Arvien tālāk no bezmaksas izglītības 0
Skolēns vecākiem izmaksā dārgi – jāpērk grāmatas, darba burtnīcas, materiāli mājturības un mākslas stundām, jāmaksā par pusdienām, jāgādā sporta tērps. Tas ir galvenais secinājums, kas gūts tiesībsarga organizētajā informācijas apkopošanas kampaņā, kuras laikā vecāki sūtīja Tiesībsarga birojam ziņas, cik daudz naudas vecākiem jāiztērē, lai viņu bērni varētu gūt Satversmē solīto bezmaksas izglītību.
Kopumā saņemtas 136 vēstules, no kurām var spriest, ka vidēji skolēns vecākiem izmaksā no 680 līdz 850 latiem gadā. Vēstules sūtījuši ne tikai vecāki, bet arī pedagogi un izglītības pārvaldes.
Biroja sniegtais vēstuļu apkopojums ir pietiekami interesants, taču tas, ka ar valsts finansējumu mācību grāmatu un līdzekļu iegādei nepietiek un vecākiem jāatver savs maks, nebija noslēpums jau sen. Pārsteidza gan pagājušā gada beigās Izglītības kvalitātes valsts dienesta sāktā skolu direktoru sodīšana par skolās trūkstošajām mācību grāmatām. Jo ne jau direktori pieņem lēmumus par valsts budžeta sadali un to, cik naudas mācību līdzekļu iegādei tiks piešķirts.
Šajā kontekstā tiesībsarga aicinājums vēstīt par skolu prasībām vecākiem izskatījās kā vēl vienas valsts iestādes uzbrukums skolām. Vēl jo vairāk tāpēc, ka IKVD direktoru sodīšanu veica, pamatojoties arī uz iepriekšējā tiesībsarga Romāna Apsīša atzinumu, ka Satversmē noteiktajai bezmaksas izglītībai vajadzētu nozīmēt arī pieeju bezmaksas grāmatām.
Tikmēr tie, kas Saeimā un valdībā atbild par valsts budžeta sadalījumu un izglītības jomas finansēšanu, it kā paliek ārpus atbildības. Izglītības ministrs Roberts Ķīlis, uzrunāts par šo problēmu, atbildēja, ka jāievieš vaučeru sistēma, kaut nav skaidrs, kā, citādi pārdalot skolu saimnieciskai uzturēšanai un skolotāju algošanai paredzētos līdzekļus, paliks vairāk naudas grāmatu iegādei.
Saeimas atbildīgās komisijas vadītāja Ina Druviete solīja līdz Lieldienām bezmaksas izglītības problēmu apspriest komisijā. Nu deputāti jau aizgājuši brīvdienās un solītā sēde tā arī nav notikusi.
Par labu tiesībsargam gan jāsaka, ka taisnīguma uzraugs centies apelēt arī pie politiķu godaprāta, taču tas noticis pārāk baltiem cimdiem. Pērn tiesībsargs organizēja sanāksmi par tiesībām uz bezmaksas izglītību, kurā bija ielūgti arī politiķi. Šķiet, konference bija iecerēta kā mājiens, ka saistībā ar bezmaksas izglītību nepieciešami lēmumi politiskajā līmenī. Politiķiem būtu vai nu skaidri jāpasaka, ka Latvijā bezmaksas izglītība tomēr nozīmē tikai bezmaksas stundas un bezmaksas uzturēšanos skolas telpās, vai arī jāatzīst, ka valstij jānodrošina mācību grāmatas un beidzot jāpiešķir tam atbilstoši naudas līdzekļi. Taču ar baltiem cimdiem politiķus grūtu problēmu risināšanai neiekustināt.
Tiesībsarga pētījumam gan bijusi arī sava jēga. Noskaidrots, ka nu jau jāmaksā arī par to, lai uzzinātu bērna sekmes. Daļā skolu papīra liecības vairs netiek izsniegtas; bērna sekmju novērtējums nu apskatāms tikai komercportālā “e-klase”, kas semestrī vecākiem izmaksā septiņus latus. Ja vecāki nevēlas maksāt par šo pakalpojumu, nākas uzklausīt pārmetumu no skolotājiem par to, ka neseko bērnu sekmēm. Tātad ne tikai mācību grāmatu un darba burtnīcu pirkumi mūs šķir no bezmaksas izglītības.
