Ārvalstu specdienestu radīto apdraudējumu Latvijai vērtē kā mērenu 2
Ārvalstu specdienestu radīto apdraudējumu Latvijai Satversmes aizsardzības birojs (SAB) arī šogad vērtē kā mērenu, jo drošības riski tiek regulāri apzināti, pastāstīja SAB preses pārstāve Iveta Maura.
Latvijā izlūkošanas aktivitātes īsteno vairāki ārpus NATO un Eiropas Savienības (ES) valstīm esoši izlūkdienesti, taču konkrētas valstis SAB pagaidām atturas nosaukt. To darbības intensitāte ir visai atšķirīga un variē no zemas līdz mēreni augstai. Ārvalstu specdienestu radīto apdraudējumu SAB arī šogad vērtē kā mērenu, jo drošības riski tiek regulāri apzināti un attiecīgi tiek īstenots darbs ārvalstu izlūkdienestu aktivitāšu kontrolei.
Ārvalstu specdienesti izlūkošanas darbības īsteno, strādājot Latvijas teritorijā, visbiežāk izmantojot diplomātisko pārstāvniecību piesegu. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, vairāku valstu diplomātu vidū ir no 15% līdz 35% izlūkdienestu virsnieku. Tāpat izlūkdienesti pret Latviju strādā no savas valsts teritorijas, norādīja Maura.
SAB nenoliedz, ka Latvijas amatpersonu un sabiedrības reakcija un pozīcija saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā ir vairāku ārvalstu izlūkdienestu interešu lokā.
Plašāka informācija par SAB darbu varētu būt zināma biroja pagājušā gada darbības pārskata publiskajā daļā. Pagaidām nav zināms kad pārskats tiks iesniegts valdībā.
Krievijas spiegu tīkls Latvijā ar provokāciju plānošanu patlaban nenodarbojas, bet gan pārsvarā vāc publisko informāciju, par to, ko domā, kā reaģē Latvijas sabiedrība uz Krievijas rīcību, pagājušā nedēļā intervijā Latvijas Neatkarīgās televīzijas raidījumā “900 sekundes” sacīja Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Valdis Zatlers (RP).
Viņš uzsvēra, ka Krievijas spiegu tīkls Latvijā ir pastāvējis vienmēr. Pēdējā laikā tas īpaši aktīvs bijis pērn, kad Latvija sāka aktīvu gatavošanos prezidentūrai ES.
Pēc Zatlera teiktā, patlaban Latvijā neesot ar Krieviju saistītu grupu, kas būtu paredzētas provokāciju vai diversiju rīkošanai. Toties novērojamas ar Krievijas ietekmi saistītas grupas, kas cīnās par savām tiesībām. Šādas grupas gan esot mazskaitlīgas, un tās ir drošības dienestu uzmanības lokā. Politiķis arī atzina, ka priekšvēlēšanu cīņās iesaistījušās radikālas grupas, tomēr patlaban tās rīkojas saskaņā ar likumu.
Savukārt TV3 raidījums “Nekā personīga” vakar ziņoja, ka līdzīgi kā ar Krimu pirms tās atņemšanas Ukrainai Krievijas dienesti slepus pēta arī Latvijas pierobežas iedzīvotāju noskaņojumu.
