Pētnieki studentiem no ārvalstīm arī vaicājuši, kāpēc viņi nolēmuši izglītoties Latvijā. Visvairāk – 64 procenti – aptaujāto kā vienu no galvenajiem iemesliem minēja to, ka Latvija ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, kas nozīmē, ka iegūtais diploms būs starptautiski atzīts. Tāpat ārvalstnieki atzinuši, ka studijām Latvijā viņus piesaistījusi droša vide, iespēja studēt angļu valodā un pietiekami izdevīgās dzīvošanas izmaksas. Taču zemu ārvalstu studenti novērtējuši valstī pieejamo medicīnisko aprūpi, ar ko ir neapmierināti 36 procenti aptaujāto. Tāpat liela daļa kritiski izsakās par sporta un atpūtas iespējām. Ar dzīvesvietu pārsvarā ir apmierināti tie, kam ir iespēja dzīvot īrētā dzīvoklī, bet kopmītnēs dzīvojošie sadzīves apstākļus vērtē kritiskāk. Pētnieki ierosina valstij gādāt par ES struktūrfondu piesaisti modernu studentu viesnīcu celtniecībai. D. Auers uzsver: ārvalstu studenti ir prasīgi un tas uzlabo studiju vidi Latvijā kopumā. No tā ieguvēji būs arī Latvijas jaunieši. Turklāt, jo modernāka būs studiju vide tepat Latvijā, jo mazāk vietējo jauniešu dosies studēt uz ārvalstīm. Tikai 14 procenti ārvalstu studentu neapmierināti ar savām studijām Latvijā, kas ir līdzīgs rādītājs kā Kembridžas, Oksfordas universitātei.

Lai augstskolas nebūtu bēgļu laivas

Ārvalstu studentu piesaistei gan ir arī ēnas puses. Studiju aizsegā valstī var ierasties arī personas, kuru patiesā interese ir nokļūt ES. Transporta un sakaru institūta direktors Juris Kanelis, piemēram, atzīst: “Sākotnēji ņēmām visus, kas spēja iegūt uzturēšanās atļaujas. Dabūjām septiņus nepāliešus, kas ātri vien pameta studijas un pazuda.” Kopš tā laika prasības topošajiem studentiem ir pastiprinātas. Atkarībā no izvēlētā studiju virziena ir jānokārto pārbaudījumi angļu valodā vai matemātikā.

Bažas rada tas, ka salīdzinoši daudz – 43 ārvalstu studenti jeb 20 procenti no visiem augstskolas studentiem – mācās Eiropas Tālmācības augstskolā, kur nav akreditētu studiju programmu. 197 ārvalstnieki (26 procenti no visiem studentiem) izglītojas arī Latvijas Biznesa koledžā, kas uzņēmusi ārvalstniekus ar neatbilstošu iepriekšējās izglītības līmeni un kam IZM vēlas atņemt akreditāciju.

I. Viņķele, jautāta, kā risināt šo problēmu, konkrētu recepti nedeva. Augstskolām pašām vajagot vērsties pret melnajām avīm, arī Augstākās izglītības padomei un IZM esot jāmeklē risinājumi.

V. Dombrovskis arī piekrīt: pārāk aizrauties ar studentu piesaisti tomēr nevar. “Izglītības kvalitātei un prasībām jābūt pietiekami augstām, lai mēs nebūtu alternatīva laivām, ar ko var iekļūt Eiropā,” teic bijušais ministrs.

12 264 eiro: tik Latvijā gada laikā vidēji iztērē ārvalstu students

• 5136 eiro samaksā studiju maksātāji

• 3432 eiro iztērē par mājokli

• 3696 eiro izlieto, apmaksājot citas vajadzības

Kāpēc jūs nesmaidāt? Ārzemju studenti Latvijā nejūtas gaidīti

Lielās pedagogu darba samaksas atšķirības: prezidents rosina izmaiņas

13,5 miljoni Latvijas iepazīšanai

Valsts augstskolas parādu jūgā