Ārvalstu izcelsmes jauniešu nemieri iedragā Zviedrijas kā miera ostas tēlu 0
Aizvadītajā nedēļā daudzu Zviedrijas galvaspilsētas Stokholmas priekšpilsētu naktis izgaismoja degošas automašīnas, atkritumu kastes un pat kāda skola. Pirms nedēļas aizsāktie imigrantu izcelsmes jauniešu nemieri Stokholmā kaut nedaudz aprimuši, tomēr turpinās. Turklāt pārmetušies arī uz citām Zviedrijas pilsētām.
Tas licis zviedru sabiedrībai lauzīt galvu par valsts imigrācijas politiku, kas ir slavena ar dāsnajiem pabalstiem un lielo pretimnākšanu iebraucējiem un patvēruma meklētājiem.
Pērn Zviedrija uzņēma 44 tūkstošus patvēruma meklētāju, kas ir teju divreiz vairāk nekā gadu iepriekš. Pēc ANO datiem, tas ir otrs lielākais rādītājs uz valsts kopējo iedzīvotāju skaitu starp rūpnieciski attīstītajām valstīm. Šobrīd no Zviedrijas iedzīvotāju kopskaita 15 procentus veido iebraucēji vai to atvases. Tie galvenokārt ir no Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīm, kuras šie cilvēki izvēlējušies pamest tur izplatīto konfliktu dēļ. Savukārt zviedri ilgi lepojušies ar savu liberālo attieksmi pret iebraucējiem, tiem nodrošinot dāsnus pabalstus, mājas un bezmaksas zviedru valodas apmācības. Taču, kā izrādās, ar to nupat kļūst par maz. Daudzi imigranti, jo īpaši gados jaunie, sūkstās par bezdarbu un savās problēmās vaino zviedru “slēpto rasismu”.
Protesti aizsākās Zviedrijas priekšpilsētā Husbijā, kuras 80 procenti cilvēku ir imigranti. Sarunā ar britu laikrakstu “The Daily Telegraph” tur dzīvojošais 27 gadus vecais Muhameds Abdu, kurš uz turieni pārcēlās no Eritrejas, nemierus sauc par huligānismu, taču vienlaikus apgalvo, ka jūtot diskrimināciju no zviedru policijas un darba devēju puses.
Somāliešu izcelsmes Stokholmas mērijas darbinieks Avads Hersi sarunā ar laikrakstu “The Financial Times” spriež, ka šiem nemieriem būtu jākalpo par modinātājzvanu zviedru likumdevējiem. “Šī vardarbība ir tikai simptoms, nevis problēmas sakne. Problēma ir tā, ka daudzi iebraucēji, jo īpaši jaunieši, uzskata, ka viņiem nav tādu pašu iespēju kā zviedriem. Lielākā daļa no viņiem grib darbu, uz kuru ik rītu doties,” sacīja Hersi.
Zviedrijas imigrācijas eksperti skaidro, ka laika gaitā mainījusies imigrācijas daba. Pagājušā gadsimta vidū valstij bija nepieciešamība pēc darbaspēka galvenokārt rūpniecības un ražošanas sfērā, taču šobrīd valstī ieceļojošie galvenokārt ir ar zemu izglītības līmeni, kā dēļ viņiem ir grūti atrast darbu, raksta “The Financial Times”.
“Vēsturiski zviedru sabiedrība bijusi ļoti viendabīga. Taču pēdējo desmit gadu laikā notikušas lielas pārmaiņas un dažas priekšpilsētas kļuvušas par “pasaules ciematiem”. Notikušas straujas pārmaiņas, un lielākā daļa sabiedrības nav sapratusi šīs situācijas dabu,” skaidro Hersi.
Imigrācija un ar to radušās problēmas iezīmējušas pārmaiņas arī Zviedrijas politiskajā spektrā. Ietekmi aizvien gūst partija “Zviedrijas demokrāti”, kas kļuvusi par trešo lielāko politisko spēku un iestājas par stingrākiem imigrācijas noteikumiem. Tas licis arī valdošajai centriski labējai koalīcijai stiprināt savu retoriku. “Zviedrija ir viena no Eiropas Savienības valstīm, kas uzņem visvairāk patvēruma meklētāju. Tas nav ilgtspējīgi… Šobrīd cilvēki dodas uz vietām, kur viņu vienīgie ienākumi ir pašvaldību pabalsti. Vai tas ir saprātīgi?” gada sākumā prātoja Zviedrijas migrācijas ministrs Tobiass Bilstrēms.
