“Artilērijas pagrabi” paliek, kur bijuši 1
Aizvakar, kad VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (“VNĪ”) izlēma, ka par Daugavpils mūzikas kluba “Artilērijas pagrabi” telpām jaunu izsoli nerīkos un tajā rosība varēs turpināties ierastajā kārtībā, apmeklētājiem īpašu svētku programmu vai atlaides dzērieniem saimnieks Andrejs Faibuševičs nepiedāvāja.
Klubā ar katru nakts stundu nāca arvien jauni apmeklētāji, puskrēslā un omulīgas mūzikas fonā atpūšoties un pārrunājot vien tikai sev zināmas tēmas, bet pats Andrejs malkoja tēju. Kaut arī viss beidzies viņam laimīgi, saimnieks nevar rimties un uzdot jautājumus, kāpēc “VNĪ” vajadzēja šo pagrabu lietu tik ļoti sarežģīt, nevis civilizēti un loģiski vienoties ar viņu, ilgtermiņa uzticamu nomnieku, kā būtu rīkojies jebkurš normāls apsaimniekotājs.
Tā kā izsoles uzvarētājs, bērnu atrakciju pakalpojumu piedāvātājs Jans Šumans no telpu nomas atteicās, pie tām tika Andreja draugs, Rīgas kluba “Ļeņingrad” saimnieks Sergejs Bižāns, kas izsolē bijis pieteicies bez Andreja ziņas. “Zvēru, ka to nezināju! Sergejs pieteicās un tikai tad man atsūtīja ziņu. Viņš uzlika trīs centus virs minimālās prasītās cenas – 2,35 eiro par kvadrātmetru, lai kādi vismaz pa lēto nenoshēmotu. Sergejs jau arī bija pirmais, kas izlozei pieteicās. Tas Šumans jau uzpeldēja pēdējā brīdī un bija spiests nosaukt daudz lielāku summu – 3,88 eiro, jo viņš jau nezināja, ar kādu ciparu startējis pirmais izsoles dalībnieks, bet noteikti vajadzēja uzvarēt,” shēmu zīmē A. Faibuševičs. “Es no malas redzēju, ka Andrejs ir tik ļoti nikns uz “VNĪ”, ka viņš savas telpas var pazaudēt. Tāpēc pieteicos izsolei,” skaidro S. Bižāns. “Negribēju pieļaut, ka mana dzimtā pilsēta paliek bez kluba, kurš vienīgais Daugavpilī kopj intelektuālās popmūzikas, roka un rokenrola kultūru. Neviens cits jau to nedara. Nekad nebūšu “Artilērijas pagrabu” saimnieks un negribu būt arī kluba telpu apsaimniekotājs. Ja mani “VNĪ” piespiedīs par tādu būt, neko darīt, bet Andreja darbībā nejaukšos. Visideālāko variantu gan redzu, ja nomas līgumu noslēgtu ar viņu pašu,” situāciju komentē Bižāns.
Kāpēc tad Jans Šumans atteicās no telpām? Andrejs uzskata, ka sabiedrības spiediena dēļ un tāpēc, ka publiski izskanēja, ka Šumanu, iespējams, savās interesēs izmanto “Artilērijas pagrabu” konkurenti. Turklāt Andrejs pieļauj, ka šos konkurentus varētu vadīt ne tikai ekonomiskas intereses, bet arī politiskas, jo, kā zināms, “Artilērijas pagrabi” Daugavpilī cenšas ap sevi radīt latvisku un Rietumu tradīcijās sakņotu kultūrvidi.
A. Faibuševičs vēl nezina, kā juridiski tiks nokārtotas attiecības ar VNĪ. Skaidrs esot tikai viens: mūzikas kluba darbībā nekas nemainīšoties. Variants, ka draugs Sergejs varētu viņu izmest no telpām, esot neiespējams. “Sergejs metās uz ambrazūras manā labā – viņš ir cilvēks, ar kuru varu droši sēdēt ierakumos,” tēlaini raksturo Andrejs un piebilst, ka attiecībās ar “VNĪ” vēl nebūt nav aizvērta pēdējā lappuse – tur esot daudz neizprotamu lietu.
Interesanti, ka likumi un noteikumi “VNĪ” šajā situācijā deva arī iespēju iet citu ceļu – izsludināt jaunu izsoli. Bet, kā man neoficiāli tapa zināms, sabiedrības, valsts, pašvaldības un arī “Latvijas Avīzes” spiediena dēļ tika nolemts nesaasināt situāciju. “Vienmēr esmu teicis, ka mēs visi esam valsts! Šis ir gadījums, kas to apstiprina,” teic Andrejs, komentējot kopējo atbalstu, kam vienojusies sabiedrība valsts Kultūras ministrijas veidolā un pašvaldība.
