Ārvalstu investori: “Ziņa ir ļoti konkrēta – mums ir jāieved darbaspēks” 12
Latvijā jau ir iestājusies situācija, kad darbaspēka nepieejamība sāk ierobežot investīciju piesaisti, intervijā aģentūrai LETA pirms Latvijas valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) augsta līmeņa tikšanās uzsvēra padomes valdes priekšsēdētāja Jūlija Sundberga.
“Mēs jau daudzus gadus runājam par to, ka nepietiekams darbaspēka pieejamības jautājums var ierobežot investīcijas Latvijā. Diemžēl tagad šis brīdis ir klāt. Mēs patiešām jau redzam, ka nepietiekams darbaspēks ierobežo investīcijas. Pašlaik darbinieku trūkst visās jomās – gan augstāk kvalificētu, gan zemāk kvalificētu,” uzsvēra Sundberga.
Viņa pauda, ka ārvalstu investori no valdības beidzot vēlas sagaidīt konkrētu rīcību, lai šo problēmu risinātu.
“Ziņa valdībai ir ļoti konkrēta – mums ir nepieciešama rīcība, mums ir jāieved darbaspēks un tas jādara organizētā veidā. Nesen publiskotajā ēnu ekonomikas pētījumā ir aplēsts, ka Latvijā pašlaik ir jau 10 000 – 15 000 nelegālu darbinieku. Mēs šādā veidā nevaram turpināt. Ja šie skaitļi turpinās augt, situāciju jau būs visai grūti kontrolēt,” teica Sundberga.
Viņa piebilda, ka šobrīd runa vairs nav tikai par trūkstošiem informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistiem vai citiem konkrētu profesiju pārstāvjiem, kā tas bija pirms dažiem gadiem.
Pašlaik darbinieku trūkst praktiski visās nozarēs un ļoti dažādu kvalifikāciju darbos. Tāpat ir skaidrs, ka šo problēmu neizdosies atrisināt tikai ar emigrējušo Latvijas iedzīvotāju aicināšanu atpakaļ vai dzimstības veicināšanas programmām.
“Jā, mēs joprojām redzam, ka daudz kur var uzlabot efektivitāti un strādāt produktīvāk ar esošajiem darbiniekiem. Tas jau notiek un katrs darbinieks noteikti kļūs daudz efektīvāks, izdarīs vairāk. Tas ir labi un tas ir ļoti svarīgi. Diemžēl ar to nepietiek, lai turpinātos izaugsme. Runa tiešām vairs nav par to, ka mums ir jāieved noteiktu jomu speciālisti,” atzina padomes pārstāve.
Viņa gan noliedza, ka kāds no ārvalstu investoriem jau gatavotos pilnībā atstāt Latviju nepietiekama darbaspēka dēļ.
“Mēs pašlaik neredzam, ka kāds no mūsu biedriem gatavotos pamest to, ko pašlaik dara. Taču mēs redzam, ka viņi vairs nespēj noturēt tādu pašu izaugsmi kā iepriekš. Ja ierasts ir, ka izaugsmes līkne kopumā iet uz augšu, kas dod iespējas reinvestēt līdzekļus, tad tagad tas palēninās. Ja investīcijas netiek veiktas tagad, tad bizness neattīstīsies arī nākotnē un ar laiku mēs jau redzēsim lejupejošu tendenci. Tādēļ tagad mēs jau redzam, ka daži izvēlas veikt investīcijas kaut kur citur,” sacīja Sundberga, piebilstot, ka investīciju apmērs Latvijā pašlaik varētu būt arī lielāks.
Vēl ĀIPL pārstāvji ar valdību pārrunās jautājumus, kuri skar ekonomiskos noziegumus un korupciju, publiskā sektora efektivitāti, digitalizāciju, transporta jomu, augstākās izglītības pārvaldību, enerģētikas un atkritumu apsimniekošanas sektoru, “Moneyval” rekomendāciju ieviešanas gaitu u.c.
Jau vēstīts, ka piektdien notiks 23.Latvijas valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā augsta līmeņa tikšanās. Šī gada diskusiju mērķis būs Latvijas konkurētspējas veicināšana ārvalstu investīciju piesaistē un uzņēmējdarbības vides pilnveidošana.
