Arvien vairāk patriotismu saista ar nebraukšanu prom no Latvijas 11
Pēdējo trīs gadu laikā pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri patriotismu saista ar nebraukšanu prom no Latvijas īslaicīgu grūtību dēļ, liecina “DNB Latvijas barometra” pētījums, kas veikts Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienas priekšvakarā.
Kā informēja “DNB bankas” sabiedrisko attiecību vadītāja Teika Lapsa, jautāti, kas raksturo, ko īsti nozīmē būt patriotam, vislielākais skaits – 44% respondentu – atbildēja, ka tas nozīmē nebraukt prom no Latvijas īslaicīgu grūtību dēļ. Pirms trīs gadiem to par patriotisma izpausmi respondenti uzskatīja retāk – 2011.gada aptaujā šādi atbildēja 39%.
Tāpat pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas patriotismu saista ar valsts svētku svinēšanu – 2011.gadā šādi domāja 24% iedzīvotāju, bet šogad – 32%.
Gandrīz trešdaļa jeb 32% uz jautājumu, ko īsti nozīmē būt Latvijas patriotam, atbildējuši, ka radīt un audzināt bērnus, kas ir par diviem procentpunktiem vairāk nekā 2011.gadā.
Turpretī samazinājies to iedzīvotāju skaits, kas patriotismu saista apzinīgu strādāšanu un nodokļu maksāšanu, personiski piedaloties valsts labklājības celšanā. Ja pirms trim gadiem šādu atbildi sniedza 39%, tad šogad 30%.
Tāpat mazāk nekā iepriekš kā patriotismu raksturojošu vērtību šogad iedzīvotāji uzskata savas valsts vēstures pārzināšanu un savas valsts aizstāvēšanu no ienaidniekiem nepieciešamības gadījumā. Vēstures pārzināšana šogad kā patriotisma apliecinājums būtiska šķitusi 28% aptaujāto, iepretī 35% 2011.gada aptaujā.
Vēl būtiskāk kritusies attieksme pret savas valsts aizstāvēšanu no ienaidniekiem nepieciešamības gadījumā – 2011.gadā 37% iedzīvotāju to uzskatīja par patriotisma apliecinājumu, savukārt šogad tā domā 28%.
Kā uzskata, Latvijas Universitātes profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers, “mazliet neloģisks tas patriotisms sanāk”. “Apgalvojums “esmu patriots” pats par sevi maz ko pasaka. Tādēļ skatāmies dziļāk – patriotam svarīgākais ir nebraukt prom, audzināt bērnus un svinēt valsts svētkus. Apzinīgs darbs un nodokļu maksāšana triju gadu laikā zaudējusi savu ideoloģisko svaru. Valsts svētki savukārt tiek svinēti, apmeklējot publiskus pasākumus, piemēram, koncertus un salūtus. Par kādu naudu lai tos rīko – nodokļi un darbs nav pārāk svarīgi,” uzskata Austers.
Kā secina Sociālantropologs Roberts Ķīlis, esot uzmundrinoši pārliecināties, ka vairums iedzīvotāju patriotismu saista ar konkrētām, “pat ikdienišķām rīcībām, ne tik daudz svētku svinēšanu – bērnu audzināšana, nodokļu maksāšana – to, ko nereti dēvē par “pilsoniskiem tikumiem”, nevis deklarācijām”.
Pozitīvi patriotismu raksturojošās pazīmes vērtē arī Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs. “Patriotisma izpausmes ir visai veselīgas: nebraukt prom no Latvijas īslaicīgu grūtību dēļ, radīt un audzināt bērnus, personīgi piedalīties valsts labklājības celšanā. Lai vai kā, bet īstermiņa ķibeles tiks pārvarētas, un tās pārvarēsim mēs – parastie cilvēki ar mūsu kopīgo sniegumu, nevis kāds mesija, kuram parādoties, valdība visu izdarīs mūsu vietā. Te, manuprāt, slēpjas tautas spēks un potenciāls,” savu viedokli skaidro ekonomists.
Kā ziņots, saskaņā ar šīs aptaujas datiem, kopumā 67% aptaujāto mūsu valsts iedzīvotāju sevi uzskata par Latvijas patriotiem.
“DNB Latvijas barometrs” ir ikmēneša socioloģiskais pētījums, kurā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgās jomās. Vienlaikus iedzīvotājiem ikreiz tiek uzdots pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo sabiedrības vispārējā noskaņojuma izmaiņas.
