12. oktobrī, Pasaules Artrīta dienā, aicina pacientus būt uzstājīgiem un cīnīties par savām tiesībām 0
Ik gadu visā pasaulē 12. oktobris tiek atzīmēts kā Pasaules Artrīta diena. Precīzas statistikas, cik cilvēku Latvijā slimo ar šo slimību, joprojām nav. Taču aptuvenās aplēses liecina, ka tie varētu būs ap 350 000 pacientu, kurus skar primārās balsta – kustību sistēmas saslimšanas. Jāatgādina, ka ar artrītu var saslimt visdažādākajos vecumos, t.i., tā nav tikai gados vecāku cilvēku kaite. Šogad, lai vērstu sabiedrības uzmanību uz ar šo saslimšanu saistītajiem simptomiem un mudinātu savlaicīgi rūpēties par savu veselību, slimību neielaižot, Pasaules Artrīta dienas moto ir: “Negaidi, dari šodien!”
Latvijas Kaulu, locītavu un saistaudu slimnieku biedrības (LKLSSB) pārstāve Marika Karlsone: “Agrīna diagnostika un savlaicīga ārstēšanās pieejamība reimatisko slimību pacientiem ir būtiski svarīga. Jo savlaicīgāk tiek diagnosticēts artrīts, jo lielākas ir iespējas novērst turpmāku kaitējumu, ko mūsu ķermenim nodara reimatisko saslimšanu iedarbība. Bēdīgi ir tas, ka šis diemžēl ir tikai apgalvojums, kuru Latvijā nevaram praksē piepildīt. Diagnozes tek uzstādītas nesavlaicīgi, novēloti, rindas pie ārstiem, īpaši reimatologiem ir garum garas.” Kā situāciju risināt, tiek spriests gadiem. Risinājums pagaidām nav rasts, un tūkstošiem cilvēku ikdienu pavada neziņā, kā cīnīties ar sāpēm, ko darīt, ja sāpju rezultātā un nesavlaicīgas ārstēšanas dēļ tiek piedzīvots darba spēju zudums, arīdzan kā noturēt noskaņojumu un tālākas nākotnes mērķu piepildīšanu uz pozitīvas nots. “Ņemot vērā šī gada Pasaules Artrīta dienas saukli – “Negaidi, dari šodien!”, mēs aicinām vairāk rīkoties pašiem pacientiem. Būt uzstājīgiem, iestāties par savām tiesībām uz veselības aprūpi un arīdzan rehabilitāciju, ja tāda nepieciešama. Prasīt un vēlreiz prasīt savu diagnozi, noskaidrot un izzināt sāpju iemeslus, cīnīties,” saka Karlsone. Ģimenes ārstiem būtu jāpievērš lielāka uzmanība pacientu sūdzībām par sāpošām un stīvām locītavām, par iespējamu locītavu deformāciju.
Latvijā pierasts dzīvot ar sāpēm un izlikties, ka “vēl tik traki nesāp…”
Pacients viens pats nespēj veiksmīgi cīnīties ar reimatiskajām saslimšanām: ir ļoti grūti tikt pie savlaicīgas diagnozes, ja ģimenes ārsts nepamana un neklasificē simptomus reimatoloģijas sfērā. Karlsone atgādina, ka nereti tieši gados jauni cilvēki paliek nesaprasti – kā gan jaunam cilvēkam darbaspējas vecumā var kas kaitēt? Bet var gan, un arī jauni cilvēki saskaras ar reimatiskajām slimībām.
Savukārt, ja reimatisko slimību simptomi tomēr ir atpazīti, Latvijas šī brīža situācijā pacients pie reimatologa var nokļūt tikai ar pierakstu, ko ierasts gaidīt 3-4 mēnešus. Ja diagnoze jau tiek apstiprināta pirmajā vizītē – vai 4 mēneši sāpēs ir agrīna diagnostika? Reimatoloģiskās saslimšanas ir ļoti viltīgas diagnozes, iespējams to precizēšanā paiet vēl vairāki mēneši, jo pēc papildus izmeklējumiem nākamā vizīte atkal iespējama tikai pēc 3-4 mēnešiem. Bieži vien pacients tiek sūtīts no viena ārsta pie otra, tradicionālā vai netradicionālās medicīnas speciālista. Tas rada šoku, šaubas un neticību, kas nereti rezultējās depresijā. Biedrība arvien biežāk saskaras ar pacientiem, kas savu diagnozi Latvijā ir noskaidrojuši pat pēc vairākiem gadiem…
Jāatgādina, ka artrīts ir hroniska slimība, kas izraisa locītavu sāpes, stīvumu, pietūkumu un funkciju zudumu. Imūnsistēma šķietami aizmirst par savu pamata uzdevumu – sargāt organismu no ārējiem kaitējumiem, un sāk uzbrukumu organisma veselajiem audiem. Pacients var saskarties ar iekaisumu, locītavu pietūkumu, mazinās locītavu kustīgums. Ar nepietiekamu vai nepareizu ārstēšanu, artrīts laika gaitā var izraisīt locītavu bojājumu un pat paliekošu deformāciju. Turklāt slimība var skart ne tikai locītavas, bet arī citus orgānus, piemēram, sirdi, plaušas, ādu, nervu sistēmu, acis un nieres.
LKLSSB atgādina, ka ikvienam, rūpējoties par savu veselību, ir jāmeklē speciālista palīdzība, ja nepārtrauktas sāpes locītavās sajūtamas ilgāk par divām nedēļām; ir pietūkušas locītavas; jūtami kustību ierobežojumi locītavās; rīta stīvums locītavās sajūtams ilgāk par 30 minūtēm; kā arī ir nepamatots nogurums, kas nepāriet pēc atpūtas.
