6
Bailes par “siltām vietiņām”?
Jāpiebilst, ka tie, kuri atbalsta valodas prasību samazināšanu mācībspēkiem no ārvalstīm, uzskata, ka viespasniedzēju statuss ne visus ārvalstniekus, kas varētu strādāt Latvijas augstskolās, “iekārdina”. Ar viespasniedzējiem līgumu slēdz tikai uz diviem gadiem, viņi nevar ieņemt administratīvus amatus.
Bet vai tiešām ārvalstu mācībspēkiem Latvijas augstskolas būs iekārojama pastāvīga darbavieta, ja mācībspēku algas te ir zemākas kā rietumvalstīs. LJZA aprēķinājusi, ka profesoru algas ir virs 2000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Jā, mazāk nekā rietumvalstu universitātēs, toties konkurētspējīga alga Latvijā. “Jā, piemēram, Somijā, algas ir daudz lielākas, taču arī dzīves dārdzība ir augstāka,” teic LZJA valdes priekšsēdētāja Ieva Siliņa. Viņa norāda: nav pat tik svarīgi, cik daudz ārzemnieku pieteiksies pastāvīgam darbam Latvijas augstskolās, būtiski, lai nebūtu šķēršļu tiem, kas to vēlas. I. Siliņa arī uzskata: tie, kuri iebilst pret valsts valodas prasību “mazināšanu”, patiesībā vēlas sargāt nevis latviešu valodu, bet gan savas “siltās vietiņas”. Proti, daļa augstskolās strādājošo baidoties no konkurences.
Vienīgo priekšlikumu, kas iesniegts uz trešo lasījumu un paredz studiju procesā vairāk izmantot angļu valodu vai citas Eiropas Savienības (ES) valodas, iesniedzis deputāts Ints Dālderis, kurš ierosinājis likumā noteikt, ka ne mazāk kā desmit procenti jebkuras studiju programmas kredītpunktu apjoma jāīsteno kādā citā ES oficiālajā valodā. Viņaprāt, tas veicinātu Latvijas studējošo starptautisko mobilitāti. Šāds priekšlikums gan bija iesniegts arī uz otro lasījumu un tika noraidīts.
Jāatgādina, ka pirms vairākiem mēnešiem raisījās arī diskusija par to, vai augstskolu rektoriem jāzina valsts valoda. Rīgas Juridiskajā augstskolā par rektoru bija ievēlēts Mels Kenijs, kuru valdība nevarēja apstiprināt amatā tieši valsts valodas prasmes dēļ. Viņa iecelšana tika atlikta, kamēr M. Kenijs latviešu valodu iemācīsies, bet rektora pienākumus uz laiku uzticēja LU prorektoram J. Ikstenam. Kā noskaidroju augstskolā, ar M. Keniju darba attiecības tomēr pārtrauktas un uz rektora amatu viņš vairs nepretendēs. Acīmredzot īsā laikā apgūt latviešu valodu augstā līmenī nav bijis iespējams.
IZM grib liegt studijas krieviski
Vēl viens no Saeimas noraidītajiem priekšlikumiem, ko iepriekš bija iesniegusi I. Viņķele, paredzēja augstskolai ļaut pašai izvēlēties studiju valodu. Tas tika noraidīts, turklāt IZM uz trešo lasījumu iesniegusi priekšlikumu, kas, tieši otrādi, ierobežos studiju valodu izvēli. Proti, IZM vēlas panākt, lai ne tikai valsts augstskolas, bet arī privātās koledžas un augstskolas nedrīkstētu mācīt studentus krievu valodā. IZM šo ierosinājumu skaidro ar nesen pieņemtajām izmaiņām Izglītības likumā, kas paredz vidusskolās gandrīz pilnībā pāriet uz mācībām latviešu valodā. Augstskolām būtu jānodrošina šo valodu prasību pēctecība. Augstākās izglītības pārskata dati par pagājušo gadu liecina, ka daļā privāto augstskolu studijas krieviski joprojām ir populāras. Transporta un sakaru institūtā (TSI) krieviski studē pat 86 procenti no visiem studējošajiem. Institūtā gan ir arī vairāk nekā pustūkstotis ārvalstu studentu, liela daļa no Vidusāzijas valstīm. Varbūt viņi, nevis vietējie krievi studē krieviski? Izrādās, IZM nav datu par to, cik daudz vietējo un cik ārvalstnieku Latvijā studē krievu valodā. Arī pati augstskola konkrētus skaitļus nenosauc. Tomēr, ja TSI pērn bijuši 2358 krieviski studējošie, bet ārvalstnieki – 528, skaidrs, ka liela daļa krieviski studējošo tomēr ir Latvijas iedzīvotāji.
Pret IZM priekšlikumu jau iestājusies Privāto augstskolu asociācija, kuras vadītājs – Biznesa augstskolas “Turība” rektors Aldis Baumanis – vēstulē Saeimai norāda, ka IZM nav apspriedusi ar augstskolām šo priekšlikumu.
Arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs uzskata, ka šis IZM priekšlikums vēl nopietni apspriežams. Kad tieši komisijā izskatīs svarīgo likumprojektu, vēl nav zināms.
Jāpiebilst, ka iepriekš daļa valsts augstskolu pārstāvju, piemēram, bijušais Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis, prasīja IZM, lai maina likumu, ļaujot arī valsts augstskolām organizēt studijas krieviski. Citādi tās nevarot piesaistīt ārvalstu studentus no bijušās Padomju Savienības un tās nevarot līdzvērtīgi konkurēt ar privātajām. Nu izskatās, ka IZM nolēmusi konkurenci izlīdzināt pavisam pretējā veidā.
