Arvien labāk saprot zirgus. Kristaps Neretnieks ceļā uz olimpiskajām spēlēm 0
“Ar jāšanu nodarbojos 20 gadus, bet katru sezonu arvien labāk izjūtu un saprotu zirgus, zinu, ko viņi domā, ko grib un ko negrib,” teic konkūra jātnieks Kristaps Neretnieks. Viņš pārliecinoši tuvojas tam, lai kļūtu par pirmo Latvijas jātnieku neatkarības laikos, kurš kvalificējies olimpiskajām spēlēm.
Kas tu esi – profesionāls jātnieks vai jātnieks ar profesionālu attieksmi?
K. Neretnieks: Citu algotu darbu nestrādāju, šajā jomā esam profesionāļi. Ar jāšanu nodarbojos 20 gadus, bet nopietni kopš 2012. gada. Viss sākās nejauši – mammas darba kolēģe pierunāja nopirkt zirgu, dzīvojām laukos Limbažu pusē, mums bija šķūnis, pļavas. Tā mēs ar brāli sākām vizināties, mēģinājām kaut kam pārlēkt. Pirmā ķēvīte bija šerpa – kad gribēja lēkt, tad mēs uzvarējām, kad negribēja – es kritu, jo pirms šķēršļa viņa strauji rāva pa kreisi. Bet bez nopietnām traumām. 13 gadu vecumā mani aizsūtīja uz nometni pie profesionāla jātnieka, kurš patrenēja nopietnāk, jājot ar jaunzirgiem, kritu katru dienu. Viņi met zemē, noturēties grūti. Tā es mācījos. Kritieni reizēm joprojām gadās, ja zirgs paklūp. Viss pamazām attīstījās, centāmies tikt pie vairākiem un labākiem zirgiem.
Kur tu visvairāk uzturies?
Mums ir stallis Limbažos, kur var trenēties vasarā, bet tā nav profesionāla bāze. Lielais sports ir Rietumeiropā, pārsvarā dzīvoju Vācijā – īrēju vietas dažādos staļļos.
Kā notiek treniņi – pamatā ir jāšana vai arī trenažieru zāle, skriešana?
Izteikta svaru cilāšana nav nepieciešama. Mazliet paskrienu, bet svarīgāka ir lokanība, elastība. Lai zirgu dabūtu pāri milzīgiem šķēršļiem, jābūt sajūtai, jāsaprot savs partneris. Dienā uz zirgiem pavadu apmēram trīs stundas, ar vienu jājāj minūtes 40 vai stundu. Taču gadās dienas, kad jāizjāj septiņi astoņi zirgi un tas aizņem piecas sešas stundas. Daži jāj desmit stundas dienā, bet man tas par daudz, zūd vēlme strādāt. To nevar darīt mehāniski.
Ar kura dzimuma zirgu var gūt labākus panākumus?
Tam nav nozīmes – ķēves, ērzeļi vai kastrāti. Lec visi, katram ir savas īpatnības – ķēves ir spītīgākas, ērzeļiem uzmanība reizēm vērsta uz ķēvēm. Ir jāiet lēkt, bet skatās apkārt. Ar kastrātiem parasti ir vismazāk problēmu. Mans spēcīgākais zirgs Moon Ray ir kastrāts, kopā šobrīd man ir seši septiņi zirgi.
Kurš zirgam ir labākais vecums?
“Grand Prix” maršrutus sāk lēkt deviņos gados, spēka gadi skaitās no 12 līdz 14, bet tikpat labi ir arī pāris gadu pirms un pēc tam. Cits sāk lēkt agrāk, cits agrāk noriet. Moon Ray ir 14 gadu, neizrāda nekādas vecuma, noguruma pazīmes.
Kā tu tiec pie saviem zirgiem – viņi piedzimst Latvijā vai nopērc?
Mazliet audzējam Limbažos, tas vairāk ir hobijs. Ja izaugs kāds talantīgāks, varēšu pats jāt. Pamatā ir jātnieki un zirgu īpašnieki, zirgaudzētāji vai šī sporta entuziasti, kas var to atļauties. Viņi sadarbojas ar sportistiem. Es meklēju īpašniekus, ar ko varētu sadarboties, bet labus zirgus grūti atrast. Moon Ray pie manis nokļuva pirms diviem gadiem, bet viņš nebija no profesionālā sporta, jo iepriekšējais jātnieks bija amatieris, nemācēja tik labi saprasties ar zirgu. Mums tas izdodas ļoti labi, jau pēc diviem trim mēnešiem bija otrā vieta lielās sacensībās Austrijā un kvalificējāmies Pasaules kausa finālam. Pēc tam zirgam bija traumas, un gandrīz visu iepriekšējo sezonu izlaidām.
Kad sāki sadarbību ar Moon Ray, viņš bija maz pazīstams, bet šobrīd pasaules labāko zirgu reitingā ieņem 16. vietu. Kā mainījusies zirga vērtība?
Skaidrs, ka tādas kvalitātes zirgi maksā ļoti daudz, bet vienmēr jāskatās, kāda ir viņa veselība. Neviens nemaksās lielu naudu, ja tas ir riskanti. Moon Ray nav cenas, viņš netiek pārdots, un neviens vērtību nenosaka. Sporta zirgu cenas ir ļoti dažādas – talantīgs jaunzirgs maksā, piemēram, 50 tūkstošus eiro, taču pēc pieciem gadiem var maksāt tos pašus 50, 15, jo vairs neskaitās talants, bet var arī piecus miljonus, un kāds tos arī gatavs dot.
Pasaulē rekords ir, šķiet, 15 vai 18 miljoni, ko samaksāja par Londonas olimpiskās iejādes sacensību uzvarētāju.
Viņi nelec, bet, ja tā var teikt, dejo. Vienu konkūra zirgu šopavasar nopirka par 12 miljoniem. Kāds ietekmīgs Čehijas uzņēmējs pērn savai meitai sportistei zirgu iegādājās par desmit miljoniem, un viņa tagad startē kopā ar pasaulē labākajiem jātniekiem. Protams, šādi cilvēki arī trenējas un ar labāko zirgu sasniedz līdzvērtīgu rezultātu.
Vai tu, ja gribētu, rīt varētu pārdot Moon Ray un kļūt par miljonāru, braukt uz pludmali sauļoties?
Ja man īpašumā būtu tāds zirgs, tad jā, bet man tāda nav. Nauda aiziet zirga īpašniekiem, es esmu tikai jātnieks. Īpašnieks iegulda lielu naudu un pēc tam, ja pārdod, vinnē vai zaudē. Tas tikai vārdos izklausās viegli, jo tēriņi katru mēnesi ir milzīgi. Eiropā ar to nodarbojas gan biznesa, gan sporta nolūkos.
Mūsdienās, lai sportists gūtu panākumus augstākajā līmenī, arvien vairāk uzmanības jāpievērš ne tikai treniņiem, bet arī visam pārējam – uzturs, medicīna, atjaunošanās. Vai sporta zirgiem arī vajadzīgs kaut kas īpašs un neder tāda aprūpe kā zirgam, kurš zemniekam velk arklu tīrumā?
Jāšanas sportā galvenais ir zirgs, un pilnīgi droši var teikt, ka viņu aprūpē vairāk un labāk nekā cilvēku. Arī salīdzinājumā, piemēram, ar futbolistiem vai hokejistiem.
Zirgiem ir vēl vairāk procedūru, ārsts allaž blakus, pārbaudes, masāžas, fizioterapeits, osteopāts. Vesela brigāde apkārt.
Zirga īpašnieks algo visus speciālistus, es esmu šīs komandas sastāvdaļa. Tie ir lieli izdevumi, bet prieks un azarts – vēl lielāks, pēc laba rezultāta īpašnieki lec augstāk nekā zirgs maršrutā.
Vai tavā gadījumā šis īpašnieks ir latvietis vai ārzemnieks?
Dažādi. No 2012. gada līdz 2015. gadam sadarbojos ar krieviem no Maskavas, bet bijām sasnieguši ļoti augstu līmeni un vairs nebija kur attīstīties, tāpēc aizgāju. Tad jāju zirgus kādai citai Krievijas pilsonei Vācijā, tas man bija kā algots darbs. Šobrīd jāju dažādu īpašnieku zirgus, manus ienākumus veido daļa no naudas balvām, kas paliek pāri pēc nodokļu un dažādu citu izdevumu nomaksas. Mūsu reģionā cilvēki vēl nav gatavi ieguldīt 500 000 līdz 800 000 eiro vai pat vairāk, lai iegādātos zirgu, kas uzreiz varēs lēkt “Grand Prix” maršrutus piecu zvaigžņu līmeņa sacensībās, kurās ieguldījumu ir pilnīgi reāli atpelnīt vai neatpelnīt nekad, ja zirgs gūst traumu. Pamazām gan situācija uzlabojas, un ceru, ka tuvāko piecu gadu laikā man būs iespēja startēt ar trīs četriem tāda līmeņa zirgiem kā Moon Ray un cīnīties vismaz par pasaules reitinga “Top 50”.
Ar jāšanu var nodarboties ļoti ilgi, kanādietis Aiens Millers ir pasaules rekordists, jo piedalījies desmit olimpiskajās spēlēs.
Jā, tā ir, viņš startēja 40 gadus. Riodežaneiro spēlēs Niks Skeltons izcīnīja zeltu 58 gadu vecumā – jāja tikai ar vienu zirgu un ar to pašu aizjāja līdz zeltam. 30 gados – kā man – viss tikai sākas, vajadzīga liela pieredze, talants ir jāizstrādā. Zirgā esmu 20 gadus, bet ar katru gadu arvien labāk izjūtu un saprotu viņu, zinu, ko zirgs domā, ko un kāpēc grib un ko negrib. Mācos to izmantot, lai gūtu labu rezultātu.
Tu esi tuvu tam, lai kļūtu par pirmo Latvijas jātnieku neatkarības laikos, kurš kvalificējies olimpiskajām spēlēm. Kas vēl jāizdara, lai oficiāli iegūtu ceļazīmi uz Tokiju?
Kvalifikācija ilgst līdz 31. decembrim. Pirmajā pusgadā esam savākuši tik daudz punktu, ka stabili atrodamies olimpiskā ranga C grupas līderu pozīcijās, un nekādi lieli varoņdarbi vairs nav jāpaveic. Turpināsim startēt, bet mazāk nekā gada pirmajā pusē. Pēc divām nedēļām startēsim Polijā, uzreiz pēc tam Beļģijā – lielākajās sacensībās šogad.
Kāda ir sacensību hierarhija, un kur tajā atrodas Pasaules kausa izcīņas posms, kas ik gadu risinās Kleistos?
Sacensībām piešķir zvaigžņu statusu – no vienas līdz piecām kā viesnīcām. Jo vairāk zvaigžņu, jo lielāks balvu fonds, tādēļ ierodas labāki sportisti un zirgi, dod vairāk punktu reitingam. Rīgai ir divu zvaigžņu statuss, kas pasaules mērogā ir maz, bet šajā reģionā – Austrumeiropā – ļoti labi. Tallinā, kur vinnēju pagājušajā gadā, arī ir divas zvaigznes.
Vai tavi pārējie zirgi ir tuvu Moon Ray līmenim?
Nē. Tagad sāku strādāt ar 11 gadus vecu zirgu, kas varētu pārlēkt tikpat augstu, bet šobrīd maz ticams, ka būs arī līdzīgi rezultāti. Zirgs ar Moon Ray cīņassparu un milzīgo sirdi, kas atdos visu, lai izdarītu maksimālo, ir retums. To jau var redzēt, kurš zirgs cenšas vairāk un cik ļoti grib tikt pāri šķērslim, lai to nenogāztu.
Tev reiz esot nācies gulēt stallī, lai kāds konkurents neiedotu ko sliktu zirgam. Vai jāšanas sportā vide ir nedraudzīga?
Tas bija 2012. gadā, kad Maskavā notika pirmie pieczvaigžņu mači. Ļoti liela ažiotāža, vietējie gribēja kvalificēties olimpiskajām spēlēm. Pirms starta bija baumas, ka jāpiesargā zirgi, tāda nedaudz neomulīga atmosfēra, un
mēs biežāk uzturējāmies stallī, skatījāmies, lai nestaigā sveši cilvēki un neiemet zirgam ko kaitīgu ēdamu. Vienu nakti gulēju stallī uz siena ķīpām.
Nekas slikts gan nenotika. Kopumā viss ir diezgan droši, sacensību organizatori ir profesionāli un aizsargā zirgus, visur ir stjuarti, kas pieskata, lai nerastos nekādas problēmas.
Kas ir eksotiskākā vieta, kurā nācies jāt?
Interesanti bija Dubaijā jāt tuksnesī. Šeiha dēlam piepilsētā stallis atradās tieši pie tuksneša, tur ganījās kamieļi – ap 40 ar ganu, lai viņi neaizklīst. Zirgam arī bija acis lielas, kas tie tādi. Starts Lasvegasā bija interesants, tāpat Polijā pašā jūras krastā. Esmu piedalījies augstlēkšanas sacensībās – sākām ar 1,70 metriem, dalījām pirmo vietu ar 2,20 m, bet pasaulē rekords esot 2,48 metri.
Vai no melnā darba nebaidies un pats vari arī izmēzt stalli?
Protams, tā ir ikdiena. Ir arī palīgi, bet melnā darba ir ļoti daudz.
Vizītkarte
Kristaps Neretnieks
* Dzimis: 1989. gada 2. augustā Limbažos.
* Jāšanas sportā: kopš desmit gadu vecuma.
* Labākie sasniegumi: trīs gadus pēc kārtas iekļuvis Pasaules kausa izcīņas finālā, šogad guvis uzvaras un godalgotas vietas Pasaules kausa izcīņas posmos, līderis Tokijas olimpisko spēļu kvalifikācijas ranga C grupā.
* Izglītība: ieguvis trenera kvalifikāciju LSPA.
* Ģimene: neprecējies.
