Ārzemju zemes pircējiem nerod ierobežojumu 10
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nespēj atrast līdzekli, kā ierobežot ārzemju pircēju pieplūdumu Latvijas lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgū.
Deputātiem šonedēļ balsojot, netika atbalstīts Saeimas deputāta Armanda Krauzes (ZZS) priekšlikums noteikt, ka zemes pircējam jāprot valsts valoda. Vienlaikus bija paredzēts, ka no likuma svītrotu noteikumu pircējam būt ar lauksaimniecības izglītību, tādējādi piekāpjoties šā gada maijā Eiropas Komisijas (EK) izvirzītajai prasībai grozīt zemes iegādes noteikumus.
Šonedēļ notikusī komisijas sēde parāda, ka būtībā deputātiem joprojām nav atbildes uz galveno jautājumu: “Ko darīt ar pašlaik likumā ierakstīto prasību zemes pircējam būt lauksaimniekam vai ar lauksaimniecības izglītību?” Kā zināms, EK iebilst šai likumā noteiktajai prasībai, tāpēc ka tā esot pretrunā ar Eiropas Savienības dalībvalstīs noteiktajiem principiem par kapitāla brīvu plūsmu un brīvību veikt uzņēmējdarbību.
Komisijā, kurā apsprieda otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus grozījumiem likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS) vaļsirdīgi atzina, ka, lai kā izgrozītu likumu, ārzemju pircēju ierobežošanai neesot īsta risinājuma. Viņaprāt, zemes pircējiem prasot valsts valodas prasmi, tas būtu vairāk politisks lēmums, kam grūti rast pamatojumu. Arī Saeimas deputāts Ilmārs Latkovskis (Nacionālā apvienība) nav pārliecināts, vai ar valsts valodas prasmi vien ārzemju pircējus būšot iespējams nodalīt no Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem. Pēc deputāta Jāņa Klauža (ZZS) domām, prasība prast valsts valodu neļaušot nopirkt zemi tiem Latvijas iedzīvotājiem, sevišķi Latgalē, kuri runā krieviski.
Deputāti noraidīja arī deputāta Edgara Putras (ZZS) priekšlikumu noteikt, ka pircējam jābūt “ar zināšanām lauksaimniecībā” un ka viņam jādeklarē dzīvesvieta un pastāvīgi jādzīvo Latvijā.
Starp E. Putras iesniegtajiem priekšlikumiem bija arī revolucionārs priekšlikums noteikt, ka zemi drīkstētu nopirkt tikai tā dēvētās fiziskās personas. Ar to tiktu pārtraukta firmu, tostarp galvenokārt ar ārvalstu kapitālu, neierobežota uzdarbošanās zemes tirgū. Aplūkojot 50 lielāko Latvijā reģistrēto lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieku sarakstu, tajā ir gan zviedru pensiju fondi, gan zviedru un krievu bankas, gan zviedru kokapstrādes uzņēmumi, kas nenodarbojas ar lauksaimniecību un negrasās to darīt. Pēc speciālistu atzinuma, Latvijā reģistrētās firmas ar ārvalstu kapitālu vai tās, kuru īpašnieki ir ārzemju pilsoņi, ir lielākās lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieces. Pēc Valsts zemes dienesta datiem, 2016. gada 1. jūlijā 7409 uzņēmumiem piederēja 473 501 hektārs lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Lielākajai šo ārzemju pircēju daļai zeme ir izdevīgs peļņas avots, ko dod gan minētie platību maksājumi, gan noma, ko par zemi tagad spiesti maksāt pašmāju zemnieki. Bet arī šo priekšlikumu komisija noraidīja.
Deputāti, kuriem piebalsoja pat Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvis Guntis Gūtmanis, izsprieda, ka, ieviešot šo noteikumu, zemi vairs nevarēšot nopirkt pašmāju SIA, biedrības, reliģiskās organizācijas un citas juridiskas personas. Arī Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja Agita Hauka atzina, ka par šo priekšlikumu zemniekiem neesot vienprātības.
Neatrodot nekādu risinājumu ārzemju pircējiem, tautas kalpi aizrāvās ar likumā lietotās terminoloģijas precizēšanu, debatējot, vai par lauksaimniecisku darbību būtu uzskatāma koku stādu vai augļu dārzu un stādu audzēšana. Debatēja, debatēja, kamēr piekusa, atstājot neizskatītu pusi no 66 pavisam iesniegtajiem priekšlikumiem.
Komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (Nacionālā apvienība) plāno tos skatīt nākamnedēļ. Bet arī starp neizskatītajiem priekšlikumiem nav atrodams neviens, kas kaut vai daļēji ierobežotu ārzemju pircēju pieplūdumu. Kā gaisā pakārts paliek arī šā gada 15. septembrī R. Naudiņa vadītajai komisijai nodotais 10 480 Latvijas pilsoņu parakstītais iesniegums “Latvijas zeme Latvijas pilsoņiem”.
Saeimas deputātam Armandam Krauzem jautāju, vai pašlaik padomā ir cits veids, kā ierobežot ārzemju pircēju pieplūdumu Latvijas zemes tirgū. Deputāts atzīst, ka cita pagaidām neesot. Armands Krauze gan domā, ka vēl viss neesot zaudēts. Par priekšlikumu zemes pircējiem prast valsts valodu viņš runāšot Saeimas plenārsēdē, skatot likumprojektu otrajā lasījumā.
