nekustamais īpašums Latvijā, kā arī ārvalstīs reģistrēto juridisko personu faktiskos īpašniekus un kontrolētājus un attiecīgi to valstisko piederību, skaidrots anotācijā.
2023. gada 10. martā Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas personu rādītājā bija reģistrētas 23 195 fiziskas personas ar statusu “ārvalstnieks”, kam tiek izmantots piešķirtais kods (sākas ar “8”), informē “lvportals.lv”. Tas tiek piešķirts, ja personu vai nu zvērinātam notāram, vai rajona (pilsētas) tiesai, vai kādai citai kompetentai iestādei nav izdevies identificēt.
Piemēram, tā var notikt tad, ja ārzemnieka vārdā nekustamā īpašuma darījumi tiek kārtoti ar pilnvarotās personas starpniecību vai ārzemniekam nav bijusi iespēja ierasties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) un uzrādīt personu apliecinošu dokumentu.
Tiesu administrācijas Informācijas sistēmu attīstības nodaļas vadītājs Māris Kumerdanks Juridiskās komisijas sēdē norādīja, ka “dažādas valsts informācijas sistēmas vai iestādes veido atšķirīgus kodus vienam un tam pašam ārvalstniekam. Līdz ar to nevar pateikt, cik nekustamo īpašumu un transportlīdzekļu pieder konkrētajai personai, jo nav vienota identifikācijas koda. Turklāt vairākumā gadījumu ārvalstnieki nekustamo īpašumu iegūst uz pilnvaru pamata. Tātad ir zināms daudzums ārvalstnieku, par kuriem nav informācijas. Taču drošības iestādes un citas institūcijas interesējas par datiem zemesgrāmatā, par to, kam pieder konkrētais īpašums, kādā apjomā un kuras valsts pilsonis ir īpašnieks,” uzsver portāls “lvportals.lv”.
Pašreizējais tiesiskais regulējums nenoteic pienākumu fiziskajai personai reģistrēties Fizisko personu reģistrā pirms nekustamā īpašuma iegādes. Ar Zemesgrāmatu likuma grozījumiem plānots noteikt, ka fiziskajai personai būs jāreģistrējas Fizisko personu reģistrā, lai tā iegūtu nekustamo īpašumu vai lietu tiesību uz nekustamo īpašumu.
Tādēļ Zemesgrāmatu likuma 77. pants tiek papildināts ar nosacījumu, par kura izpildi būs jāpārliecinās rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim, izskatot nostiprinājuma lūgumu.
Ja fiziskā persona – nekustamā īpašuma īpašnieks vai persona, kuras labā taisāms nostiprinājums, – nebūs reģistrēta Fizisko personu reģistrā, tad nostiprinājuma lūgums netiks izskatīts.
Vienlaikus ar grozījumiem Zemesgrāmatu likumā tiek virzīti saistīti grozījumi Fizisko personu reģistra likumā, paredzot alternatīvu risinājumu ārzemnieku reģistrācijai.
Proti, ziņas par ārzemnieku, kuram ir tiesiska saikne ar Latviju (uz kuras pamata veidojas vai ir izveidojušās savstarpējas tiesības un pienākumi nekustamā īpašuma, komercdarbības, veselības, nodokļu, pabalstu un izglītības jomā) un kura ir identificēta, taisot publisku dokumentu vai publisku apliecinājumu, pirms reģistrācijas Fizisko personu reģistrā tiks pārbaudītas pēc personu apliecinoša dokumenta atvasinājuma, kurš legalizēts saskaņā ar Dokumentu legalizācijas likumu.
Plašāk par jaunajām likumdošanas normām var lasīt ŠEIT.
