“Arvien vairāk vērojamas ekonomikas pārkaršanas pazīmes.” FKTK par iedzīvotāju finanšu pratību 2
Apkopojot “Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģijas 2014-2020” (Stratēģija) ieviešanas ikgadējos rezultātus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) secina, ka 2018. gadā finanšu pratības stratēģisko mērķu sasniegšanas indikatori kopumā apliecina vēlamo virzību, dažos rādītājos pat apsteidzot to.
Pērnā gada tendences – arvien veselīgāka kredītu noguldījumu attiecība (71/100), pieaugoša uzticēšanās pakalpojumu sniedzējiem – 51%.
Tomēr uzkrājumu pieaugums ir nesamērīgs ar IKP pieaugumu, kas liecina par ekonomikas pārkaršanas pazīmēm.
Vērtējot stratēģiskā mērķa “Plānošanas un uzkrājumu veidošanas tradīcija” izpildi, redzams, ka ekonomiskās izaugsmes posmā tradīcija nostiprinās, jo 2018. gada laikā Latvijas mājsaimniecību kopējie uzkrājumi pieauguši par teju miljardu eiro (t.i., kopā noguldījumi Latvijas komercbankās, līdzekļi pensiju sistēmas 2. un 3. līmenī un finanšu instrumentos), sasniedzot 11.2 mljrd. eiro (2017 – 10.4 mljrd.).
Tomēr FKTK eksperti lēš, ka mājsaimniecību finanšu ilgtspējas nodrošināšanai tuvākajā nākotnē būtu nepieciešams lielākā apjomā veidot tā saucamo “drošības spilvenu” dažādu finanšu pakalpojumu veidolā, jo uzkrājumi pērn, lai gan pieauguši, tomēr mazākā apjomā nekā IKP.
Savukārt tas, pēc FKTK teiktā, ir vērtējams kā ekonomikas pārkaršanas pazīme.
FKTK vecākais finanšu tirgus analītiķis Agris Rozentāls norāda, ka “mājsaimniecību finansiālā pašsajūta pēdējos gados arvien ir uzlabojusies, taču rādītājos arvien vairāk ir vērojamas ekonomikas pārkaršanas pazīmes.”
“Iedzīvotāju optimismam nostiprinoties, ir auguši tēriņi, bet uzkrājumi pieaug lēnāk nekā iekšzemes kopprodukts, kas raksturīgi ekonomikas pārkaršanas periodiem. Nākamajā ekonomikas ciklā iespējamo korekciju dēļ, daļai mājsaimniecību uzņemtās pārlieku lielās parādsaistības, jo īpaši nesamērīgi dārgi īstermiņa aizdevumi, var radīt grūti panesamu parādu slogu.”
Otrā stratēģiskā mērķa “Finanšu pakalpojumu vides integritāte” izpildes indikatori rāda: pensiju sistēmas 3. līmenī (privātie pensiju fondi) iesaistīto dalībnieku skaits pērn audzis par 17 342 personām, kopā 303 849 personas, no jauna noslēgti 1 442 līgumi par dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu, kā arī Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk apdrošina savus riskus – 211 eiro vidēji uz vienu cilvēku (2017 – 168 eiro).
Kopumā pieaug uzticēšanās līmenis finanšu pakalpojumu sniedzējiem – 51% (2017 – 44%), augstākais uzticēšanās rādītājs ir apdrošināšanas sektorā – 73% (2017 – 62%).
Kavētie kredīti banku sektorā sarukuši līdz 2.7%, kas ir zem plānotā stratēģiskā mērķa līmeņa (augstākais kavēto saistību līmenis banku sektorā bija 2011. gadā – 19.6%).
Būtiski sarucis arī mājsaimniecību hipotekāro problemātisko (ilgāk par 90 dienām kavētu) kredītu skaits banku sektorā – līdz 2 598 kredītu 88. milj. eiro apmērā (2017 – 3 276 kredītlīgumi 121 milj. eiro apmērā).
Pērn 10 861 mājsaimniecībai no jauna izsniegti hipotekārie kredīti komercbankās 390 milj. eiro apmērā (2017 – 423 milj.).
Iekšzemes mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem kopā komercbankās ir izsniegti kredīti 4 216 kredīti 540 milj. eiro apmērā.
Stabilā iekšzemes ekonomiskā situācija un arī zemās procentu likmes eirozonā nodrošina Latvijas mājsaimniecību finanšu labsajūtu un zināmu optimismu saistībā ar trešo finanšu pratības mērķi – “Sabiedrības finansiālā ilgtspēja un attīstība”. Iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju šajā laikā audzis līdz 15 328 (2017 – 13 855).
Mājsaimniecību kredītu/noguldījumu attiecība komercbankās 2017. gadā bijusi 0.71, rādītājs “mājsaimniecību kredīti pret IKP” ir bijis 16% (2017 – 19%).
Kopējais iekšzemes klientu (mājsaimniecības un uzņēmumi) noguldījumu atlikums komercbankās 2018. gada beigās bija 13 mljrd. eiro (2017 –12 mljrd. eiro).
