Arvien vairāk medicīnā izmanto suņus-terapeitus. Kā tie dziedē? 3
Arvien lielāku popularitāti un atzinību rehabilitācijas procesā gūst dzīvnieku asistēta terapija. Tajā jau vairākus gadus strādā arī Valmieras Zaļās skolas kanisterapeita asistente Ligija Frišfelde, kas šīs zināšanas apguvusi Polijā.
Viņa ar saviem pieciem suņiem darbojas gan Zaļās skolas iekļaujošajā izglītības programmā, gan vispārizglītojošās klasēs, gan valsts sociālās aprūpes centra Vidzeme filiālē – pansionātā Rūja. Ligija akcentē: “Gan skolā, gan pansionātā dzīvnieku asistētā terapija ir komandas darbs, piemēram, skolā piedalās logopēds un sociālais darbinieks.”
Dzīvnieku asistēta terapija ir mērķtiecīgs un sistemātisks plānveida process, ko īsteno dažādu jomu profesionāļi: sociālie darbinieki, fizioterapeiti, ergoterapeiti un citi veselības aprūpes speciālisti.
Mērķu īstenošana ar dzīvnieku starpniecību atkarīga no speciālista darba specifikas. Dzīvnieku asistētās terapijas speciālisti darbojas ne vien Rīgā, bet arī citās pilsētās, piemēram, Valmierā, Daugavpilī, Ventspilī, Talsos, Liepājā.
Suni terapeitu apmāca biedrība, komersants vai valsts iestāde, kas tiesīga nodarboties ar šāda veida darbību. Dzīvnieku testē vismaz trīs cilvēki. Diviem no viņiem ir zināšanas par sugas fizioloģiju, zoopsiholoģiju, labturību un apmācību, zināšanas apmācību aprīkojuma lietošanā (kinologi), vienam ir zināšanas par to cilvēku vajadzībām un medicīniskām problēmām, kam ir funkcionāli ierobežojumi (cilvēks ar izglītību medicīnā). Ja suns veiksmīgi nokārto šos pārbaudījumus, tad ir tiesīgs saņemt Lauksaimniecības datu centra (LDC) izsniegtu apliecību.
Ārstnieciskais efekts saskarsmē ar dzīvniekiem bija konstatēts jau tālā senatnē – Hipokrata laikā, tomēr koncepcija Terapija ar dzīvnieku palīdzību, ko dēvē arī par petterapiju, zooterapiju vai animaterapiju, formulēta tikai pagājušā gadsimta 60. gados, kad bērnu psihologs Boriss Levinsons (ASV) pievērsa uzmanību tam, cik pozitīvi mazie pacienti reaģē uz suni, kurš vizīšu laikā uzturējās uzgaidāmajā telpā.
Šī ārstniecības, varbūt pareizāk teikt dziedināšanas, alternatīvā metode plaši izmantota rietumvalstīs, arī Krievijā, lai ārstētu tādas sarežģītas slimības kā bērnu cerebrālā trieka, autisms, hiperaktivitāte, sirdsslimības…
Lasīts vai redzēts filmās, ka petterapijā izmanto ne vien iecienītos mājas mīluļus, piemēram, suņus, kaķus, bet arī fermu iemītniekus – zirgus, cūkas – un pat savvaļas dzīvniekus delfīnus.
Visbiežāk dzīvnieku asistēto terapiju (ar suņiem) liek lietā pacientiem ārstniecības iestādēs, bērnudārzos, skolās, arī pansionātos un pat ieslodzījuma vietās, piemēram, Krievijā, Polijā, lai cietumniekiem mācītu atbildību un labestību.
Komunikācijā ar suni rotaļīgi
Dzīvnieku asistēta terapija ir mērķtiecīgs un sistemātisks plānveida process, ko īsteno dažādu jomu profesionāļi: sociālie darbinieki, fizioterapeiti, ergoterapeiti un citi veselības aprūpes speciālisti. Mērķi, kas tiek sasniegti ar dzīvnieku starpniecību, ir atkarīgi no speciālista darba specifikas.
Dzīvnieku iekļaušana rehabilitācijas programmās paātrina pozitīvu rezultātu sasniegšanu – bērni ātrāk kļūst sabiedriskāki, runīgāki, pozitīvāki un atgūst pašpaļāvību. Piemēram, pirmklasniekiem mēdz būt ļoti augsts stresa līmenis, to var palīdzēt mazināt satikšanās ar suņuku.
Savukārt vecāko klašu skolēni, apgūstot sarežģītākus mācību priekšmetus, vairāk saskaras ar sadzīves grūtībām, izjūt vecāku vēlmi kontrolēt mācību procesu, viņiem ir grūti veidot attiecības, arī šādiem jauniešiem suns var būt palīgs mazināt stresu, stiprināt pašapziņu un mērķtiecību.
“Pieprasījums pēc šādas terapijas ir lielāks nekā iespējamais piedāvājums, jo pagaidām Latvijā vēl ir maz šādu speciālistu un sagatavotu suņu.
Turklāt dzīvnieks var strādāt ne ilgāk par 15–20 minūtēm, tad tam jāatpūšas. Es strādāju pārmaiņus ar pieciem suņiem: diviem Bernes ganu suņiem un trīs Kavaliera karaļa Čārlza spanieliem. Šie brīnišķīgie suņi spēj uzlabot pacienta fiziskās, sociālās, psiholoģiskās, arī izziņas spējas,” stāsta Ligija Frišfelde.
Kāda ir ārstnieciskās kinoloģijas efektivitāte? Bērni komunicē ar dzīvniekiem emocionāli pozitīvos un komfortablos apstākļos, līdz ar to mazinās neirozes un stiprinās psiholoģiskā noturība. Rotaļīgā gaisotnē viņi iepazīst suni, to glāsta, pārvar bailes pieskarties dzīvniekam, kā arī mācās rūpēties par dzīvnieku. Tas paaugstina bērna motivāciju izpildīt konkrētas darbības, piemēram, iedot gabaliņu barības sunim par teicami izpildītu komandu.
Grupas nodarbība pansionātā
Valsts sociālās aprūpes centra Vidzeme filiālē – pansionātā Rūja – pacientiem ar īpašām vajadzībām nodarbības notiek individuāli vai grupās. Individuāli mēdz būt sarunu veidā, bet grupu nodarbībās ir vairāki posmi, piemēram, sasveicināšanās ar suni. Tie pacienti, kuri spēj izkāpt no ratiņkrēsla, ar suni tiekas uz liela paklāja, pie tiem, kas paliek ratiņkrēslā, suni pieved klāt. Dzīvniekus apmīļo, glauda, ķemmē… No izķemmētās suņu vilnas var veidot spilventiņus roku sildīšanai.
Ir dažādi terapijas paņēmieni – var likt sunim galvā dažādu krāsu riņķus, tādējādi apgūstot krāsas vai to nosaukumus kādā svešvalodā, piemēram, angliski.
Var salikt puzli ar suņu attēliem vai no burtiem veidot suņu vārdus, teikumus – novēlējumus… Priekšpēdējais uzdevums ir tāds, ka jāpabaro suns ar karotīti, tātad jātrenē pirkstu kustības. Ne katram tas izdodas ar pirmo paņēmienu, jo karotītei ar barības devu jātrāpa suņa mutes virzienā. Vieniem tas veicas ātrāk, citiem – lēnāk.
“Pēdējais ir īpašs uzdevums – kādas šīs pansionāta kundzes darinātā paklājā pacienti tā bārkstīs noslēpj siera gabaliņus, kas pēcāk suņiem jāatrod. Visiem klātesošajiem ir neaprakstāms prieks, kad suņi ar uzdevumu tikuši galā!” smaidīga teic Ligija Frišfelde.
Viņa atceras arī kādu brīnumainu pārvērtību – paciente, kura nav spējusi pakustināt roku, piepeši sākusi suni glāstīt. Šo prieka mirkli ieraudzījusi viņas meita, nofilmējusi, kā mātes roka pastiepjas, lai noglāstītu suņuku Kendiju.
