Ārstus vilinās uz laukiem. Uzzini, kādas metodes izmantos 0
Lai ieinteresētu ārstus un vidējo medicīnas personālu strādāt lauku reģionos, Ministru kabinets ir atbalstījis Veselības ministrijas priekšlikumu šim mērķim piešķirt 10 miljonus eiro. Lielākā daļa naudas summas jeb 8,5 miljoni ir Eiropas Sociālā fonda finansējums, bet 1,5 miljoni – līdzfinansējums no valsts naudas maka. Veselības ministrijas (VM) komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders informēja, ka valdības pieņemtos noteikumus sāks īstenot šā gada beigās.
VM pirmajā gadā pēc atbalsta programmas iedarbināšanas reģionālo slimnīcu stacionāriem, ambulatorajām ārstniecības iestādēm un ģimenes ārstu praksēm plāno piesaistīt 506 mediķus, bet līdz 2023. gadam jau 1420 mediķus. Kā zināms, lielākā daļa veselības aprūpes un medicīnas studiju programmas beigušo vēlas palikt strādāt Rīgā, un samērā neliela daļa savu turpmāko darbu plāno ārpus Rīgas, pamatojot to ar sliktiem sadzīves apstākļiem, karjeras iespēju un profesionālās izaugsmes trūkumu.
Valsts kontrole, veicot revīziju, konstatēja, ka 45 pagastos trūkst ģimenes ārstu, ka liela daļa šīs specialitātes pārstāvju ir vecāki par 65 gadiem. Ārpus Rīgas ārstu trūkst arī neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā, vispārējā psihiatrijā, ginekoloģijā, darbā slimnīcās nepieciešams papildus piesaistīt 1700 medicīnas māsas, tostarp ambulatorajās iestādēs un ģimenes ārstu praksēs papildu 500 māsas. Ņemot vērā Pasaules Bankas veikto analīzi, kā arī VM rīcībā esošo informāciju par to, ka medicīnas māsu deficīts ir lielāks nekā ārstu, tomēr atbalsts primāri neattieksies uz māsām, jo lielāks to trūkums esot tieši galvaspilsētā.
Kā VM ieinteresēs medicīnas personālu doties darbā uz laukiem? Vispirms ar vienreizēju kompensāciju piecu mēnešalgu apmērā, kas, ņemot vērā mediķu algu pēc kategorijām, varētu svārstīties no 2000 līdz 4000 eiro. Nākamais ir ikmēneša kompensācija uzturēšanas izdevumu segšanai 200 eiro mēnesī pirmajā gadā, otrā gada sešos mēnešos – 70% apmērā no šīs summas, bet līdz otrā gada beigām tā saruks līdz 30% no sākotnējās summas un pēc tam vairs netiks maksāta. Šo naudu piešķirs, lai mediķis varētu segt dzīvokļa īri, kā arī “lai motivētu kompensācijas saņēmēju rast ilgtspējīgus risinājumus turpmākās dzīves nodrošināšanai attiecīgajā reģiona iestādē”.
Finansiāls atbalsts tiks piešķirts arī ģimenes ārstiem, kuri sasnieguši pensijas vecumu un kuri nodrošinās jauno ģimenes ārstu apmācību ar mērķi nodot viņam ārsta praksi. Bet ārsts, kurš tiks apmācīts, trīs mēnešus saņems kompensāciju, kas būs ārstniecības personas zemākās algas apmērā, – 569 eiro.
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska norādīja, ka ir atbalstāma jebkura iniciatīva, kas papildina veselības aprūpes finansējumu lauku reģionos, taču tas nav ilgtermiņa risinājums. “Ko gan cilvēks var iekārtot un iegādāties par pāris tūkstošiem eiro? It sevišķi, ja ņem vērā, ka viņš uz laukiem pārvācas ar visu ģimeni. Lai būtu materiālā ieinteresētība, ar šo atbalstu vien ir par maz, tāpēc ir apsveicama Veselības ministrijas vēlme apspriest ideju ieviest tā saukto lauku atbalsta koeficientu, ņemot vērā attālumu no Rīgas,” sacīja Kozlovska. Viņa uzsvēra, ka nav arī atrisināts jautājums par atlaišanas pabalstiem ģimenes ārsta personālam, ja ārsts dosies pensijā, bet mediķi, kas strādājuši viņa praksē, nevēlēsies turpināt darbu jaunā ģimenes ārsta vadībā.
Arī Latvijas Medicīnas studentu asociācijas vadītāja Lauma Putniņa Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” sacīja, ka tas neesot ilgtermiņa risinājums, jo 200 eiro uzturēšanas izmaksu segšanai ir neliela naudas summa un to labāk varētu ieguldīt medicīnas pakalpojumu kvalitātes un vides uzlabošanai reģionālajās slimnīcās. Piektā un sestā gada rezidentiem ir iespēja slēgt līgumu ar reģionālajām slimnīcām, saņemt stipendiju, lai pēc rezidentūras pabeigšanas tur paliktu pastāvīgā darbā. “Šīs naudas summas ieguldīšana reģionālajās slimnīcās varētu būt labs sākuma posms, lai tur piesaistītu medicīnas studentus,” atzina L. Putniņa.
Attālums no Rīgas ir viens no kritērijiem, lai saņemtu finansējumu no pieminētajiem 10 miljoniem eiro. Ja ārstniecības iestāde atrodas 60 kilometru attālumā no Rīgas vai tuvāk, tad uz finansiālo atbalstu nevarēs pretendēt, jo šis attālums neesot šķērslis darbaspēka nodrošināšanai.
Finansējuma saņēmējam – Veselības ministrijai – būs jāizveido konsultatīvā darba grupa cilvēkresursu piesaistei reģioniem. Tās sastāvā būs ne tikai ministrijas, bet kā novērotāji arī pašvaldību savienības, ārstu biedrības, medicīnas māsu un ārstu sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Ministrijai būs jāorganizē atbalstāmo ārstniecības personu atlase un saraksts jāiesniedz apstiprināšanai konsultatīvajā darba grupā.
