Arvien biežāki kļūst ar apkures sistēmu saistītie negadījumi. Šogad atlīdzībās izmaksāti jau vairāk nekā 100 000 eiro 0
Sākoties apkures sezonai, arvien biežāki kļūst ar apsildes tehniku saistītie negadījumi, kas īpaši bieži notiek ugunsdrošības noteikumu neievērošanas dēļ.
Šogad pieteikti astoņi šādi apdrošināšanas gadījumi, no kuriem sešos jau izmaksāti vairāk nekā 100 000 eiro, liecina apdrošināšanas akciju sabiedrības “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) dati.
Lielākā apdrošināšanas summa atsevišķai polisei šajā gadā pārsniedz 20 000 eiro apmēru par šī gada sākumā notikušu ugunsgrēku, kas sācies nesen kurināta kamīna dūmvadā.
“Citā ugunsgrēkā, kurā tika segti zaudējumi 11 500 eiro apjomā, aizdegšanās bija sākusies skurstenī,” šogad līdz šim nozīmīgākos apdrošināšanas gadījumus min BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Kārlis Liepiņš.
Liels ugunsgrēku riska faktors ir mājokļu īpašnieku nevērība un vēlēšanās ietaupīt laiku un finanšu līdzekļus, tostarp apkures sistēmu apkopes izdevumus, kas var radīt daudz smagākus zaudējumus ilgtermiņā.
“Katram dzīvokļa vai mājas īpašniekam un apsaimniekotājam vajadzētu apzināties, ka draudi īpašumam un cilvēku veselībai un dzīvībai nav salīdzināmi ar izdevumiem īpašumu apkopei un apdrošināšanai,” uzsver K. Liepiņš.
Tāpat viņš atgādina obligāto prasību ierīkot dūmu detektorus, kas laikus brīdinātu mājokļa iedzīvotājus par sadūmojumu.
Kā liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apkopotā informācija, 2018.gadā kopumā tika reģistrēti 472, bet šogad – 262 ugunsgrēki, kuru iespējamais iemesls bija neiztīrīti dūmvadi, nepareizi izbūvētas vai bojātas apkures sistēmas, kā arī to ekspluatācijas noteikumu pārkāpumi.
Ar apkures lietošanu saistītos ugunsgrēkos pērn gāja bojā 17 cilvēki, bet cieta 43 cilvēki. Savukārt šogad ar apkures problēmām saistītos ugunsgrēkos gājuši bojā jau 12 cilvēki, bet cietis – 21, turklāt jāņem vērā, ka šā gada apkures sezona ir tikai nesen sākusies, tādēļ statistika visticamāk vēl mainīsies.
VUGD atgādina, ka pirms apkures sezonas sākuma ir jātīra sodrēji no dūmeņiem un krāšņu un pavardu dūmkanāliem, ko vislabāk izdarīs atbilstoši apmācīts vai sertificēts skursteņslauķis, taču, ja privātmāju saimnieki zina, kā veikt skursteņu tīrīšanu, viņi to var veikt arī paši.
Sodrējus no dūmeņiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem iztīra pirms apkures sezonas sākuma (līdz 1.novembrim).
Savukārt ilgdedzes cietā kurināmā ierīces un iekārtas dūmvadus jātīra vēl papildus vienu reizi apkures sezonas laikā (no 1.novembra līdz nākamā gada 1.martam). Līdzās tam reizi piecos gados jāveic arī visas apkures sistēmas tehniskā stāvokļa novērtējums, ko var veikt sertificēts speciālists.
Tās apkures iekārtas un ierīces, kurās par kurināmo izmanto gāzi – tīra un tehnisko apkopi un tehniskā stāvokļa pārbaudi veic ne retāk kā reizi gadā, ja ražotājs nav noteicis citādi. Ja apkures ierīce atslēgta ilgāk par sešiem mēnešiem, jāveic ārpuskārtas dūmgāzu novadīšanas un ventilācijas kanālu pārbaude.
Ugunsgrēkus, kuros cieš vai iet bojā cilvēki un tiek bojāts īpašums, var novērst, regulāri veicot dūmvadu tīrīšanu, apsekojot apkures ierīču tehnisko stāvokli, kā arī ierīkojot dūmu detektoru, uzsver VUGD.
