Ārvalstu uzņēmēji gaida rīcību 0
Latvijā strādājošie ārvalstu uzņēmēji aicina valdību veicīgāk īstenot reformas, reizē vairāk skaidrot viņiem un Latvijas sabiedrībai, kāda turpmāk būs valsts ekonomiskā politika.
Ārvalstu investoru padome Latvijā, kas pārstāv visus lielākos mūsu valstī strādājošos ārzemju uzņēmējus, kuri te ieguldījuši prāvus kapitālus, aug bažas par apstākļiem, kādos viņiem jāstrādā pašlaik, tāpat neziņa par to, kas viņu iesākto uzņēmējdarbību sagaida nākotnē. Sen iecerēto reformu vietā ministrijās veido dažādas darba grupas, kurās šķiež laiku sarunās, kurās neko neizlemj, novilcinot uzņēmējiem svarīgus risinājumus. Tāpēc uzņēmēju vēlēšanās ieguldīt valstī jaunus kapitālus ir noplakusi. Statistika liecina, ka kopējo investīciju apjoms samazinājies. Tā kā pašlaik aptuveni 15% nodokļu ieņēmumu valsts gūst no ārvalstu investoriem, vēl lielāks kritums draud ar vēl lielāku nodokļu ieņēmumu samazināšanos.
Par ko viņi nobažījušies?
Uzņēmējus traucē arī neziņa par to, kādi nodokļi tiek plānoti turpmāk. Krievijas agresija Ukrainā vēl vairāk liek valdībai tikt skaidrībā, kāda būs valsts ekonomiskā attīstība ilgākā termiņā, tostarp, kas tiks darīts, lai mazinātu atkarību no Krievijas dabas gāzes un citiem enerģētiskajiem avotiem. Savukārt tos, kuri vēl tikai apsver darbību Latvijā, uztrauc darbaspēka zemā kvalitāte un produktivitāte.
Citiem vārdiem, jaunie un spējīgie aizbrauc, valstī paliek tie, kuri neprot, negrib vai vecuma, slimību vai dažādu atkarību dēļ vairs nespēj strādāt. Sarežģītā un nevienlīdzīgā veselības aprūpes pieejamība arvien vairāk ierobežo darbaspēka izaugsmi un konkurētspēju. 2012. gadā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra ziņoja par astoņiem miljoniem reģistrētu slimības dienu. Uzņēmēji norāda uz Latvijas valsts pārvaldes profesionālu mazspēju. Viņuprāt, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestā, tiesu iestādēs, maksātnespējas administratoru un muitas dienestos darbinieku profesionālo spēju līmenis ceļas gausi.
Straujuma sola gādāt par veselību
Pagājušās nedēļas nogalē pēc valdības un Ārvalstu investoru padomes pārstāvju kārtējās, pēc skaita astoņpadsmitās, tikšanās žurnālistiem sarīkotajā konferencē Ministru prezidente Laimdota Straujuma pauda gandarījumu par ārvalstu uzņēmēju sagatavotajiem ierosinājumiem ekonomikas turpmākajā attīstībā, īpaši uzsverot ierosinājumus sabiedrības veselības jomā, kura līdz šim uzņēmējus interesējusi retāk.
Laimdota Straujuma atzīst, ka daudz ko no tā, kas astoņpadsmitajā tikšanās reizē apspriests ārvalstu uzņēmēju un ministru starpā, tikšot ņemts vērā valdības turpmākajā darbībā. Uz “LA” jautājumu, ko būtu iespējams mainīt vai uzlabot viņas vadītās valdības pilnvaru laikā vēl līdz Saeimas vēlēšanām un jaunās valdības izveidošanai, viņa solīja vispirms pievērsties veselības aprūpes problēmām.
Ministru prezidente gan nepiekrīt uzņēmēju paustajām bažām, ka valdība būtu novirzījusies no reformu kursa. Tomēr atzīst, ka nozaru ministru pārāk biežās maiņas dēļ reformas nenotiekot tik ātri, kā dažkārt gribētos.
Uz jautājumu, vai Latvijā jāceļ nodokļi, kā pēc finanšu ministra Andra Vilka publiskajiem izteikumiem to uztvērusi Latvijas sabiedrība, Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāvis, bijušais risku pārvaldes vadītājs “Swedbank” grupā Hakans Bergs atbildēja izvairīgi, vien norādot, ka par to esot jāspriež nevis viņam, bet Latvijas politiķiem.
Ārvalstu investori aicina:
1. Samazināt ēnu ekonomikas apmēru
2. Samazināt bezdarbu
3. Veicināt eksporta pieaugumu un uzņēmēju konkurētspēju
4. Risināt demogrāfiskās un veselības problēmas, veicināt reģionālo attīstību
5. Turpināt iesāktās reformas nodokļu politikas, tiesu sistēmā, publiskā iepirkumā un valsts pārvaldes iestādēs
6. Savlaicīgi paziņot sabiedrībai attīstības virzienus un mērķus
Uzziņa
Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL) ir sabiedriska organizācija, kas apvieno 26 lielākos dažādu valstu un nozaru uzņēmumus, kuri Latvijā ieguldījuši nozīmīgas investīcijas
ĀIPL ietilpst arī septiņu valstu tirdzniecības palātas Latvijā – Amerikas, Igaunijas, Lielbritānijas, Dānijas, Nīderlandes, Norvēģijas un Zviedrijas tirdzniecības palātām Latvijā un Vācijas – Baltijas uzņēmēju apvienības, kā arī Somijas tirdzniecības ģildes.
