Arvien vairāk dūlu palīdz bērniņa zaudējuma gadījumā un priekšlaicīgās dzemdībās 0
2019.gadā būtiski pieaudzis dūlas atbalsts bērniņa zaudējumu gadījumā, priekšlaicīgās dzemdībās un radībās pēc ķeizargrieziena.
Kas ir dūla? Senatnē sievietei dzemdībās līdzās atradās dzimtas sievietes ar pieredzi un viedumu, kas palīdzēja gan sagatavoties dzemdībām, gan rūpēties par sevi un bērniņu pēc viņa piedzimšanas. Šodien mūsu dzīves ritms ir cits un šīs zināšanas netiek nodotas tik ciešā ģimenes, saimes lokā.
Mūsdienās šī sieviete, kas nodod zināšanas un palīdz veidot saikni ar sevi un bērnu, var būt dūla – speciāli mācījusies, lai varētu sniegt emocionālo, fizisko un informatīvo atbalstu grūtniecībā, dzemdībās un pēcdzemdību periodā.
“Kopumā pagājušajā gadā dūlas sniegušas atbalstu 1171 ģimenei,” atzīmē Latvijas Dūlu apvienības valdes priekšsēdētāja Inga Babure. Kopumā dzimstības rādītāji visā Latvijā pērn ir ar būtisku kritumu, protams, arī dūlu atbalstā tāpēc vērojams skaitlisks samazinājums.
No 1171 ģimenēm daļai atbalsts sniegts tikai kādā no dūlas aprūpes posmiem, piemēram, grūtniecības periodā, bet ir sievietes, kuras atbalstītas visos posmos – grūtniecībā, dzemdībās un pēcdzemdību periodā.
Dūlas 2019. gadā atbalstījušas 256 ģimenes pēcdzemdību periodā, 601 sievieti gaidību laikā, sniegtas 793 zīdīšanas konsultācijas. Dūlas piedalījušās 170 dzemdībās. No tām – 18 ķeizargrieziena operācijās. Tāpat veikti 135 pēcdzemdību rituāli – pirtīžas, bet 183 dažādos posmos baudījušas īpašu masāžu – ar rebozo lakatiem.
“Sievietes kļūst apzinātākas (tieši apzinātākas, nevis apzinīgākas) un izvēlas savus pārdzīvojumus uzticēt dūlām. Tas nozīmē, ka viņas labāk atpazīst savas emocijas un savos emocionālajos stāvokļos nepaliek vienas.
Protams, ir dzīves draugi, bet arī viņi izjūt zaudējuma sajūtas un viņi nevar sniegt tāda veida emocionālo atbalstu, kādu dod dūla, kas palīdz emocijas izreaģēt, kā arī no dažādiem aspektiem palūkoties uz situāciju, vēlāk jau rast resursus, lai dzīvotu tālāk,” skaidro I.Babure.
Tāpat zināms pieaugums vērojams atbalstā dzemdībās, kad bērniņš dzimst priekšlaikus (pēdējos gados kopumā tas sniegts 1-2 gadījumos, 2019. gadā – 8 dzemdībās). Tā sievietēm var būt psiholoģiski izaicinoša pieredze, kur jo īpaši vajadzīgs dūlas atbalsts – gan pašās dzemdībās, gan pēc tam.
Pieaug dūlu atbalstīto dzemdību skaits, kas notiek pēc ķeizargrieziena (jeb VBAC – vaginal birth after cesarean) – no 5 radībām 2015. gadā līdz 13 – 2019. gadā. “Šobrīd notiek paradigmu maiņa un medicīnā arvien vairāk tiek atbalstīta pieeja, ka sieviete, kura piedzīvojusi ķeizargriezienu, gaidot nākamo bērniņu pie konkrētiem nosacījumiem tiek iedrošināta dzemdēt pati.
Protams, ja iepriekš bijis ķeizargrieziens vai varbūt smagu dzemdību pieredze, kas beigusies ar operāciju, jo īpaši vajadzīgs atbalsts un gatavošanās pēcķeizara dzemdībām.
Novēroju, ka šobrīd sievietes vairāk notic savai varēšanai, veido dziļāku saikni ar bērnu un savu ķermeni, tāpēc, atbilstoši arī gatavojoties un labvēlīgi sakrītot medicīniskiem aspektiem, ir sievietes, kas pēc ķeizargrieziena dzemdē pašas, vai vismaz uzsāk dzemdības dabiski, lai kā risinājumu tomēr vēlāk piedzīvotu atkārtotu ķeizargriezienu,” stāsta Inga Babure.
Dūlas daudz iegulda vecāku sagatavošanā dzemdībām, vecāku lomai, zīdīšanai – 2019. gadā sniegtas 981 lekcijas vecākiem gaidību laikā un noritējušas 852 pēcdzemdību nodarbības.
Vislielākais dūlu atbalsta dzemdībās pieaugums ir Kurzemē. Taču kopumā dūlas atbalsts ir pieejams visos reģionos.
Pašreizējos apstākļos, saistībā ar Covid-19 ierobežojumiem, dūlu nedēļas klātienes pasākumi ir atcelti, bet daži video skatāmi interneta vidē (šobrīd ierakstos). Par tiem var uzzināt Latvijas Dūlu apvienības Facebook lapā.
Šobrīd nav iespējama dūlu dalība dzemdībās stacionāros, arī tēvu dalība pamatā drošības apsvērumu dēļ slimnīcās nav iespējama (izņemot dažas vietas, šī informācija jāmeklē individuāli, jo situācija mainās). Tomēr dūlu atbalsts joprojām ir pieejams, lielākoties attālināti, taču atsevišķās situācijās arī klātienē, atrunājot drošības aspektus.
“Gatavojoties dzemdībām un pēcdzemdību periodam ar dūlu, topošie un jaunie vecāki – mammas un tēti izjūt lielāku drošības sajūtu, ir informētāki, spēj atrast iekšējos resursus šiem dzīves notikumiem,” stāsta Latvijas Dūlu apvienības vadītāja.
