Ārzemju studenti izvēlas Rīgu. Kādu pienesumu tie dod Latvijas ekonomikai? 0
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kaut Latvijā ārvalstu studentu skaits pēdējos gados pieaudzis pat ātrāk, nekā plānots valsts attīstības dokumentos, augstākās izglītības eksportam nepieciešams lielāks un pārdomātāks valsts atbalsts, tas pat būtu jāatzīst par vienu no Latvijas tautsaimniecības prioritātēm.
Tādi viedokļi izskanēja Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas un Ilgtspējīgas attīstības komisijas kopsēdē. Tikšot gatavota deputātu vēstule premjeram, lai pievērstu valdības uzmanību augstākās izglītības eksportam.
Domnīca “Certus” jau pirms četriem gadiem pētīja ārvalstu studentu ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Jau tolaik tā tika atzīta par nozīmīgu ar lielu potenciālu.
Taču šopavasar, kad tika veikts atkārtots pētījums, lai noskaidrotu aktuālos datus, Covid-19 pandēmijas dēļ citas augstskolas no dalības pētījumā atteicās un anketēti tika Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) studējošie ārvalstnieki.
Pētnieki sadarbībā ar SKDS maijā un jūnijā aptaujāja 534 RSU ārvalstu studentus, kas ir ceturtā daļa no visiem RSU studējošajiem ārvalstniekiem. RSU ārvalstnieki pārsvarā studē medicīnu un Eiropas Savienībā tieši ārsti un medmāsa ir vismobilākās profesijas, proti, tieši mediķi visbiežāk iegūst izglītību vienā valstī, bet praktizē citā.
RSU 24% studentu – ārvalstnieki
Domnīcas “Certus” valdes priekšsēdētājs Daunis Auers atzina, ka Latvijā ārvalstu studentu piesaistē ir divi līderi: RSU un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU). RSU ārvalstnieki ir jau 24% no visiem studentiem, bet RTU – 20%.
RSU ir ierobežota kapacitāte uzņemt jaunus studentus, jo medicīniskajai izglītībai vajag laboratorijas un arī cita veida dārgu infrastruktūru.
Lielākas iespējas strauji audzēt studentu skaitu ir tām studiju programmām, kur nav nepieciešams dārgs un specifisks aprīkojums.
RSU rektors Aigars Pētersons piebilda, ka tuvākajos gados RSU varētu uzņemt par 20% vairāk ārvalstnieku, jo “aktīvi būvējamies”. Lai iestātos RSU, ārvalstniekiem jāiztur konkurss: četri uz vienu vietu.
Aptaujātie ārvalstnieki teikuši, ka studijas RSU izvēlējušies, jo tās notiek angliski, tiek izdots Eiropas Savienībā atzīts diploms, augstskolai ir laba starptautiskā reputācija, kā arī tas, ka studējot ir iespēja dzīvot Rīgā.
15 miljoni eiro nodokļos
Pētnieki tiecās noskaidrot, kāds ir pienesums Latvijas ekonomikai, ko dod RSU skolotie ārvalstnieki. Secināts, ka tas šogad ir nepilni 50 miljoni, bet netieši gandrīz 96,2 miljoni eiro, turklāt veicināta aptuveni 1000 darba vietu rašanās. Tiešie nodokļu ieņēmumi no RSU starptautiskajiem studentiem bijuši 15 miljoni eiro gadā.
Kā sarēķinātas tik lielas summas? Pirmkārt, RSU studiju maksa ir krietni virs vidējās valstī: viens students maksā ap 11 000 eiro gadā. Otrkārt, mājokļa izdevumi ir vidēji 5000 eiro gadā uz studentu, bet dzīvošanas izdevumi ir vidēji 4000 eiro gadā uz studentu. Pie studentiem brauc arī viesi, kas Latvijā atstājot ap 2,3 miljoniem eiro gadā.
Pētnieki prognozē: ja RSU spēs nodrošināt mērenu studentu skaita un studiju maksas pieaugumu, pienesums valsts budžetā pat tikai no vienas augstskolas drīzumā varētu būt 118 miljoni eiro gadā.
Iespējams, citu augstskolu studentu pienesums budžetā ir mazāks, jo jau iepriekšējā pētījumā secināts, ka citās augstskolās studējošie ārvalstnieki tērēja vismaz divreiz mazāk.
Noskaidrots arī, ka no RSU ārvalstu studentiem līdztekus studijām strādā tikai trīs procenti, turklāt lielākoties viņi strādā savā nozarē. Pēc studiju beigšanas meklēt darbu Latvijā plānoja tikai viens aptaujātais students.
Izglītība kā eksports
D. Auers arī pastāstīja, ka šobrīd augstākās izglītības eksports ir viens no dinamiskākajiem eksporta tirgiem pasaulē. Piemēram, Lielbritānijā ārvalstu studenti ienes gadā ap 23 miljardiem eiro, bet Austrālijā augstākās izglītības eksports ir visienesīgākais no visiem pakalpojumiem, ko šīs valsts tautsaimniecība sniedz. Šobrīd pasaulē ir 5,3 miljoni studentu, kas mācās ārpus savas dzimtās valsts.
Salīdzinot ar 2012. gadu, ārvalstīs studējošo skaits pieaudzis par ceturtdaļu. Latvijā šajā laikā ārvalstu studentu skaits audzis pat par 70 procentiem.
Jau tagad ārvalstu studentu piesaistē Latvija apsteigusi ne tikai Lietuvu, bet arī Igauniju, kas pirms četriem gadiem vēl bija mums priekšā. Latvijā 2019. gadā studēja 10 148 ārvalstnieki, kas ir 12,8% no visiem studējošajiem, bet Igaunijā studēja 5528 ārvalstnieki, kas ir 12,2% no visiem studentiem, kamēr Lietuvā – 6708 studenti no ārvalstīm, kas ir tikai 6,3% no visiem studējošajiem.
Lai nopelnītu, jāiegulda
Lai veicinātu ārvalstu studentu pieplūdi RSU, D. Auers ieteica gan veidot ekselences centru RSU, kur būtu kvalitatīvāka zinātnes un pētniecības vide, kas ļautu RSU sekmīgāk piedalīties ES finanšu piesaistes konkursos, gan piešķirt zinātnes universitātes statusu, gan arī Latvijā integrēt slimnīcas universitātēs, lai mediķu kalvēm būtu “savas” slimnīcas.
Tāpat vajadzētu atzīt augstākās izglītības eksportu par prioritāru tautsaimniecības nozari, ko atbalstīt no valsts un Eiropas struktūrfondu līdzekļiem.
A. Pētersons arī norādīja uz papildu finanšu nepieciešamību. Piemēram, RSU jau izveidojusi četrus praktisko apmācību centrus Vācijā, divus Izraēlā un vienu Itālijā, bet tie jāveido arī citās valstīs, lai praktisko apmācību ārvalstnieki varētu iziet mītnes zemēs. Taču tam vajadzīgs papildu finansējums.
Tāpat jāaudzē viesprofesoru skaits no pašreizējiem 14 uz vismaz 20 procentiem. Taču, lai viesprofesorus piesaistītu, jānodrošina konkurētspējīga alga. RSU pašai tam grūti rast līdzekļus, jo pašu nopelnīto tērē, piemēram, pētniecībai, kur arī pietrūkst valsts atbalsta.
Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Dita Traidās teica, ka izglītības pamatnostādnēs bija plānots 2020. gadā panākt, ka ārvalstnieki būtu 10% no visiem studējošajiem. Tā kā šis skaitlis pat pārsniegts, jānotiek paradigmas maiņai no kvantitātes uz kvalitāti.
Saeimas deputāts Jānis Dombrava no Nacionālās apvienības pauda, ka daļa Latvijas augstskolu vairāk ir vīzu tirgotavas, kaut RSU gan pie tām nepiederot.
“Ārvalstu studentu piesaistē ir arī risks, kas jau pamanīts citās valstīs: augstskolas kļūst aizvien internacionālākas un aizvien nepieejamākas vietējiem studentiem, jo kāpj studiju maksa,” viņš piebilda.
