Savs dvielis, plāksteri makā 0
Pirmie analīžu rezultāti apliecina – Artūrs ir pilnīgi vesels. Tomēr, būdams uzņēmējs, vīrietis apzinās, ka dzīve mēdz pārsteigt visnegaidītākajā brīdī: “Tāpēc balli par godu atveseļošanās faktam rīkošu augustā. Noteikti gribēšu nosvinēt ar savu ģimeni, draugiem. Tas tomēr ir būtisks dzīves pavērsiens – atkal būt veselam!”
Artūrs atzīst, ka savādo, neizskaidrojamo nogurumu jutis jau 16 vai 17 gadu vecumā: “It kā viss bija kārtībā ar veselību, bet nesaprotamu iemeslu dēļ jutos ļoti slikti.”
Kad un kā inficējies ar C hepatītu Artūrs nezina. Viņš teic, ka nenodarbina sevi ar šādiem jautājumiem, jo tas būtu bezjēdzīgi: “Savulaik vairāk nekā piecus gadus strādāju policijā, esmu kāvies, man bijušas nopietnas brūces… Asins kontaktu bijis daudz, tāpēc neuzdodu sev jautājumus – kad, kā. To vaicātu, ja būtu mierīgi dzīvojis laukos, nesaskaroties ar līdzīgiem incidentiem.”
Artūrs ir četrus un sešus gadus vecu bērnu tēvs. Jā, abas atvases piedzima laikā, kad vīrieša ikdiena pagāja zem diagnozes C hepatīts. “Mums ar sievu bija pārliecība, ka bērni būs veseli, un tā arī ir. Protams, ikdienā ievērojām elementāru higiēnu – man bija savs dvielis, sekoju līdzi, lai mazie netiek pie manas zobu birstes, makā vienmēr nēsāju līdzi plāksterus, lai savainojoties manas asinis nesaskartos ar cita cilvēka asinīm.”
Artūrs atzīst – ja valsts nekompensētu C hepatīta ārstēšanai nepieciešamās zāles, visticamāk viņš joprojām būtu šī vīrusa nēsātājs: “Summa ir liela, tāpēc es vienkārši gaidītu, kas notiks. Jābūt tiešām ļoti pamudinošam stāvoklim, kas liktu izvērtēt – vai nu, vai nu. Tad, protams, nāktos domāt, kā sadabūt šo summu, lai ārstētos, bet citādi…”
Tomēr vīrietis neslēpj, ka ilgojies reiz atkal būt pilnībā vesels un iegūt mieru. Arī slimnīcā redzētais licis pārdomāt dzīvi. “Pēc aknu biopsijas divas dienas bija jāpavada slimnīcā, un tur cilvēki ir ar dažādām C hepatīta stadijām. Tad saproti, ka negribas tur nokļūt nopietnāka iemesla dēļ. Iepriekš man nebija sanācis nokļūt slimnīcā, tā bija pirmā pieredze, tāpēc uz daudzām lietām paskatījos savādāk, izvērtēju un novērtēju dzīvi,” saka Artūrs.
Viņš vēl piebilst, ka valsts uzsāktā programma ar šo gadu ir apsveicama, jo, ja izdodas izārstēties vismaz 100 cilvēkiem gadā, tas ir daudz. “Latvija jau nav tik liela, tātad kaut kādā laika periodā izārstēs visus. Tas ir ļoti liels sasniegums.”
