Ārvalstu vēstnieki gūst iespaidus Likteņdārzā 2
Ik gadu Ārlietu ministrija (ĀM) rīko braucienu Latvijā akreditētajiem ārvalstu vēstniekiem uz kādu no Latvijas reģioniem. Šoreiz vēstnieki devās uz Latgali un apmeklēja arī Likteņdārzu Koknesē. Daži no vēstniekiem pēc braucienā gūtajiem iespaidiem sola atkal atgriezties Latgalē.
ĀM organizēti braucieni pa Latviju vēstniekiem tiek rīkoti jau divdesmit gadus. Kā atzīst ĀM valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs, šogad bijis viens no kuplāk apmeklētajiem vēstnieku braucieniem – tajā piedalījušies ap četrdesmit vēstnieku un arī desmit viņu dzīvesbiedres. Diplomāti viesojās Likteņdārzā, apmeklēja Daugavpili, Latvijas un Baltkrievijas robežu, iepazīstot Latvijas robežsardzes darbu un migrācijas tendences, kā arī ciemojās Baltkrievijas pierobežas reģionos. Braucienā piedalījušies arī vēstnieki, kuri nerezidē Latvijā, piemēram, Luksemburgas, Irākas, Malaizijas, Tanzānijas, Nigērijas, Vjetnamas diplomātiskie pārstāvji, kā arī vēstnieks no Palestīnas Autonomās Teritorijas.
Daloties iespaidos pēc Latgales apmeklējuma, Zviedrijas vēstnieks Henriks Landerholms uzsver, ka Latvijas un Baltkrievijas robežas stāvoklis ir atbilstošs nepieciešamajam drošības līmenim, atzīmējot, ka tā ir arī ES robeža. Zviedrijas vēstnieks arī priecājas par iespēju Daugavpils Universitātē tikties ar studentiem un pasniedzējiem, kā arī ar pašvaldības amatpersonām. “Pēc tām es secināju, ka noskaņojums sabiedrībā ir labs, kaut arī bezdarba līmenis pilsētā ir būtiski lielāks nekā vidēji Latvijā, tomēr tas ir zems salīdzinājumā ar citām vietām Latgalē,” teic diplomāts. Nīderlandes vēstnieks Pīters Langenbergs atzīst, ka robežas apmeklējums bijis interesants, jo Latvijas medijos ir plaša diskusija par pieaugošo nelegālo imigrāciju no austrumu puses. “Man šķiet, ka robežsargi labi pilda pienākumus šādos apstākļos un ir zinoši, kā arī profesionāli sadarbojas ar kolēģiem Baltkrievijas pusē,” teic P. Langenbergs.
Vēstnieki vizītes laikā viesojās arī divos Daugavpils uzņēmumos – maiznīcā “Latvijas maiznieks” un Francijas uzņēmumā “Axon Cable”. Francijas vēstnieks Stefans Viskonti uzsver, ka “Axon Cable” darbība Daugavpilī, nodarbinot 400 cilvēku, liecina par reģiona potenciālu un Francijas ekonomiskās klātbūtnes Latvijā vitalitāti. “Francijai ir senas, uzticīgas un auglīgas sadarbības attiecības ar Daugavpils Universitāti, un man personīgi vienmēr ir prieks satikt draugus šajā pilsētā,” piebilst diplomāts. Apvienotās Karalistes vēstniece Sāra Kaulija priecājas, ka Daugavpils pilsētai piesaista tūristus ar Marka Rotko mākslas centru, kas izvietots aizraujošā un skaisti atjaunotā ēkā. “Es patiesi izbaudīju Likteņdārza apmeklējumu. Tas atrodas rāmā un mierīgā vietā, kur iespējams novērtēt Daugavas un Latvijas dabas skaistumu. Es biju pagodināta, ka varēju ievietot bruģakmeni Likteņdārza ceļā Britānijas vēstniecības vārdā. Domāju atgriezties Likteņdārzā, kad tas būs pabeigts,” uzsver Apvienotās Karalistes vēstniece. Savukārt ASV vēstniece Nensija Petita uzskata, ka Likteņdārza apmeklējums bijusi īpaša šī brauciena daļa. “Es atklāju, ka dārzs būs spēcīgs, tomēr smalks memoriāls, kurā tiks godināta Latvijas sarežģītā pagātne, vienlaikus dodot latviešiem cerības uz labāku nākotni. Tā ir skaista vieta, un es saprotu, kāpēc memoriāls piesaista tik daudz apmeklētāju.”
S. Viskonti par Likteņdārza apmeklējumu piebilst, ka tas apliecina Latvijas cilvēku pieķeršanos dabai, vienlaikus apvienojot cieņu pret pagātni, dodot ceļamaizi nākamajām paaudzēm. Savukārt Nīderlandes vēstnieks norāda, ka Nīderlande ir viena no vecākajām nacionālajām valstīm Eiropā un tās identitāte un valoda ir kopta ilglaicīgi, bet vienīgie draudi karalistei radās piecu gadu vācu okupācijas laikā: “Mūsu valstī ir maza nepieciešamība pēc līdzīgiem projektiem kā Likteņdārzs, bet Latvijai tas ir iespaidīgs projekts.”
