Arvien mazāk bērnu saņem redzes profilaktisko pārbaudi. Vai vainojami vecāki? 0
Šonedēļ, no 30. maija līdz 2. jūnijam, Rīgā notiks Eiropas Pediatrijas oftalmoloģijas konference, kuras laikā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Acu slimību klīnikas pētnieku komanda iepazīstinās ar sava pētījuma “Vislatvijas bērnu redzes skrīninga izveide” rezultātiem.
Tā mērķis – panākt, lai visiem Latvijas bērniem valsts apmaksātas redzes pārbaudes būtu pieejamas pēc iespējas ātrāk un tuvu dzīvesvietai.
Papildus profilaktiskajām apskatēm pie ģimenes ārsta bērniem līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai valsts apmaksā trīs profilaktiskās pārbaudes pie oftalmologa (acu ārsta) un zobu higiēnista.
Pirmā redzes pārbaude paredzēta 13–24 mēnešu vecumā, bet nākamā apskate tiek veikta, kad bērns sasniedzis trīs gadu vecumu. Obligāta acu ārsta konsultācija bērnam noteikta arī pirms skolas gaitu uzsākšanas sešu septiņu gadu vecumā.
Pirmajā apskatē acu ārsts pārbauda mazuļa redzes spēju, šķielēšanas leņķi, acs ābolu kustības, veic acs dibena apskati, paplašinot zīlītes. Triju gadu vecumā papildus tiek veikta arī salīdzinoša redzes asuma, bet pirms skolas – stereoredzes un binokulārās redzes, acu kustību un konverģences pārbaude.
Pētījumi liecina, ka 5–10% pirmsskolas vecuma bērnu ir redzes problēmas, kas neārstētas var novest pat līdz neatgriezeniskam redzes bojājumam.
Piemēram, profilaktisku redzes pārbaužu laikā veicot redzes asuma noteikšanu, var atklāt ambliopiju – pazeminātu redzi vienā vai abās acīs, kuru līdz sešu gadu vecumam var veiksmīgi ārstēt vai vismaz samazināt redzes defektu. Augstas vai vidējas pakāpes ambliopija, atklāta vēlākā vecumā, nav ārstējama un ir biežākais redzes zuduma iemesls vecuma grupā no 20 līdz 70 gadiem.
“Salīdzinot ar 2016. gadu, 2017. gadā bērnu skaits, kuri saņēmuši oftalmologa profilaktisko pārbaudi, ir samazinājies par 9%. Šī pati tendence redzama, arī salīdzinot 2017. un 2018. gada datus,” stāsta Nacionālā veselības dienesta sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnese Jasenoviča.
Dienesta statistika liecina, ka 2016. gadā to veica 27 708, 2017. gadā – 25 484, bet pērn – 24 692 bērni. Tomēr jāņem vērā, ka tiek saskaitīti gan divu, gan trīs, gan septiņus gadus vecie bērni, tādēļ varam secināt, ka apmēram trešdaļai viena vai pat divas no profilaktiskajām redzes pārbaudēm iet secen.
Piemēram, 1588 no 19 186 bērniem, kuri 2017. gadā apmeklēja acu ārstu pirms skolas gaitu uzsākšanas, tika atklātas redzes problēmas.
Protams, nevar vainot tikai vecākus. Pirmkārt, ne jau visi acu ārsti veic redzes pārbaudes bērniem, otrkārt, traucē garās gaidīšanas rindas pie speciālista.
Piemēram, Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā uz vizīti pie oftalmologa jāgaida 300, bet Latvijas – Amerikas acu centrā – 365 dienas. Garas gaidīšanas rindas ir arī Madonas slimnīcā – 152, Vecliepājas primārās veselības aprūpes centrā – 100, Siguldas slimnīcā – 90 dienas.
“Līgumattiecībās ar dienestu par oftalmologa pakalpojumu sniegšanu ir 119 ārstniecības iestādes, no kurām gandrīz 39% paredzamais gaidīšanas laiks pakalpojumu saņemšanai nepārsniedz 30 dienas,” uzsver Agnese Jasenoviča.
Kā liecina dienesta interneta mājas lapā ievietotā informācija, piemēram, Cēsu klīnikā un Bauskas slimnīcā un vēl divdesmit medicīnas iestādēs Latvijā pie acu speciālista var tikt desmit dienu laikā.
Talkā varētu nākt optometristi
Lai padarītu bērnu redzes aprūpi pieejamāku un samazinātu vājredzīgo bērnu skaitu, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Acu slimību klīnikas speciālisti aprīlī uzsāka pētījumu, lai uzlabotu bērnu redzes pārbaudes sistēmu Latvijā un izvērtētu iespēju iesaistīt trīs un sešus gadus vecu bērnu profilaktiskajās apskatēs optometristus, it īpaši tādēļ, ka 2020. gadā šīs profesijas pārstāvji iegūs ārstniecības personas statusu.
Pētījuma laikā vairākos optikas salonos varēja pieteikt bezmaksas profilaktiskās redzes pārbaudes bērniem.
“Visu aprīli notika bērnu redzes pārbaudes pie optometristiem, kuri bija iesaistījušies pētījumā. Bērni, kuri bija pierakstījušies, bet nepaspēja tās veikt, varēja pārbaudīt redzi arī maijā. Interese par šīm pārbaudēm bija ļoti liela. Vecākiem bieži vien ir grūti kopā ar bērniem apmeklēt acu ārstu darba laikā. Turklāt bērni, it īpaši trīs gadu vecumā, mēdz bieži slimot, tādēļ pieraksts, kas reizēm ir vairākus mēnešus uz priekšu, jāpārceļ pat vairākas reizes. Optometrista veikto pārbaužu galvenā priekšrocība ir pieejamība, jo optikas saloni strādā arī brīvdienās,” stāsta Acu slimību klīnikas optometriste Zanda Ruskule.
Redzes skrīnings nav pilnvērtīga redzes pārbaude. Tā uzdevums – savlaicīgi, vienkārši un ātri atklāt redzes traucējumus, lai pēc tam mērķtiecīgi nosūtītu bērnu pie acu ārsta padziļinātai redzes pārbaudei.
Pētījuma laikā bērniem tika noteikts gan redzes asums tuvumā, gan tālumā, tika novērtēta binokulārā redze, steroredze, acu zīlīšu reakcijas un citas svarīgas funkcijas.
Pētījums cenšas atbildēt uz vairākiem svarīgiem jautājumiem, pirmkārt, kāds ir labākais vecums pārbaudēm, kādi speciālisti jāiesaista, lai veiktu redzes pārbaudes pēc iespējas vairāk bērniem.
Otrkārt, kā to izdarīt, lai vecākiem nebūtu jāstāv mēnešiem garās rindās, lai bērni, kuriem tiek atrasti redzes traucējumi padziļinātu pārbaudi saņemtu pēc iespējas ātrāk. Treškārt, saprast to, cik bērniem valstī ir redzes traucējumi.
Optometristiem un oftalmologiem būtu jāstrādā kopā kā komandai, uzsver Zanda Ruskule.
Eiropā šobrīd tiek īstenots projekts “EUSKREEN”, kura laikā tiek pētīta un apkopota dažādu valstu pieredze redzes, dzirdes un vispārējās veselības skrīninga veikšanā, lai noskaidrotu, kādā vecumā vislabāk veikt profilaktiskās pārbaudes, kā tās organizēt, lai aptvertu pēc iespējas vairāk bērnu.
Tā mērķis ir panākt, lai visiem bērniem būtu vienādas iespējas veikt redzes skrīningu, kurš būtu ātrs, izmaksu efektīvs un ļautu izvērtēt, kuriem bērniem nepieciešams apmeklēt acu ārstu, otorinolaringologu vai citu speciālistu.
