Ārzemnieki pērk dārgus mājokļus 0
Uzņēmuma “Latio” dzīvokļu un savrupmāju tirdzniecības nodaļas vadītāja Vija Gailīte stāsta, ka uzturēšanās atļaujas saņemšanai ārzemnieki lielākoties pērk labiekārtotus dzīvokļus pirms kara celtajos namos Rīgas centrā, jaunus dzīvokļus, ģimenes savrupnamus Jūrmalā un galvaspilsētas tuvumā.
Tā kā Rīgas centrā jaunu dzīvokļu ir maz, pēdējā laikā ārzemnieki pievērš uzmanību arī jaunajiem dzīvokļiem Rīgas mikrorajonos.
Iegulda miljonus
“Ober-Haus” pārstāvis Aleksandrs Sviridovs saka, ka Rīgas centrā ārzemnieki iegādājas dzīvokļus, kuri maksā no 150 000 līdz 250 000 eiro. Pērkot jaunos dzīvokļus Jūrmalā, summas visbiežāk svārstās no 200 000 līdz 450 000 eiro. Pēc viņa novērotā, ja ārzemnieku apmierina īpašuma atrašanās vieta, mājokļa ērtības un labiekārtojums, viņš nekaulējas un ir ar mieru pat pārmaksāt.
Uzņēmuma “Arco Real Estate” starptautiskā nekustamā īpašuma nodaļas vadītāja Oļesja Bogodistaja spriež, ka gan Rīgā, gan Jūrmalā ārzemnieki visbiežāk interesējas par labiekārtotiem, moderni remontētiem divu līdz triju istabu (70 līdz 100 kv. m) dzīvokļiem. Mākleri atzīst, ka ļoti labu īpašumu iegādei Rīgā, Jūrmalā un citur ārzemnieki iztērē pat miljonus.
Vija Gailīte atzīst, ka visi ārzemnieki bez izņēmuma grib nopirkt tikai labus nekustamos īpašumus. Dzīvokļiem vai savrupnamiem sliktā kārtībā pircēju nav. Rīgas centrā dzīvokļiem jābūt pilnīgi atjaunotās ēkās ar liftu, sakoptu apkārtni, iespējām novietot automašīnu.
Jūrmalā pircēji visbiežāk meklē dzīvokļus tikko vai nesen uzceltajās ēkās, kā arī savrupmājas tuvu jūrai no Lielupes līdz Dubultiem. Daļa pircēju vēlas pirkt nesen vai tikko uzbūvētus, labiekārtotus savrupnamus arī klusākās vietās – tuvāk dabai, ūdens tuvumā, tālāk no Rīgas, piemēram, Cēsīs, Rojā, Mērsragā.
Starp pircējiem ir arī tādi, kurus interesē komercīpašumi, piemēram, veikalu telpas, nelielas viesnīcas Rīgas centrā vai tuvākajā apkārtnē.
Pircēji raugās, lai īpašums nezaudētu vērtību tirgū un lai to viegli varētu izīrēt, novērojis “Ober-Haus” nekustamo īpašumu pārdošanas speciālists Aleksandrs Sviridovs.
Lielākoties pērk krievi
Vija Gailīte saka, ka no tiem pircējiem, kuri nekustamo īpašumu iegādē izmantojuši “Latio” starpniecības pakalpojumus, lauvas tiesa ir Krievijas pilsoņi. Krietni mazāk pircēju ir no Ukrainas, Kazahstānas, Ķīnas, ASV, Izraēlas un citām valstīm.
Arī Aleksandrs Sviridovs apstiprina, ka 85% pircēju ir no Krievijas, pārējie ir no bijušajām padomju republikām. Bet daži darījumi viņa uzņēmumā kārtoti arī Ķīnas pilsoņiem.
Oļesja Bogodistaja novērojusi, ka Latvijā dārgus īpašumus pērk lielākoties labi atalgoti banku vadītāji vai uzņēmēji, galvenokārt krieviski runājošie, 35 līdz 55 gadu vecumā, kuriem ir ģimenes, laba izglītība, dažkārt arī savs bizness un kuri spēj novērtēt īpašumu vērtību.
Gan naudas ieguldīšanai, gan atpūtai
“Latio” novērojuši, ka lielākā daļa ārzemnieku Latvijā iegādātos īpašumus izmanto īsu laiku, piemēram, vasarā pavada atvaļinājumu. Pārējā laikā ārzemnieki tos izīrē. Cits iemesls īpašumu pirkšanai Latvijā – bezvīzu pārvietošanās iespējas Šengenas zonā. “Ne vienmēr pērk īpašumus uzturēšanās atļauju saņemšanai. Daļai ārzemnieku, lielākoties dārgu īpašumu pircējiem, pārvietošanās problēma jau ir atrisināta,” piebilst Vija Gailīte.
“Ober-Haus” pārstāvis Aleksandrs Sviridovs gan saka, ka dažkārt īpašumus, piemēram, dzīvokļus Rīgas centrā, pat neizīrē. Dzīvokļi stāv tukši gandrīz visu gadu. Īpašnieki pirkumus uzskata par izdevīgu naudas ieguldīšanas veidu, cerot uz īpašumu vērtības celšanos nākotnē.
Maskavas Humanitāri tehniskās augstskolas rektoram Andrejam Lomakinam, kurš pērn Rīgas centrā, Pulkveža Brieža ielas rajonā, atjaunotā namā par 210 000 eiro nopircis labiekārtotu triju istabu dzīvokli (ap 80 kv. m), jautāju, kāpēc viņš iegādājies īpašumu Latvijā, nevis kaut kur Krievijas dienvidos vai, piemēram, Krimā.
Andrejs Lomakins stāsta, ka šādai izvēlei bijuši vairāki iemesli. Pirmkārt, ar Rīgu viņam saistoties vislabākās atmiņas vēl no padomju laikiem, kad viņš šeit bieži ieradies darba komandējumos. Otrkārt, viņam tuvojas pensijas gadi, kurus viņš labprāt pavadītu Latvijā.
Treškārt, apmierinājusi cena. Kā viņš lēš, Maskavā šāds dzīvoklis maksātu aptuveni divarpus reižu dārgāk. Pagaidām dzīvokli Rīgā viņš izmantošot tikai atvaļinājuma laikā, tāpēc ka darbs augstskolā un pastāvīgā dzīvesvieta ir Maskavā. Izdevumi par siltumu un citiem komunālajiem pakalpojumiem viņu nebiedējot.
Lomakina kungam jautāju, vai viņu neuztrauc Krievijas politiskajās aprindās bieži dzirdētās runas par vēršanos pret krieviem un vai šā iemesla dēļ viņš gribētu dzīvot Latvijā. Lomakina kungs uzskata, ka šādas runas ir pārspīlētas. Latvijas apmeklējumu laikā tiekoties ar cilvēkiem, viņš neesot sajutis kādu īpašu attieksmi. Viņaprāt, esot gluži otrādi – Latvijā cilvēki ir ļoti laipni un pretimnākoši.
Maskavas uzņēmējs Aleksejs, kurš nevēlējās, ka atklāju viņa uzvārdu, man atzīst, ka dzīvokli Rīgā nopircis, lai ieguldītu naudu, kā viņš saka, drošā pasākumā. Naudai vērtība varot zust, bet nekustamai mantai pieaugt. Īpašumu pirkumiem, viņaprāt, Latvijā esot labvēlīgi apstākļi. Liela daļa uzņēmumu un banku jau ir krieviski runājošo rokās, veikalos un valsts iestādēs vienmēr atbild krieviski. Savukārt uzturēšanās atļauju nomaiņa pret Eiropas Savienības dalībvalsts pastāvīgo iedzīvotāju identifikācijas kartēm esot vien laika jautājums.
Uzziņa Imigrācijas likumā noteikts, ka apmaiņā pret dažādu veidu ieguldījumiem ārzemnieks drīkst pieprasīt uzturēšanās atļauju Latvijā. Cita starpā, ja Latvijā viņš iegādājies vienu vai vairākus īpašumus Rīgā, Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās, kuru kopējā darījumu summa nav mazāka par 100 000 latu; vienu vai vairākus īpašumus ārpus Rīgas, Rīgas plānošanas reģiona vai republikas pilsētām, kuru kopējā darījumu summa nav mazāka par 50 000 latu. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ziņām, kopš 2010. gada 1. jūlija, kad tika pieņemti likuma grozījumi, līdz 2012. gada 14. februārim ārzemnieki ieguldījuši nekustamo īpašumu iegādē 124 540 618 latus. No 858 nekustamiem īpašumiem 432 iegādāti Rīgā, bet 283 – Jūrmalā. Savukārt no 1085 ārzemniekiem, kuri nopirkuši īpašumus Latvijā, 808 ir Krievijas pilsoņi. |
