Arto Āss: Šoreiz novēlu latviešiem pārspēt igauņus 0
Autors: Igaunijas Darbadevēju konfederācijas vadītājs, bijušais valsts pārvaldes ministrs Arto Āss, speciāli “LA.LV”
Ir kāda joma, kurā patiešām novēlu Latvijai panākt ātrāku rezultātu nekā Igaunijai. Nē, šoreiz tas nav sports vai dziesmu svētki. Runāju par jebkurā valstī sākotnēji tik nepopulāro un pelto administratīvi teritoriālo reformu (ATR).
Igaunijā vadīju šo procesu beidzamajā, veiksmīgajā mēģinājumā, bet jāuzsver, ka pirms tam bija sešas reizes 20 gadu laikā, kad reformu īstenot neizdevās. Lai cik pamatota būtu pašvaldību apvienošana no tautsaimniecības skatupunkta un arī Somijas labās prakses piemērs tepat blakus, gatavojot un īstenojot reformu, Igaunijā kaislības sita dienvidnieciski augstu vilni.
Reformas tiek uztvertas kritiski
Pirmkārt, šāda tipa reformas jau pamatā lemtas sabiedrības kritikai un arī pārmetumiem bez iedziļināšanās un argumentācijas. Vienkāršoti tā ir cilvēkos dziļi iesakņojusies pārliecība “mēs vienmēr tā esam dzīvojuši, nekas nav jāmaina, dodiet budžeta līdzekļus un dzīvosim laimīgi”. No otras puses, jāņem vērā cilvēciski un politiski gluži saprotamā pašvaldību vadītāju nevēlēšanās zaudēt amatu.
Pirms reformas Igaunijā bija 213 municipalitātes, tostarp 183 lauku reģionu un 30 pilsētu pašvaldības. Šobrīd pašvaldību skaits samazinājies līdz 79.
Igaunijā, ne bez sakaitētas apspriešanas visos līmeņos un kritikas plūdiem, 2015. gadā tika pieņemts risinājums ATR īstenot divos līmeņos. Igaunijas ATR plāns paredzēja, ka jaunajās formācijās jābūt vismaz 5000 iedzīvotājiem, kaut gan debatēs izskanēja arī prasība par 10 000 cilvēku kā minimālo pašvaldības teritorijas iedzīvotāju skaitu. Tika pieņemts kompromisa variants, lai gan uzskatu, ka agrāk vai vēlāk nokļūsim arī pie šī skaitļa. Tomēr tas jau ir stāsts par Igaunijas nākotnes attīstību.
Brīvprātīga izvēle
Tātad pirmajā ATR posmā valdība ļāva pašvaldībām izvēlēties, ar kuriem kaimiņu novadiem apvienoties un kā tad nosaukt jauno administratīvi teritoriālo vienību. Lai veicinātu brīvprātīgo apvienošanos, pašvaldības, kas to paveica pirmajā posmā, no valsts budžeta piešķīra atbalstu 65 miljonu eiro apmērā.
Šis posms ilga gadu; tam sekoja otrais posms, kad apvienošanās kļuva obligāta un likumiski noteikta. Augstākā tiesa noraidīja dažu pašvaldību protestus, un ATR Igaunijā varēja uzskatīt par noslēgtu 2017. gada rudenī.
Jāatzīst, ka vairākums pašvaldību gan apvienojās labprātīgi, arī valdības atbalsts nebija mazsvarīgs. Pateicoties reformai, arvien lielāka kļūst pašvaldību ietekme valsts pārvaldes procesos, vieglāk piesaistīt investīcijas un attīstīt infrastruktūru.
Neslēpšu, ka sākotnēji ATR Igaunijā bija tikpat pretrunīgi vērtēta kā šobrīd tas ir Latvijā, tomēr ilgtermiņā, kā tas jau pierādījies, ieguvēji būs visi.
Lielākie ieguvui būs redzami pēc vairākiem gadie
m
Kopš Igaunijas reformas noslēgšanas 2017. gadā vēl nav pagājis laika posms, kādā var redzēt lielākos ieguvumus – tie šai gadījumā ir septiņi astoņi gadi, – bet katrā ziņā uzņēmēji un darba devēji to jau novērtējuši pozitīvi.
Tas ir loģiski, jo, piemēram, mazākajā Igaunijas pašvaldībā pirms reformas bija 99 iedzīvotāji. Uz kādām gan investīcijām vai ietekmi tā varēja cerēt? Jebkurš projekta pieteikums atgādinātu paplašinātas ģimenes ielūgumu atbalstīt dzimtas salidojumu!
Tāpēc administratīvi teritoriālā reforma, lai cik sākotnēji nepopulārs process, domāju, Latvijas tautsaimniecībai un iedzīvotāju labklājībai jebkurā aspektā sniegs tikpat lielu labumu, kādu tā jau devusi un turpina sniegt Igaunijai.
