Jums pēkšņi kontā ienāk nauda no reāla uzņēmuma… Artūrs Mednis izklāsta aktuālu krāpšanas shēmu 36
Daudzos gadījumos iegāž ne tikai muļķība vai lētticība, bet arī mantkārīgums, tā runājot par to, ka Latvijā lielāko banku klientiem pērn izkrāpti 12,7 miljoni eiro, TV24 raidījumā “Preses klubs” sacīja sociālo mediju speciālists Artūrs Mednis.
Viņš uzsver, ka nevar gribēt, ka ieguldot 1000 eiro, pēc nedēļas tev būs 10 000 eiro: “Ja tā ir noticis, tad esi uzķēries pats savai mantkārībai, alkatībai un muļķībai.”
Mednis atgādina, ka arī, kad nebija digitālā vide, tika izkrāpta nauda. Tagad pašiem ir jābūt advancētiem digitālaja vidē.
Piemēram, jābūt gataviem, ka rīt vai parīt var zvanīt it kā tavi bērni un prasīt naudu ar mākslīgā intelekta palīdzību pārveidotām balsīm. Viņš uzsver, ka tāpēc jāseko līdzi tehnoloģiju attīstībai. Turklāt Amerikā jau ir bijuši šādi gadījumi.
Latvijā, viņaprāt, ir klasiskāki gadījumi un shēmas. Viņš min piemēru, kā patlaban strādā krāpnieki – jums pēkšņi kontā ienāk nauda no reāla uzņēmuma, iespējams, kādas kredītiestādes, kurā kāds, izmantojot tavus datus, ir noformējis aizdevumu. Tad zvana it kā drošības dienesta pārstāvis, brīdinot, ka kontā ienākusī nauda ir jāpārskaita atpakaļ, lai nebūtu problēmas, jo tā esot nelegālas shēma. Viņš iedod arī kontu, uz kuru šo naudu skaitīt.
Sanāk, ka uz tava vārda kāds ļaundaris jau ir paņēmis kredītu. Tev šis kredīts būs jāatgriež, bet, ja tas ir tavā kontā, to naudu kredītiestādei vēl var atgriezt, bet, kas notiek, ja pats brīvprātīgi to aizskaiti trešajai pusei?
Mednis stāsta, ka šādu gadījumu ir aizvien vairāk: “Šāda shēma ir pēdējo divu mēnešu hits.”
Viņš skaidro, kā rīkoties, ja cilvēks ir nonācis šādā situācijā – nekādā gadījumā neskaitiet neko prom, vērsieties uzreiz policijā vai finanšu iestādē, kas jums to naudu ir ieskaitījusi, un prasiet uz kāda pamata šī nauda ir ieskaitīta. Šajā gadījumā gan jāpatur prātā, ka šajā shēmā var būt iesaistīts kāds uzņēmumā strādājošais.
Eksperts uzsver, ka banku gadījumi lielākoties ir šādi, vai pat muļķīgāki, piemēram, iedodot ļaundariem attālināto piekļuvi saviem kontiem: “Viņš vienkārši redz, ka pazūd nauda…”
Jau vēstīts, ka Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, pagājušajā gadā izkrāpti kopumā 12,662 miljoni eiro, kas ir par 5,2% vairāk nekā 2022.gadā, liecina Finanšu nozares asociācijas publiskotie dati.
Kopumā 2023.gadā īstenoti 7795 krāpšanas gadījumi, kas ir par 45,6% vairāk nekā 2022.gadā.
Vienlaikus 2023.gadā novērsti 13 537 krāpšanas gadījumi par kopumā 9,218 miljoniem eiro.
Pagājušajā gadā Latvijas bankās konstatēti 3140 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 5 579 011 eiro. Tāpat konstatēts 3671 investīciju krāpšanas gadījums, izkrāpjot 5 603 496 eiro, un 984 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 479 787 eiro.
Salīdzinājumā ar 2022.gadu telefonkrāpšanas gadījumu skaits 2023.gadā pieauga par 41,1%, izkrāptajai summai pieaugot par 88,4%. Vienlaikus investīciju krāpšanas gadījumu skaits 2023.gadā pieauga par 84,8%, izkrāptajai summai augot par 9,8%, bet cita veida krāpšanas gadījumu skaits samazinājies par 13,8%, izkrāptajai summai samazinoties 2,7 reizes.
Tajā pašā laikā 2023.gadā ir izdevies novērst 5260 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 3 340 364 eiro, 7675 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 5 312 254 eiro un 603 citus krāpšanas gadījumus par 565 602 eiro.
Tostarp decembrī krāpnieki no četru lielāko banku klientiem izkrāpuši kopumā 1,408 miljonus eiro.
Finanšu nozares asociācijas pārstāvji informē, ka investīciju krāpšanas gadījumus iespējams novērst biežāk, ko apliecina arī statistikas dati. Savukārt telefonkrāpšanas gadījumus novērst ir grūtāk, un arī novērsto gadījumu apjoms naudas izteiksmē ir mazāks.
Asociācijā atkārtoti uzsver, ka situācijas uzlabošanai cīņai ar krāpniekiem jānotiek būtiski plašākā mērogā, cieši sadarbojoties un meklējot risinājumus ikvienā no iesaistītajām pusēm. Piemēram, vēlama arī lielāka telekomunikāciju operatoru iesaiste, kuru pakalpojumus noziedznieki bieži izmanto viltojot gan telefona numurus, gan tīmekļa vietnes.
Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre skaidro, ka finanšu krāpniecība šobrīd ir problēma visās attīstītajās valstīs, un Latvija šajā ziņā nav unikālā situācijā. Var pat uzskatīt, ka krāpšanas mērogi sasnieguši krīzes līmeni, kam nav vienpusēja risinājuma.
Bankas nepārtraukti investē drošības sistēmu uzlabošanā, kas palīdz novērst dažādus krāpšanas mēģinājumus, bet ir svarīgi akcentēt, ka ne vienmēr izkrāpto naudu ir iespējams atgūt, uzsver Bajāre.
“Tāpēc iedzīvotājiem ir jāatceras – savus personas un bankas datus trešajām pusēm nodot nedrīkst. Ja kāds tos pieprasa, labāk septiņreiz nomērīt, kāpēc un kādos nolūkos tie tiek vaicāti. Šobrīd dažādas tehnoloģijas spēj atdarināt tuvinieku balsis, zvani var tikt maskēti un adresāti likties patiesi, tāpēc drošības nolūkos labāk pārtraukt sarunu un kārtīgi pārliecināties, ka neesat viens no krāpnieku upuriem,” pauž Bajāre.
Jau vēstīts, ka Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, 2022.gadā tika izkrāpti kopumā 12,037 miljoni eiro, kas ir par 8,8% vairāk nekā 2021.gadā. 2022.gadā tika īstenoti 5354 krāpšanas gadījumi, kas ir par 2,1% vairāk nekā 2021.gadā, kad tika īstenoti 5246 krāpšanas gadījumi.
2022.gadā četrās lielākajās Latvija bankās tika konstatēti 2226 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 2,961 miljonu eiro. Tāpat tika konstatēti 1987 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 5,104 miljonus eiro, un 1141 cita veida krāpšanas gadījums, izkrāpjot 3,972 miljonus eiro.
Latvijā lielākā banka pēc aktīvu apmēra ir “Swedbank”, seko “SEB banka”, banka “Citadele” un “Luminor Bank” filiāle Latvijā.
