Arvien vairāk uzņēmēju darba attiecības slēpj aiz citiem līgumiem 0
Arvien vairāk Latvijas uzņēmēju darba attiecības cenšas slēpt aiz citiem līgumiem, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam “Baltic Business Service” atzina VDI direktors Renārs Lūsis.
Pēc viņa teiktā, izplatīti ir gadījumi, īpaši pakalpojumu jomā un mazo uzņēmumu vidū, ka reāli pastāvošās darba attiecības cenšas slēpt aiz citu veidu līgumiem, piemēram, uzņēmuma līgumiem, sadalot uzņēmumu mikrouzņēmumos vai slēdzot brīvprātīgā darba līgumus. Taču VDI šādas darba attiecības kvalificē kā nelegālo nodarbinātību.
Lūsis sacīja, ka lielu un skaļu gadījumu, ka uzņēmumi izmantotu šādas shēmas, daudz nav bijis. “Tiesa, pirms kāda laika šādi pārkāpumi tika konstatēti “Jelgavas autobusu parkā”. Šajā lietā pat ir spēkā Augstākās tiesas Senāta spriedums, kas “Jelgavas autobusu parkā” notiekošo atzīst par nelikumīgu, bet, neraugoties uz to, pārkāpumi turpinās. No mūsu puses pašlaik ir piemērots sods, jo uzņēmums nenovērsa nepilnības. Taču, neraugoties uz to, šis uzņēmums aizvien savus darbiniekus nodarbina ar citu veidu līgumiem,” viņš pastāstīja.
VDI direktors norādīja, ka līdzīgi bija ar “Lattelecom BPO”, kur ar telefonu operatoriem bija nodibinātas nevis darba attiecības, bet noslēgti citu veidu līgumi. “Arī šajā gadījumā mums patlaban norit tiesvedība, jo mēs uzskatām, ka “Lattelecom BPO” nav sekojis līdzi Darba likuma normām, noslēdzot citu veidu līgumus. Lai arī starp lielajiem uzņēmumiem šādi gadījumi parādās, te nevar runāt par nozarēm, kurās pārkāpumi tiktu pieļauti masveidā,” paskaidroja Lūsis.
Viņš piebilda, ka nosauktie gadījumi nav vienīgie. “Tas liecina, ka pašlaik uzņēmumi pārbauda valsti un normatīvos aktus, proti, vai viņu gadījumā nevar izmantot citu veidu līgumattiecību formas, lai ne tikai optimizētu savas nodokļu izmaksas, bet arī samazinātu citas izmaksas – atvaļinājuma naudas, izmaksas, kas saistās ar darbinieka slimībām utt. Gadījumā, ja starp darba devēju un darbinieku ir cita veida attiecības, šie riski tiek pārlikti uz darbinieka pleciem,” klāstīja Lūsis.
“Nedomāju, ka darbinieki ar lielu prieku pāriet uz šādām darba devēju piedāvātajām sadarbības formām. Taču, to pieļaujot, strādājošie rada sev riskus, kurus paši līdz galam, ļoti iespējams, nemaz neapzinās,” uzsvēra VDI vadītājs.
Atbildot uz jautājumu, vai līdz ar mikrouzņēmumu ieviešanu patlaban nelegālās nodarbinātības gadījumu skaits nepieaug, Lūsis atturējās vērtēt, vai no šā lēmuma ir vairāk zaudējumu vai ieguvumu. “Viennozīmīgi šim lēmumam noteikti ir arī ieguvumi. Tādējādi šis lēmums ir devis kaut kādu plusu. Tajā pašā laikā nav noslēpums, ka šā likuma norma tiek izmantota arī citiem mērķiem. Tā vietā, lai jaunajiem uzņēmējiem tiktu atvieglota darbība, esošie uzņēmumi sevi mākslīgi saskaldīja vairākos sīkākos uzņēmumos, tādējādi vairojot uzņēmumu skaitu,” norādīja VDI direktors.
Viņš arī piebilda, ka vairāk nekā mikrouzņēmumu gadījumu ir tā sauktie uzņēmumu līgumi, ka darbinieks tiek padarīts par partneri un pakalpojumu sniedzēju, lai gan patiesībā viņš tāds nemaz nav. “Viņš ir pakļauts darba kārtībai ar noteiktu darba laiku. Nav tā, ka viņš sēž mājās un kaut ko dara. Šādu gadījumu – mainot darba līgumus ar uzņēmumu līgumiem jau ir krietni vairāk pat par klasisko nelegālo nodarbinātību. Uz šādu jaunu līgumattiecību rēķina absolūti nereģistrēto darba attiecību īpatsvars ir samazinājies,” atzina Lūsis.
VDI vadītājs arī pastāstīja, ka ir bijuši daži gadījumi, ka cilvēki slēdz brīvprātīgā darba līgumus un it kā strādā bez samaksas. “Tiesa, šajos gadījumos ir skaidri noteikts, kad šādas darba attiecības ir pieļaujamas. Jāteic, ka mums ir viena sabiedriskā organizācija, kura rīko peļņas pasākumus, bet tajā pašā laikā nodarbina brīvprātīgos, lai veicinātu kultūru konkrētajā jomā. Tas, protams, ir slēpts veids, kā neslēgt darba līgumus. Šajos gadījumos smaidu izraisa fakts, ka Latvijā par visu – komunālajiem maksājumiem, medicīnu un izglītību – ir jāmaksā, bet cilvēki grib strādāt bez maksas. Neteiksim, ka tā ir liela tendence, tomēr šādi gadījumi parādās,” viņš sacīja.
Lūsis piemetināja, ka parādās arī gadījumi, ka Latvijā strādājoši darbinieki tiek formāli nodarbināti valstī, kurā ir zemākas nodokļu likmes. “Šādi gadījumi ir. Piemēram, viens šāds uzņēmums oficiāli ir reģistrēts Lietuvā, taču darbinieki pamatā strādā Latvijā. Visticamāk, aiz šāuzņēmuma arī stāv Latvijas uzņēmēji. Nevarētu teikt, ka tā ir samilzusi problēma un ka tai būtu pieaugoša tendence, taču šādi gadījumi parādās,” teica Lūsis.
