Ārzemju latvieši sola atbalsta plecu 0
“Novēlu mūsu valdībai no visiem attīstības plāniem, NAP, konferencēm, pamatnostādnēm utt. “destilēt” konkrētus darba uzdevumus ar konkrētu finansējumu un konkrētiem izpildes termiņiem jau vistuvākajam laika periodam, proti, 2013. gadam,” vakar Rīgas Latviešu biedrībā PBLA gadskārtējās sēdes atklāšanas uzrunā sacīja valdes priekšsēdis Jānis Kukainis.
Viņš uzsvēra, ka nākamgad jūlijā Latvijā notiks Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums, ko rīkos kopā ar Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameru. Tādā veidā PBLA saredz iespēju pielikt plecu Latvijas ekonomikas veicināšanai. “Nākamvasar notiks XXV Vispārējie latviešu dziesmu svētki, ko apmeklēs daudzi ārzemēs dzīvojošie dažādu nozaru latviešu profesionāļi. Mēs apelējam pie viņu iemigušām latviskām jūtām, ka viņiem laiks nākt palīgā senču zemei ekonomiskās krīzes laikā,” teica J. Kukainis. Viņš cer, ka forumā ekonomiski aktīvie latviskās izcelsmes tautieši tiksies ar kolēģiem Latvijā, radīsies jauni kontakti un ekonomiskās sadarbības iespējas.
PBLA valdes sēdes atklāšanā uzrunu teica arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende.
Tā kā Valsts prezidents Andris Bērziņš septembrī pēc izteikuma, ka nākamajam Satversmes aizsardzības biroja direktoram jābūt Latvijas latvietim, saņēma pārmetumus par “diskriminējošu” nostāju, viņš vakar ārzemju latviešu organizāciju vadītājiem vēlējās skaidrot savu viedokli par SAB nākamā vadītāja izraudzīšanu: “Pirmkārt, vēlos uzsvērt, ka Kažociņa kungs ir bijis vīrs īstajā vietā un īstajā laikā. Viņa ieguldījums SAB reputācijas un starptautisko sakaru veidošanā ir viennozīmīgi atzinīgi vērtējams.
Bet kā nākamo SAB vadītāju es vēlētos redzēt profesionālu cilvēku, kas vispusīgi pārzina Latvijas iekšpolitisko situāciju, šajā valstī ir pavadījis pietiekami lielu savas dzīves daļu un orientējas tajos ar valsts drošību saistītajos procesos, kas Latvijā ir notikuši un notiek šobrīd.”
Iepriekšējā PBLA valdes sēdē daudz tika runāts par nepieciešamajiem grozījumiem Pilsonības likumā un dubultpilsonības piešķiršanu ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem un viņu pēctečiem. Vakar PBLA valdes priekšsēdis kritizēja likumdevēju gauso darba stilu, teikdams, ka “jau vairāk nekā gadu strādā komisijas, notiek sēde pēc sēde, bet likuma pieņemšanai pagaidām vēl gals nav saredzams”.
Pašlaik paredzēts, ka šie grozījumi stāsies spēkā nākamā gada sākumā.
Ārzemju latvieši arvien bijuši aktīvi ziedotāji Okupācijas muzejam. Viņiem ļoti rūp tā nākotne, un viņi vēlētos, lai valsts daudz aktīvāk iesaistītos Nākotnes nama būvē un garantētu Okupācijas muzejam un Latvijas sabiedrībai konkrētus un stingrus termiņus, kad muzejs varēs atgriezties pārbūvētajā ēkā Rātslaukumā.
Uz šo J. Kukaiņa vēlējumu Ministru prezidents Valdis Dombrovskis atbildēja, ka pakāpeniski valsts atbalsts Okupācijas muzejam tiks palielināts.
Ko vēl tautieši sagaida no Latvijas valsts?
J. Kukainis akcentēja trīs lietas: pirmkārt, ar politisko, ekonomisko un kulturālo atbalstu palīdzēt pēc iespējas ilgāk uzturēt latviešu kopienas gan Rietumos, gan Austrumos, otrkārt, stiprināt latviešu tautas vienotību visā pasaulē un, treškārt, nodrošināt latviešu valodas un kultūras apguves iespējas visiem interesentiem ārpus Latvijas.
Te svarīgi gādāt mācību līdzekļus un metodisko literatūru, sūtīt latviešu valodas skolotājus uz latviešu kopienām ārvalstīs un sekmēt ārvalstu latviešu studijas Latvijas augstskolās.
Kultūras ministre, zinot, ka nākamgad uz dziesmu svētkiem atbrauks 36 latviešu kolektīvi no citām valstīm, solīja visiem nodrošināt dzīvošanas vietas, piebilstot, ka tās būs Rīgas skolās uz matračiem, tāpat kā pašdarbniekiem no Bauskas vai Ludzas.
