Artūrs Irbe: „Zemgus atbrauca mundrs un labā noskaņojumā” 0
Pirmdienas olimpiskais rīts sākās ar pamatīgu žurnālistu pieplūdumu Adleraslidostā. Tur 9.30 ielidoja pirmais no vairākiem līgumreisiem ar NHL spēlētājiem. Krievijas, Kanādas un Zviedrijas TV kanālu kameras, žurnālistu pūlis, tostarp arī pieci no Latvijas. Ar šo, pirmo reisu, AtlasJet” aviokompānijas laineri Sočos ieradās arī Latvijas izlases galvenais treneris Teds Nolans un Bufalo „Sabres”uzbrucējs Zemgus Girgensons. Šoreiz caur Adleras lidostas nomalē esošos D termināli, ar pamatīgiem drošībnieku spēkiem, tiešu izeju uz autobusiem un nekādām iespējām nokļūt mediju ielenkumā. Pagaidām NHL zvaigznes skatījām pa gabalu.
Toties mazliet negaidīta bija Artūra Irbes ierašanās lidostā. Viņš gan Sočoos ieradies no Rīgas un nāca parunāties arī ar pieciem Latvijas žurnālistiem.
„Sveicināti Sočos,”smaida Artūrs, sniedz roku. Ķādi vēji mani atpūtušie? Tie paši, kas jūs – esmu atbraucis uz olimpiādi,”smaida Irbe. „Mani šurp uzaicināja NHL spēlētāju arodbiedrība. Palīdzēt ar tulkošanu, neordināru jautājumu risināšanu. Lūk, pirmais darbiņš, sagaidīt no NHL atlidojušos spēlētājus lidostā un atvieglot viņu nokļūšanu olimpiskajā ciematā. Viņi bija ieinteresēti manā palīdzībā, man arī tas ir interesanti. Te strādāt viegli, viss ir organizēts ļoti augstā līmenī un cilvēki ir ļoti atsaucīgi.
– Vai izdevās aprunāties ar abiem pirmajiem atlidojušajiem mūsējiem – Zemgu Girgensonu un Tedu Nolanu?
– Ar Zemgu satikos un pāris vārdus aprunājos. Bija možs, mundrs un labā noskaņojumā. Tedu nesatiku, lidostā ierados mazliet vēlāk. Mēs ar viņu esam pietiekoši runājuši līdz šim un daudz vēl runāsim šeit. Kristers Gudļevskis ielidos pēcpusdienā.
– Kristers Gudļevskis šeit ieradīsies kā NHL spēlētājs?
– Jā, komanda viņu vairs nenosūtīja atpakaļ uz AHL. Tā tika sarunāts un tas ir ļoti labs žests no kluba puses. Tas liecina, ka Tampā ar viņu nopietni rēķinās. Tā, mazliet negaidīti, Latvijas izlasē būs divi NHL spēlētāji.
– Kāds iespaidi par Gudļevska šosezon sasniegto?
– Labi, ka jau ir izgājis izgājis cauri pirmajām virsotnēm un kritumiem. Šī gaļas mašīna ir krietni vien sarežģītāka kā jebkura cita. Pēc pāris gadiem tur būs jau tāds materiāls, ka mēs varēsim tikai priecāties. Man pēc Kristera pirmā treniņa Ļighting” sistēmā bija skaidrs, ka viņš var tālu tikt.
– Latvijas izlasei līdzi sekosi līdzi kā komandas bijušais treneris vai līdzjutējs?
– Kā bijušais hokejists, kurš zina, kas ar viņiem notiek, kādas ir tās sajūtas un kur viņi atrodas. Jūtu līdzi un ceru, ka mūsējie nepārdegs un spēs sagatavoties. Tagad, ar Sandi komandā, ar viņa līdera īpašībām, ar šo treneru kolektīvu, ar šo sastāvu un izvairoties no būtiskām traumām ir piemeklēts optimāls sastāvs pēc treneru vēlmēm. Ir ļoti labas iespējas.
– Trīs pirmie pretinieki Šveice, Čehija un Zviedrija. Kurš uzvaramāks?
– To nekad nevar zināt, kā pretinieks iznāks uz spēli. Nevaram teikt, ka visi trīs apakšgrupas pretinieki ir ņemami, bet kāds vienmēr būs uzvarams. Viss atkarīgs, kā spēsim koncentrēties un uzspiest savu spēli pretiniekiem, kā ievērosim spēles disciplīnu. Sastāvi pretiniekiem ir ļoti spēcīgi, ir ļoti daudz spēlētāji no NHL, arī KHL un Šveices līgām. Bet ledus, visiem ir vienādi slidens. Nav tur tāda nogāzīte, ka ripas pašas uz vieniem vārtiem slīd.
– Ja kādam no Latvijas izlases vārtsargiem vajadzēs padomu, vai būs laipni gaidīti?
– Ar Edgaru [Masaļski] esmu runājis iepriekš, arī ar Kristeru [Gudļevski]. Es viņiem neesmu treneris, es viņiem kaut kādā veidā esmu draugs. Kā konsultants es šajā brīdi nevaru būt, bet ja ir vajadzīgas manas domas, vienmēr ar tām esmu gatavs padalīties.
– Varbūt ieteiksi Nolanam, kuram jābūt pirmajam vārtsargam?
– Tas jau būtu kompromitējoši. Komandā ir treneri un viņi arī izlemj, kurš būs pirmais vārtsargs. Tā bija arī tad, kad es Latvijas izlasē vēl biju vārtsarga trenera statusā. Kā līdzjutējs es redzu, ka mums ir divi labi vārtsargi un treneriem ir patīkama problēma – kuru izvēlēties.
– Vārtsarga trenera iztrūkums ir liels mīnuss?
– Šajā gadījumā es esmu ieinteresēta persona, tādēļ tas jājautā speciālistiem, hokeja federācijas vadībai un treneriem.
– Vai vārtsarga trenera loma ir būtiska tik īsā gatavošanās posmā un turnīrā kā Soču olimpiāde?
– Es vārtsarga treneri redzu vairāk kā psihologu un tikai tad tehniķi. Katrā komandā un katrā turnīrā situācijas ir atšķirīgas. Bet ja tāds amats ir radīts un hokeja pasaulē kļuvis populārs, tad gan jau kaut kāda vērtība tam ir.
Māris Siliņš, “LA” speciālkorespondents Sočos
