Arvien vairāk vēlas pirkt Latvijā audzētus produktus un tos, kas nesatur ĢMO 0
Uzlabojoties sabiedrības zināšanām par veselīgu uzturu, mainās arī pārtikas produktu izvēles kritēriji un iepirkšanās paradumi, liecina Rimi un SKDS veiktais ēšanas ieradumu pētījums “Kā ēd Latvija”. Pēdējo trīs gadu laikā vērojama nemainīga tendence izvēlēties produktus ar veselībai labvēlīgām sastāvdaļām, taču, salīdzinot ar 2015. gadu, būtiski pieaugusi produkta izcelsmes valsts nozīme – ja 2015. gadā produkta izcelsme bija svarīga 16% cilvēku, tad šobrīd tā būtiska 58% Latvijas iedzīvotāju.
Izvairīties no ģenētiski modificētām izejvielām un e-vielām, lietot mazāk sāls, cukura un slikto tauku – tās ir galvenās Latvijas iedzīvotāju apņemšanās, izvērtējot savus pārtikas produktu iegādes un lietošanas paradumus. Salīdzinot ar 2015. gadu, būtiski pieaugusi produkta izcelsmes valsts nozīme. Interesanti, ka vislielāko uzmanību šim kritērijam pievērš vecāka gadagājuma cilvēki – virs 64 gadu vecuma.
Lūgti novērtēt ikdienas produktu patēriņu, vairāk nekā puse jeb 55% pētījuma respondentu atzīst, ka cenšas izvēlēties veselīgu pārtiku. Kā Top3 ļoti nozīmīgus pārtikas izvēles faktorus cilvēki nosaukuši to, ka produkts nesatur ģenētiski modificētas izejvielas (75% vērtē kā svarīgu faktoru), tas ir audzēts vai ražots Latvijā (72%) un tā sastāvā nav konservantu, e-vielu un garšas uzlabotāju (70%).
Kā citi nozīmīgi faktori tiek vērtēti arī produkta vai tā izejvielu audzēšanas veids – vai tas ir bioloģisks / ekoloģisks, kā arī tas, cik viegli un ātri produkts ir pagatavojams. Interesanti, ka jauniešiem līdz 24 gadu vecumam vismazsvarīgākā ir izcelsmes valsts un preču zīme, savukārt šajā vecuma grupā ir vissvarīgāk, lai produkts būtu audzēts bioloģiski / ekoloģiski vai ražots no attiecīgi audzētām izejvielām.
Vienlīdz lielas respondentu grupas – 47% aptaujāto – pievērš uzmanību cukura, tauku un sāls saturam pārtikas produktos. Salīdzinot ar 2015. gadu, ievērojami nozīmīgāks produktu izvēlē kļuvis zems sāls saturs, kā arī vitamīnu daudzums un sastāvs. Iespējams, tāpēc pēdējos gados sabiedrībā vērojama izteikta tendence retāk ēst ārpus mājas – 39% iedzīvotāju to dara retāk nekā pērn, cilvēki labprātāk gatavo paši, izvēloties kvalitatīvu pārtiku.
