Ārvalstu pensiju saņēmēji – privileģētāki? Kāds būs ar nodokli neapliekamais minimums 10
“Ja Saeima grozīs likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” tā, ka Latvijas rezidentiem, kas pensiju nopelnījuši ārvalstīs, un tiem, kas to nopelnījuši Latvijā, tiek piemērots atšķirīgs ar nodokli neapliekamo ienākumu apmērs, tad Finanšu ministrijas ieskatā pastāv risks.
Var tikt atzīts, ka likumprojekta normas pārkāpj Satversmes 91. pantu, kas noteic, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā,” tā uzskata finanšu ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”), kura vadītajai ministrijai valdība bija uzticējusi sagatavot minētos likuma grozījumus.
Taču šim likumprojektam ir jāatbilst jau pieņemtā Diasporas likuma pārejas noteikumiem, ka “reemigrējošajam diasporas loceklim tiek piemērots pensijas neapliekamais minimums tādā apmērā, kādā tas noteikts attiecīgajā ārvalstī”.
Likumprojekts ir nodots parlamentam un patlaban tiek gatavots 2. lasījumam. Par šī dokumenta projektu atbildīgajā Saeimas Budžeta un finanšu komisijā nav vienprātības. Samērošanai ar Diasporas likuma pārejas noteikumiem nepiekrīt ne tikai “Vienotība”, bet, kā norādīja komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars, arī “Attīstībai/Par”.
“Uzskatām, ka visiem pilsoņiem ir jābūt vienādām tiesībām,” sacīja Bondars. Arī komisijas pārstāve Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzskata, ka likumam jābūt taisnīgam ne tikai pret tiem pensionāriem, kas brauc atpakaļ uz dzimteni, bet arī pret tiem, kas šeit dzīvo.
Ministrs J. Reirs Saeimas komisijai ir norādījis, ka, “vērtējot Latvijas rezidentu Latvijas vecuma pensijas saņēmēju un Latvijas rezidentu ārvalsts pensijas saņēmēju situāciju, var konstatēt, ka viņi dzīvo vienā valstī ar vienādu ekonomiskās attīstības, patēriņa cenu u. tml. līmeni, var izmantot Latvijas infrastruktūru, veselības aprūpes sistēmu, valsts un pašvaldību sniegtos pakalpojumus…
Tomēr likumprojekts paredz, ka viņu gūtais vecuma pensijas ienākums atkarībā no izmaksas avota (Latvijas vai ārvalstu vecuma pensija) tiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, piemērojot atšķirīgu neapliekamo ienākumu apmēru”.
Tātad, ja pensionārs savu pensiju ir nopelnījis ārpus Latvijas kādā no Eiropas valstīm, tad Latvijā viņam tiktu piemērots tāds neapliekamais minimums, kāds tiek piemērots ārvalstīs nopelnītajai pensijai, un lielākajā daļā valstu tas ir lielāks nekā Latvijā.
Piemēram, Lielbritānijā, kur pelnās daudzi Latvijas iedzīvotāji, 2019. gadā ar nodokļiem neapliekamais minimums bija 1145 eiro mēnesī, kamēr Latvijā – 270 eiro (šogad – 300 eiro). Savukārt Spānijā neapliekamais minimums pieaug līdz ar cilvēka vecumu. Sasniedzot pensijas vecumu, tas ir 458 eiro mēnesī, taču personām, kas ir vecākas par 65 gadiem, ar nodokļiem neapliek 558 eiro mēnesī, bet cilvēkiem, kas vecāki par 75 gadiem – 675 eiro mēnesī.
Celiet minimumu arī vietējiem pensionāriem!
Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēdētāja Kristīne Saulīte teica, ka apvienība ir pret ārvalstīs nopelnīto pensiju aplikšanu ar “dubultu nodokli”, par kādu, viņasprāt, var uzskatīt šo pensijas apmēra samazināšanu, ja tai piemērotu Latvijā noteikto neapliekamo minimumu.
“Vairākkārt Saeimas deputātiem esam norādījuši, ka tādā gadījumā ir jāceļ Latvijas pensiju ar nodokli neapliekamais minimums. Runa ir par to, ka tas būtu godprātīgi. Neesmu kautrējusies paust šo viedokli jau tad, kad tika izstrādāts Diasporas likums,” sacīja PBLA priekšsēdētāja.
Finanšu ministrija (FM) informē, ka mūsu kaimiņvalstī Lietuvā pensijas vispār ir atbrīvotas no nodokļa, tāpat kā Bulgārijā, Ungārijā un Slovākijā.
Tāpat FM informē, ka Eiropas Savienībā nav nevienas dalībvalsts, kuras rezidentiem piemērotu citas valsts ar nodokli neapliekamo minimumu. Ārvalstu izcelsmes pensijas un vietējās pensijas tiek apliktas ar nodokli saskaņā ar vienādiem noteikumiem.
Cer, ka veicinās atgriezties
Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība), kurš strādā arī Budžeta un nodokļu komisijā, aizstāv potenciālajiem reemigrantiem izdevīgos grozījumus. Deputāts min piemēru, ka vēl nesenā pagātnē – 2013. gadā – Latvijas noslēdza divpusējo līgumu ar Krieviju, un tur nopelnītās pensijas mūsu valstī netiek apliktas ar nodokli.
Tāda pati situācija ir arī ar ASV, Kanādu un vēl citām valstīm. “Tad jau tiem politiķiem, kas iebilst pret ārvalstu pensijām piemērojamo neapliekamo minimumu, vajadzēja vērsties attiecīgajās iestādēs ar sūdzību jau tad, kad tika noslēgti šie līgumi.
Tie cilvēki, kuri plāno atgriezties Latvijā, lai šeit pavadītu vecumdienas, tērējot citās valstīs nopelnīto pensiju, maksās pievienotās vērtības, akcīzes un citus nodokļus, tādējādi sniedzot pienesumu valsts tautsaimniecībai. Tāpēc uzskatu, ka to pensionāru, kas dzīvojuši ārzemēs, un pašmāju pensionāru pretnostatīšana ir diezgan neveselīga un neveicinās šo cilvēku atgriešanos Latvijā,” saka R. Kols.
Neatbildētie jautājumi
Tomēr saistībā ar apspriestajiem grozījumiem vēl ir daudz neatbildētu jautājumu, kas Saeimas komisijai būs jānoskaidro. Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aija Barča: “Piemēram, kā tiks rēķināts neapliekamais minimums, ja daļa pensijas ir nopelnīta Latvijā, bet daļa – kādā citā valstī. Vai šādā gadījumā abas pensijas jāskaita kopā?
Tāpat vēl ne tik sen bija gadījums, ka vīrietis, kurš nopelnījis palielu pensiju ārzemēs, atgriezās Latvijā un ar lielu gandarījumu gaidīja, kad viņam to izmaksās, bet vīlās, saņemot tolaik Latvijā noteikto minimālo algu 430 eiro. Izrādās, ka vīrietis nebija maksājis saviem bērniem uzturlīdzekļus, tāpēc visus šos gadus, kamēr viņš pelnīja lielo pensiju, to viņa vietā darīja valsts. Tāpēc tagad lielākā daļa no pensijas tiek ieskaitīta Uzturlīdzekļu garantiju fondā. Arī tā gadās un nevienam vien.”
Saņems, ja izpildīs noteikumus
Kaut gan finanšu ministrs ir norādījis uz iespējamu likumprojekta neatbilstību Satversmei, tomēr Finanšu ministrijas izstrādātajā likumprojekta variantā ir noteikts, kādā gadījumā ārvalstīs saņemtajai pensijai piemēros ārvalstī noteikto neapliekamo minimumu.
Tas varētu notikt tad, ja tiks izpildīti šādi noteikumi: persona, pirms kļūšanas par Latvijas rezidentu, pēdējo piecu gadu laikā nav bijusi Latvijas rezidents; persona ir pieteikusies Valsts ieņēmumu dienestā (VID), ka tā vēlas izmantot ārvalsts pensijas neapliekamo minimumu; persona VID ir iesniegusi dokumentu, kas apliecina ārvalsts pensijas neapliekamā minimuma apmēru attiecīgajā taksācijas gadā.
VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes padomnieks Andrejs Vaivars pastāstīja, ka iesniegumi tikšot pieņemti elektroniski, apstrādāti manuāli, jo tiekot prognozēts, ka gada laikā to būšot diezgan maz.
Latvijas pensionāra neapliekamais minimums
2019. g. – 3240 eiro gadā jeb 270 eiro mēnesī;
2020. g. – 3600 eiro gadā jeb 300 eiro mēnesī;
2021. g. – 3960 eiro gadā jeb 330 eiro mēnesī.
Avots: Finanšu ministrija
