Ārvalstīs pieprasīti Latvijā ražoti logi, kas kalpos mūžu 0
Šādus logus Latvijā vēl maz izmanto. Tādus ēkās liek uz mūžu, vēstīts “Latvijas Avīzes” pielikumā “Latvijas Bizness”.
Kad zviedru būvnieki Vācijas vadošajam pasīvu ēku logu inženierim Franam Froindorferam jautāja, kas viņu privātajām pasīvajām mājām tālu ziemeļos varētu izgatavot logus BAM jeb “best available on the market” (angliski – labākos tirgū pieejamos), viņiem ieteica: “Latvijā ir viena tāda firma, viņi ir maziņi, es viņus pazīstu – viņi baigi cenšas un izgatavo klasi labākus logus.”
Uzņēmums, par ko viņš runāja, ir “i2 Factory”. Tā Ūmeo mājām Latvijā tapa pirmie logi. Tad sekoja pirmais bērnudārzs ar dažādiem logiem. Nu jau skolai tiek gatavoti logi, kas kā 300 metru gara josta aptin visu ēku.
“Pirms tam taisīju parastos koka logus, un tad bieži saskāros ar neērtiem jautājumiem: cik bieži jāpārkrāso? Kāpēc rodas kondensāts? Kāpēc jāpārregulē? Kāpēc veramā daļa ir biezāka nekā neveramā? Kaut autobūvē inženiertehniski viss daudz sarežģītāk, tomēr šādus jautājumus par durvīm un logiem automašīnu īpašnieki neuzdod. Auto durvīm, braucot ar simts kilometriem stundā, cauri nedrīkst pūst ne vējš, ne tecēt lietus,” stāsta Krists Slokenbergs, SIA “i2” vadītājs.
“Nav īsti metodes, kā mūsdienu koka logi var nodzīvot 20 gadus bez cilvēka iejaukšanās. Es gribēju radīt labākus logus.”
Citādi logi
“Sākumā paši mēģinājām izgatavot labākus. Galvenais kritērijs – augstāka energoefektivitāte. Parastiem logiem, vai tie būtu koka, plastmasas vai alumīnija, ir kopīgs trūkums – liels loga rāmis. Mājā parasti logu rāmju īpatsvars ir 30% no logu laukuma.”
“Stiklojumā ir notikusi strauja evolūcija (stikla pakete ir kļuvusi pat par saules kolektoru) – stikli ielaiž vairāk enerģijas mājā, nekā caur tiem izplūst. Esam iemācījušies labi nosiltināt sienas, turpretim logu un durvju rāmji ar savu lielo īpatsvaru zaudē bezjēdzīgi daudz enerģijas. Tātad jārada siltumnoturīgāki, bet galvenais šaurāki un skaistāki loga rāmji,” tāds ir Krista domu gājiens.
Koks ir vieglāk apstrādājamais un pieejamākais materiāls, tas ir labs uz stiepi un spiedi statikas nodrošināšanai garenvirzienā, taču tas nav tik izturīgs laužot. Ilgmūžībai koks allaž ir lielisks materiāls, taču loga rāmī tas pārāk bieži un sarežģīti ir jākopj un jākrāso.
Tāpēc koks uzņēmumā radītajiem logiem ir galvenā, taču tikai viena no sastāvdaļām. No ārpuses koku aizsarga ar alumīniju, kurš ultravioleto staru un ūdens ietekmē tā nebojājas. Tas ir vieglāks, mazāku vadītspēju un statikas ziņā nevainojams.
“Skaistums un nestspēja – kokā, bet ilgtspēja un energoefektivitāte – ar palīgmateriāliem, ekoloģisku siltinājumu un alumīniju. Logs ir gandrīz 15 cm dziļš un vienlaikus – zems rāmja augstums,” savu ražojumu raksturo uzņēmējs.
Logs vai kurināmais
Šādi logi pirkuma brīdī ir trīsreiz dārgāki (sākot no 300 eiro par kvadrātmetru) nekā tie, kurus liek jauno projektu mājokļos.
Taču, rēķinot loga dzīves ciklu, tas izrādās pats lētākais pieejamais logs. Lai ražotājam dotu pasūtījumu, Zviedrijā loga cenu salīdzina ar ēkas uzturēšanas izmaksām tās dzīvescikla laikā. Ja ietaupījums pārsniedz šo logu izmaksas, tad ražotājam pasūtījums rokā, apliecina Krists.
Minimālās prasības, ko pieprasa Latvijas būvnormatīvi, ir logu siltumnoturības koeficients Uw 1,3. Latvijā logu ražotāji spēj piedāvāt arī ≤1,2 līdz 1,0 un pat 0,8 Uw ≤0,8W/m2, kas atbilst pasīvo ēku standartam. “i2” logiem tas ir 0,63 (stikla paketei 0,52, rāmim zem 0,8).
“Ja rāmim šis koeficients ir virs 0,8, rodas kondensāts, kas bojā logus, – mēs to nedrīkstam pieļaut!” knifus atklāj Krists. Baltijā un Ziemeļeiropā šādus logus vēl neražo. Tuvākie “i2” konkurenti ir Vācijā.
Arī savu ražotni un biroju Jaunsauriešos kā siltinātu kasti fermā iebūvēja pēc pasīvās mājas principiem.
“Sarēķināju, ka desmit gados atmaksāsies ne vien siltināšana, bet paša biroja celtniecība,” apliecina “i2” vadītājs.
“Kvadrātmetrs mūsu loga divdesmit gados ietaupīs 200 eiro apkures izmaksu, salīdzinot ar vienkāršiem logiem. Jā, koka logi ar alumīnija apdari ir visdārgākie, bet tie tad būs ar visaizsargātāko un visilgmūžīgāko ārpusi un ar visstabilāko un patīkamāko iekšpusi,” savus logus reklamē ražotājs.
Galdnieku klasteris
Galvenais Slokenbergu meklējumos – kā rāmi padarīt mazāku un siltumnoturīgāku. Tādu, ka veramā loga daļa nav platāka par neveramo.
“Meklēdams informāciju, atklāju, ka pasaulē arī citi galdnieki ir līdzīgos meklējumos. Viens vācu speciālists lasīja šeit apmācību kursu, tad aizbraucu pie viņa ciemos un tā mēs kopā satikāmies vairāki galdnieki – no Austrijas, Slovākijas, Francijas un Vācijas.
Ražot ko jaunu ir grūti, jo ne tikai koks vai alumīnijs, bet savienojumu detaļas, kādas vajadzīgas, neviens neražo, tās faktiski ir unikālas.
“Vienam pašam tik maz un specifiskas detaļas pasūtīt bija ļoti dārgi, tāpēc mēs, vairāki ražotāji no Vācijas, Francijas, Slovākijas, Austrijas un Latvijas, apvienojāmies tehnoloģiskā sadraudzībā.”
Matilde Andrē, Seps Lorbers un Francs Froindorfers 2010. gadā radīja un patentēja zīmolu “Smartwin”, kura pasīvās mājas standartiem atbilstošie logi kļūst arvien labāki. Šo licenci pirmajā gadā ieguva četri ražotāji. Tagad zem šī zīmola apvienojušies un pēc šīs licences logus ražo jau 14 mazie ražotāji 10 valstīs.
Pasīvo māju logi
SIA “i2” vairs nav galdniecība, to var saukt par ražotni, kurā ir nodalīta detaļu ražošana, rāmju krāsošana, komplektēšana un brikešu ražošana.
Slokenbergu mērķis nav liela rūpnīca. “Mēs varam būt elastīgi, kas ir mūsu lielākā priekšrocība Zviedrijā. Mūsu loga pievienotā vērtība ir risinājums – unikāls katram konkrētam būvobjektam.”
“Smartwin” partneriem ir noruna savā starpā nekonkurēt, līdz ar to Zviedrijas tirgus pieder Latvijas uzņēmumam, un “i2” jau ir divi partneri, kas strādā Zviedrijā. Tomēr pašiem jābrauc un logi jāuzstāda. Piemēram, pašlaik viens furgons un galdnieku komanda ir Latvijā, divi – Zviedrijā.
Kaut arī katrā valstī ir sava logu siltumnoturības klasifikācijas un logu sertificēšanas sistēma, viens no autoritatīvākajiem ir neatkarīgais Vācijas Pasīvo māju institūts (Passivhaus Institut – PHI), kas atbilstoši A klasei pasaulē ir sertificējis apmēram 80 logu tipus (no tiem vairāki ir “Smartwin” logi).
“i2” panākumu atslēga slēpjas nevis prasmē rēķināt vai pārdot, bet spējā saražot iespējami energoefektīvākus logus. Latvijā ir tikai pāris sertificētu “pasīvo ēku”, un abās tajās ir “i2 Factory” ražotie logi.
Otra atslēga – sadarbība un atvērtība – noteica iekļaušanos starptautiskajā galdnieku ķēdē ar kopīgu zīmolu.
PĀRKĀPUMA BŪTĪBA
SĒKLA
Pēc iepriekšējā uzņēmuma – vidēji lielas galdniecības – bankrota Inga un Krists Slokenbergi meklēja jaunas iespējas koka logu ražošanā.
2009. gadā nodibināja SIA “i2” un Jaunsauriešos kopā ar četriem darbiniekiem izveidoja 80 m2 lielu koka logu ražotni.
2010. gadā vācietis Francs Froindorfers, francūziete Matilde Andrē un austrietis Seps Lorbers (kurš uztaisīja pirmo prototipu) radīja un patentēja zīmolu “Smartwin”.
2011. gadā kopā ar partneriem Vācijā, Austrijā, Francijā un Slovākijā izveidoja pasīvo māju logu ražotāju klasteri.
DĪGŠANA
Pirmos logus izgatavoja klientiem Igaunijā un pasīvajām mājām Zviedrijas ziemeļos.
2012. gadā “Smartwin” logiem piešķirta A klase un CE marķējums.
“i2” ražotne paplašināta no 80 līdz 1600 m2.
Tagad izgatavo ap 200 logu, jumta stiklojumu, durvju mēnesī, praktiski visus eksportē, lielākoties uz Zviedriju.
Regulāri piedalās starptautiskajās pasīvo māju konferencēs un izstādēs (šogad tā bija Minhenē, Vācijā).
AUGĻI
Apgrozījums kopš 2012. gada ik gadu aug vidēji par 33%, šogad pārsniegs 2 mlj. eiro.
Darbinieku skaits sasniedz 23, kuri saņem konkurētspējīgas algas.
Plāno ražot budžeta klases pasīvos logus Latvijas mājām.
Sapņo par tādu pašu bērnudārzu Salaspilī, kādus būvē Zviedrijā.
Plāno paplašināt ražotni.
VĒRTĒJUMS: Atraduši savu nišu
Latvijas koka būvniecības klastera direktors Gatis Zamurs: “Kompānijas “i2” veiksme slēpjas tajā, ka viņi ir atraduši savu nišu. Nekāpjot uz klasiskajiem “es strādāšu ar visiem tirgiem” un “man der visi klienti” grābekļiem. Tas dod iespēju koncentrēties uz vienu specifisku produktu, precīzi trāpīt klienta vēlmēs un vajadzībās. Šādi strādājot, rezultāts neizpaliek. Otra veiksmes atslēga, manuprāt, ir kompānijas vadītāja personīgā attieksme un ieinteresētība pasīvo māju konceptā. Viņš deg par savu ideju un par savu darbu. Viņš vēlas to popularizēt un aiznest tālāk. Un šī vēlme stāv pāri personīgiem ieguvumiem vai kāda labuma meklēšanai. Ja cilvēks kaut kam tic, viņam parasti ir vēlme ar to dalīties. Manuprāt, šis ir tas gadījums.”
