Arti Hilpus: Līdz Covid-19 krīzei Trīs jūru reģiona ekonomiskā izaugsme bija visstraujākā Eiropā 0
Arti Hilpus, Igaunijas vēstnieks Latvijā, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
2016. gadā uzsāktā Trīs jūru iniciatīva ir sadarbības forma, kas apvieno divpadsmit Eiropas Savienības dalībvalstis pie Baltijas jūras, Adrijas jūras un Melnās jūras.
Tās mērķis ir uzlabot transporta, enerģētikas un digitālos sakarus Eiropas ziemeļu un dienvidu virzienā un paaugstināt tās dalībvalstu ekonomisko konkurētspēju. Iniciatīvas dalībvalstu ārlietu ministru pirmā tikšanās notika jūnija beigās Igaunijā, kur visas dalībvalstis vienojās pievērsties Trīs jūru platformā paredzētajām reģiona interesēm valdību līmenī.
Covid-19 krīzes radītie vienlaicīgie ierobežojumi un ietekme uz ekonomiku uzskatāmi demonstrē sadarbības nozīmi.
Krīzes mainītajā pasaulē procesi un rīcības, kas iepriekš šķita vēl tālu priekšā, ir kļuvušas par neizbēgamu realitāti.
Tallinas sanāksmē Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu uzsvēra valstu valdību augošo lomu infrastruktūras un sakaru plaisas mazināšanā un reģiona ekonomiskās izaugsmes panākšanā iniciatīvas ietvaros.
Līdz Covid-19 krīzei Trīs jūru reģiona ekonomiskā izaugsme bija visstraujākā Eiropā: vidējais IKP pieaugums bija par 3,5 procentiem augstāks nekā iepriekšējā gadā. Salīdzinājumam – Eiropā vidējais pieaugums bija 2,1 procents.
Pašlaik Eiropas valstu ekonomikai tiek prognozēts 7,4 procentu samazinājums. Ir svarīgi apzināt visas iespējas, kā kopīgi palīdzēt atjaunot mūsu reģiona ekonomisko izaugsmi.
Viena no mācībām, ko sniedz šāda līdz šim nepieredzēta krīze, ir dažādu veidu sakaru nevainojamas darbības nepieciešamība. Tas ir arī viens no Trīs jūru iniciatīvas vispārējiem mērķiem.
Ir potenciāls padarīt to par svarīgu papildu iespēju turpmākas ekonomiskās izaugsmes realizēšanai, koncentrējoties uz daudzpusīgas atbalsta infrastruktūras un efektīvu savienojumu attīstību, piemēram, dzelzceļa un autoceļu, elektropārvades līniju, naftas un gāzes cauruļvadu un sakaru nozarē.
Trīs jūru iniciatīvas valstu saskaņoto darbību mērķis un sagaidāmais rezultāts ir būtiskas infrastruktūras investīcijas, kas stiprinātu mūsu ekonomiku. Šādas investīcijas nestu ilgtermiņa līgumus un stabilus ienākumus uzņēmumiem un darbiniekiem.
Tas uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un radītu jaunas iespējas darbības paplašināšanai un jaunu uzņēmējdarbības modeļu izstrādei.
Igaunijas skatījumā viens no šādiem risinājumiem būtu vērienīgais “Rail Baltica” projekts, kas sniegtu iespēju pārvadāt daudzu uzņēmumu produkciju un nodrošinātu papildu savienojumu starp Baltijas un Centrāleiropas valstīm.
Apliecinot reģiona vēlmi gūt panākumus un sasniegt kopīgos mērķus, kā arī lai stiprinātu politisko un ekonomisko sadarbību starp dalībvalstīm un partneriem, tika izveidots Trīs jūru iniciatīvas investīciju fonds.
Jauns pavērsiena punkts tika sasniegts februārī Rīgā notikušajā Trīs jūru investīciju konferencē, kurā tika paziņots par fonda darbības sākšanu.
Tallinā tika pausts papildu apliecinājums mērķu nopietnībai, kur Amerikas Savienoto Valstu valdība apsolīja fondā ieguldīt līdz 1 miljardam ASV dolāru.
Latvija un Igaunija ir pievienojušās fondam, un pārējās dalībvalstis ir aicinātas darīt to pašu.
Nākamais Trīs jūru samits valstu vadītājiem un uzņēmējdarbības līderiem notiks 19.–20. oktobrī Tallinā. Tajā paredzēts izvērtēt līdzšinējos sasniegumus, noteikt jaunus mērķus un lemt, kā vislabāk turpināt iniciatīvu.
Šajos grūtajos laikos mēs redzam, cik svarīga nozīme ir digitālajām platformām un infrastruktūrai un kā e-pakalpojumi ļauj turpināt ikdienas dzīvi, neskatoties uz ārkārtas situāciju.
E-risinājumi ir ērti gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem un nodrošina neaizstājamu stimulu ekonomiskajai labklājībai. Vieda savienojamība pirmām kārtām nozīmē viedu infrastruktūru un transporta un enerģētikas nozaru digitālo gatavību.
E-risinājumi ir arī vairāk pietuvināti globālajiem klimata mērķiem un var uzlabot mūsu drošību. Tāpēc papildus transporta un enerģētikas jautājumiem Igaunija rudenī paredzētajā Trīs jūru samitā pievērsīsies arī digitalizācijas un viedās savienojamības tēmām.
